Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture

Amerikāņu zinātnieks  astronoms Carl Sagan pagājušā gadsimta vidū savās lekcijās teica, ka  mēs esam vienīgais mums zināmais Visuma matērijas mēģinājums sevi apzināties. Tas nozīmē, ka, ja cilvēcei izdosies tuvākajā laikā sevi neiznīcināt un pārnest Homo sapiens apziņu uz stabilāku nebioloģisku vidi (silīcija mikroshēmas), tad tas nodrošinās ne tikai pietuvošanos neierobežotam dzīveslaikam, augstāku inteliģenci un dzīves kvalitāti, bet arī ļaus izplatīt apziņu kosmosā, piešķirt apziņu tā matērijai un procesiem. Tas nozīmē, ka burtiski tiks izpildīts reliģiju paziņojums un tās sekotāju sapnis: Visuma matērija iegūs apziņu, kas pārzinās, sapratīs Visumā notiekošos procesus un tos vadīs. Šis sapnis ir daudz reālāks par visu reliģiju paziņojumiem, šī iespēja piešķir mūsdienu cilvēka dzīvei vēl nebijušas iespējas, atbildību un jēgu. Augstāka Homo sapiens dzīves jēga nav iespējama. 

Kādēļ grāmatas Autors saka, ka 'zinātnieks savas esības attaisnojumu rod, palielinot cilvēces zināšanu summu'? Vai viņš nezina Carl Sagan darbus? Atbildi uz pēdējo jautājumu atstāšu atklātu, tik piebildīšu, ka Autors (kā mēs visi) ir sava laikmeta produkts. Laikmeta, kurā galvenā vērtība ir peļņa. Autors intervijā saka, ka mūsdienu cilvēka galvenais apdraudējums ir stāvoklis, kad sistēma sapratīs (lietos, vadīs, izmantos) cilvēku labāk, nekā viņš pats. Imants Vilks

Amerikāņu zinātnieks  astronoms Carl Sagan pagājušā gadsimta vidū savās lekcijās teica, ka  "mēs esam vienīgais mums zināmais Visuma matērijas mēģinājums sevi apzināties". Tas nozīmē, ka, ja cilvēcei izdosies tuvākajā laikā sevi neiznīcināt un pārnest Homo sapiens apziņu uz stabilāku nebioloģisku vidi (silīcija mikroshēmas), tad tas nodrošinās ne tikai pietuvošanos neierobežotam dzīveslaikam, augstāku inteliģenci un dzīves kvalitāti, bet arī ļaus izplatīt apziņu kosmosā, piešķirt apziņu tā matērijai un procesiem. Tas nozīmē, ka burtiski tiks izpildīts reliģiju paziņojums un tās sekotāju sapnis: Visuma matērija iegūs apziņu, kas pārzinās, sapratīs Visumā notiekošos procesus un tos vadīs. Šis sapnis ir daudz reālāks par visu reliģiju paziņojumiem, šī iespēja piešķir mūsdienu cilvēka dzīvei vēl nebijušas iespējas, atbildību un jēgu. Augstāka Homo sapiens dzīves jēga nav iespējama. 

Kādēļ grāmatas Autors saka, ka 'zinātnieks savas esības attaisnojumu rod, palielinot cilvēces zināšanu summu'? Vai viņš nezina Carl Sagan darbus? Atbildi uz pēdējo jautājumu atstāšu atklātu, tik piebildīšu, ka Autors (kā mēs visi) ir sava laikmeta produkts. Laikmeta, kurā galvenā vērtība ir peļņa. Autors intervijā saka, ka mūsdienu cilvēka galvenais apdraudējums ir stāvoklis, kad sistēma sapratīs (lietos, vadīs, izmantos) cilvēku labāk, nekā viņš pats. 

Izskatās, ka grāmatas autors visus līdzšinējos pētījumus un to aprakstus ignorē, vai arī uzskata tos par neesošiem: "Vairums vēstures grāmatu galveno uzmanību velta izcilu domātāju idejām, karotāju drosmei vai mākslinieku ģēnijam. Tajās detalizēti tiek aprakstīts, kā veidojušās un sairušas sabiedriskās struktūras, kā radušās un sabrukušas impērijas, ka izgudrotas un izplatījušās tehnoloģijas, taču nav ne vārda par to, kā tas ietekmējis cilvēku laimi un ciešanas. Tas ir vislielākais baltais plankums mūsu vēstures zināšanās. Ir laiks to aizpildīt." 

Autors ignorē tūkstošiem daiļliteratūras darbu, kuros aprakstīts lidojums un svētlaime, kuru dod mīlestība, un miljoniem cilvēku, Zemes cilvēku vairākumu, kuri nesēž meditējot, lai iepazītu paši sevi un iegūtu 'pilnīgu svētlaimi', bet 'visu dzīvi būvē uz tā, lai panāktu viena veida pārdzīvojumus un izvairītos no citiem'. Kā saprast šādu pozīciju?

Zināma informācijas teorijas aksioma un veselais saprāts saka, ka katrs cilvēks pasauli (vizuālos, audio, ķermeņa sajūtu attēlus) uztver tikai caur savas personīgās, individuālās pieredzes lēcu. Tādēļ katra cilvēka iekšējā pasaule ir unikāla, individuāla, raksturīga tikai viņam. Var būt, ka Autors pasauli tā arī uztver, kā aprakstījis: 'nebeidzama dzīšanās pēc konkrētām izjūtām dzen viņus lamatās'. 

Es iedrošinos izteikt domu, ka cilvēku vairākums tiešām vairāk vai mazāk apzināti dzenas pēc tām konkrētajām izjūtām un bauda tās. Bauda lidojumu, kuru dod mīlestība, mērķis, jēga un saturs, un vīrišķīgi pacieš sāpes, kuras mums kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu iedevusi evolūcija. Jādomā, ka ir arī tādi cilvēki, kurus 'sāpes padara nelaimīgus un kuriem baudas izjauc dvēseles mieru', kuriem "Ciešanu iemesls ir pati dzīšanās pēc subjektīvām izjūtām, kas mūs tur nepārtrauktā spriedzē, apjukumā un neapmierinātībā". Un, lai izvairītos no šī apjukuma un neapmierinātības, viņi meditē (saskaņā ar Autora un daudzu meditētāju izteikumiem - iemācās izvirzīt no apziņas jebkādas domas, nedomāt) un iegūst 'pilnīgu svētlaimi'. 

Skats no attāluma. Žurnālists Johann Hari savā TED lekcijā saka, ka ASV dzīvo visvientuļākie cilvēki pasaulē (otrā vietā ir Liebritānija, tai seko pārējās rūpnieciski attīstītās Rietumu valstis). Šajās valstīs paliek nepiepildītas divas svarīgas mūsu ģenētiskās vēstures veidotas vajadzības: vajadzība pēc komunikācijas ar sev līdzīgajiem un vajadzība ikdienas uzdevumus darīt kopā, grupā vai kolektīvā, kur dalībniekus vieno kopējs mērķis. Minētajās valstīs cilvēki masveidīgi lieto zāles pret depresiju un ... nesekmīgi. Bez tam vēl ASV neslēpti valda mentalitāte, kurā dzīvē vissvarīgākais ir ... peļņa. Tas ne tikai atsvešina cilvēkus, bet atbalsta viņos egoismu, dzīves tukšumu un bezmērķīgumu. Grāmatas autora pozīcija Galvenais jautājums: vai ir izdevies iepazīt, izprast sevi' un laimes atslēgu saskata sava patiesā 'Es' izzināšanā - cenšoties saprast, kas (vai kāds) tu patiesībā esi  ir traģiska ironija: autors paziņo, ka sevis izzināšana ir 'galvenais jautājums', bet pats sevi un savus laika biedrus nav izzinājis elementāru, vispārzināmu likumu līmenī. 

Šādā skatījumā skaidri redzam, kam ir vajadzīga un kam palīdz nedomāšana, kuru panāk ar meditācijas palīdzību: tiem, kuri dzīvo iekšēji tukšu, nesakārtotu, bet intensīvu un sasprindzinātu dzīvi. Šiem cilvēkiem kaut uz brīdi vajag atbrīvoties no dzīves pieredzes. Šodien arī mūsu sabiedrībā mēs nereti lasām: vajag atslābināties, atslēgties, izklaidēties. Mums ir derīgi ieraudzīt, ka mēs dzīvojam labākos apstākļos, labākā mentālā vidē nekā minētajās attīstītajās valstīs. Bez tam vēl mums ir derīgi ieraudzīt, ka mūsu mentalitāte, kurā palīdzēšana citam sagādā prieku un gandarījumu, un piešķir dzīvei jēgu, ir liela vērtība, kuru jācenšas saglabāt, un kuru apdraud Rietumu kultūras invāzija. Piemēram, prasība pēc atsevišķas mācību un dzīves telpas katram bērnam skaitās mūsdienīga un moderna, bet samazina komunikāciju un sadarbību.  Par cik tas veicina depresijas veidošanos, to jāvērtē lasītājam. Imants Vilks

Skats no attāluma. Žurnālists Johann Hari savā TED lekcijā saka, ka ASV dzīvo visvientuļākie cilvēki pasaulē (otrā vietā ir Liebritānija, tai seko pārējās rūpnieciski attīstītās Rietumu valstis). Šajās valstīs paliek nepiepildītas divas svarīgas mūsu ģenētiskās vēstures veidotas vajadzības: vajadzība pēc komunikācijas ar sev līdzīgajiem un vajadzība ikdienas uzdevumus darīt kopā, grupā vai kolektīvā, kur dalībniekus vieno kopējs mērķis. Minētajās valstīs cilvēki masveidīgi lieto zāles pret depresiju un ... nesekmīgi. Bez tam vēl ASV neslēpti valda mentalitāte, kurā dzīvē vissvarīgākais ir ... peļņa. Tas ne tikai atsvešina cilvēkus, bet atbalsta viņos egoismu, dzīves tukšumu un bezmērķīgumu. Grāmatas autora pozīcija Galvenais jautājums: vai ir izdevies iepazīt, izprast sevi' un laimes atslēgu saskata sava patiesā 'Es' izzināšanā - cenšoties saprast, kas (vai kāds) tu patiesībā esi  ir traģiska ironija: autors paziņo, ka sevis izzināšana ir 'galvenais jautājums', bet pats sevi un savus laika biedrus nav izzinājis elementāru, vispārzināmu likumu līmenī. 

Šādā skatījumā skaidri redzam, kam ir vajadzīga un kam palīdz nedomāšana, kuru panāk ar meditācijas palīdzību: tiem, kuri dzīvo iekšēji tukšu, nesakārtotu, bet intensīvu un sasprindzinātu dzīvi. Šiem cilvēkiem kaut uz brīdi vajag atbrīvoties no dzīves pieredzes. Šodien arī mūsu sabiedrībā mēs nereti lasām: vajag atslābināties, atslēgties, izklaidēties. Mums ir derīgi ieraudzīt, ka mēs dzīvojam labākos apstākļos, labākā mentālā vidē nekā minētajās attīstītajās valstīs. Bez tam vēl mums ir derīgi ieraudzīt, ka mūsu mentalitāte, kurā palīdzēšana citam sagādā prieku un gandarījumu, un piešķir dzīvei jēgu, ir liela vērtība, kuru jācenšas saglabāt, un kuru apdraud Rietumu kultūras invāzija. Piemēram, prasība pēc atsevišķas mācību un dzīves telpas katram bērnam skaitās mūsdienīga un moderna, bet samazina komunikāciju un sadarbību.  Par cik tas veicina depresijas veidošanos, to jāvērtē lasītājam. Imants Vilks

Skats no attāluma. Žurnālists Johann Hari savā TED lekcijā saka, ka ASV dzīvo visvientuļākie cilvēki pasaulē (otrā vietā ir Liebritānija, tai seko pārējās rūpnieciski attīstītās Rietumu valstis). Šajās valstīs paliek nepiepildītas divas svarīgas mūsu ģenētiskās vēstures veidotas vajadzības: vajadzība pēc komunikācijas ar sev līdzīgajiem un vajadzība ikdienas uzdevumus darīt kopā, grupā vai kolektīvā, kur dalībniekus vieno kopējs mērķis. Minētajās valstīs cilvēki masveidīgi lieto zāles pret depresiju un ... nesekmīgi. Bez tam vēl ASV neslēpti valda mentalitāte, kurā dzīvē vissvarīgākais ir ... peļņa. Tas ne tikai atsvešina cilvēkus, bet atbalsta viņos egoismu, dzīves tukšumu un bezmērķīgumu. Grāmatas autora pozīcija Galvenais jautājums: vai ir izdevies iepazīt, izprast sevi' un laimes atslēgu saskata sava patiesā 'Es' izzināšanā - cenšoties saprast, kas (vai kāds) tu patiesībā esi  ir traģiska ironija: autors paziņo, ka sevis izzināšana ir 'galvenais jautājums', bet pats sevi un savus laika biedrus nav izzinājis elementāru, vispārzināmu likumu līmenī. 

Šādā skatījumā skaidri redzam, kam ir vajadzīga un kam palīdz nedomāšana, kuru panāk ar meditācijas palīdzību: tiem, kuri dzīvo iekšēji tukšu, nesakārtotu, bet intensīvu un sasprindzinātu dzīvi. Šiem cilvēkiem kaut uz brīdi vajag atbrīvoties no dzīves pieredzes. Šodien arī mūsu sabiedrībā mēs nereti lasām: vajag atslābināties, atslēgties, izklaidēties. Mums ir derīgi ieraudzīt, ka mēs dzīvojam labākos apstākļos, labākā mentālā vidē nekā minētajās attīstītajās valstīs. Bez tam vēl mums ir derīgi ieraudzīt, ka mūsu mentalitāte, kurā palīdzēšana citam sagādā prieku un gandarījumu, un piešķir dzīvei jēgu, ir liela vērtība, kuru jācenšas saglabāt, un kuru apdraud Rietumu kultūras invāzija. Piemēram, prasība pēc atsevišķas mācību un dzīves telpas katram bērnam skaitās mūsdienīga un moderna, bet samazina komunikāciju un sadarbību.  Par cik tas veicina depresijas veidošanos, to jāvērtē lasītājam. Imants Vilks

Skats no attāluma. Žurnālists Johann Hari savā TED lekcijā saka, ka ASV dzīvo visvientuļākie cilvēki pasaulē (otrā vietā ir Liebritānija, tai seko pārējās rūpnieciski attīstītās Rietumu valstis). Šajās valstīs paliek nepiepildītas divas svarīgas mūsu ģenētiskās vēstures veidotas vajadzības: vajadzība pēc komunikācijas ar sev līdzīgajiem un vajadzība ikdienas uzdevumus darīt kopā, grupā vai kolektīvā, kur dalībniekus vieno kopējs mērķis. Minētajās valstīs cilvēki masveidīgi lieto zāles pret depresiju un ... nesekmīgi. Bez tam vēl ASV neslēpti valda mentalitāte, kurā dzīvē vissvarīgākais ir ... peļņa. Tas ne tikai atsvešina cilvēkus, bet atbalsta viņos egoismu, dzīves tukšumu un bezmērķīgumu. Grāmatas autora pozīcija Galvenais jautājums: vai ir izdevies iepazīt, izprast sevi' un laimes atslēgu saskata sava patiesā 'Es' izzināšanā - cenšoties saprast, kas (vai kāds) tu patiesībā esi  ir traģiska ironija: autors paziņo, ka sevis izzināšana ir 'galvenais jautājums', bet pats sevi un savus laika biedrus nav izzinājis elementāru, vispārzināmu likumu līmenī. 

Šādā skatījumā skaidri redzam, kam ir vajadzīga un kam palīdz nedomāšana, kuru panāk ar meditācijas palīdzību: tiem, kuri dzīvo iekšēji tukšu, nesakārtotu, bet intensīvu un sasprindzinātu dzīvi. Šiem cilvēkiem kaut uz brīdi vajag atbrīvoties no dzīves pieredzes. Šodien arī mūsu sabiedrībā mēs nereti lasām: vajag atslābināties, atslēgties, izklaidēties. Mums ir derīgi ieraudzīt, ka mēs dzīvojam labākos apstākļos, labākā mentālā vidē nekā minētajās attīstītajās valstīs. Bez tam vēl mums ir derīgi ieraudzīt, ka mūsu mentalitāte, kurā palīdzēšana citam sagādā prieku un gandarījumu, un piešķir dzīvei jēgu, ir liela vērtība, kuru jācenšas saglabāt, un kuru apdraud Rietumu kultūras invāzija. Piemēram, prasība pēc atsevišķas mācību un dzīves telpas katram bērnam skaitās mūsdienīga un moderna, bet samazina komunikāciju un sadarbību.  Par cik tas veicina depresijas veidošanos, to jāvērtē lasītājam. Imants Vilks

Skats no attāluma. Žurnālists Johann Hari savā TED lekcijā saka, ka ASV dzīvo visvientuļākie cilvēki pasaulē (otrā vietā ir Liebritānija, tai seko pārējās rūpnieciski attīstītās Rietumu valstis). Šajās valstīs paliek nepiepildītas divas svarīgas mūsu ģenētiskās vēstures veidotas vajadzības: vajadzība pēc komunikācijas ar sev līdzīgajiem un vajadzība ikdienas uzdevumus darīt kopā, grupā vai kolektīvā, kur dalībniekus vieno kopējs mērķis. Minētajās valstīs cilvēki masveidīgi lieto zāles pret depresiju un ... nesekmīgi. Bez tam vēl ASV neslēpti valda mentalitāte, kurā dzīvē vissvarīgākais ir ... peļņa. Tas ne tikai atsvešina cilvēkus, bet atbalsta viņos egoismu, dzīves tukšumu un bezmērķīgumu. Grāmatas autora pozīcija Galvenais jautājums: vai ir izdevies iepazīt, izprast sevi' un laimes atslēgu saskata sava patiesā 'Es' izzināšanā - cenšoties saprast, kas (vai kāds) tu patiesībā esi  ir traģiska ironija: autors paziņo, ka sevis izzināšana ir 'galvenais jautājums', bet pats sevi un savus laika biedrus nav izzinājis elementāru, vispārzināmu likumu līmenī. 

Šādā skatījumā skaidri redzam, kam ir vajadzīga un kam palīdz nedomāšana, kuru panāk ar meditācijas palīdzību: tiem, kuri dzīvo iekšēji tukšu, nesakārtotu, bet intensīvu un sasprindzinātu dzīvi. Šiem cilvēkiem kaut uz brīdi vajag atbrīvoties no dzīves pieredzes. Šodien arī mūsu sabiedrībā mēs nereti lasām: vajag atslābināties, atslēgties, izklaidēties. Mums ir derīgi ieraudzīt, ka mēs dzīvojam labākos apstākļos, labākā mentālā vidē nekā minētajās attīstītajās valstīs. Bez tam vēl mums ir derīgi ieraudzīt, ka mūsu mentalitāte, kurā palīdzēšana citam sagādā prieku un gandarījumu, un piešķir dzīvei jēgu, ir liela vērtība, kuru jācenšas saglabāt, un kuru apdraud Rietumu kultūras invāzija. Piemēram, prasība pēc atsevišķas mācību un dzīves telpas katram bērnam skaitās mūsdienīga un moderna, bet samazina komunikāciju un sadarbību.  Par cik tas veicina depresijas veidošanos, to jāvērtē lasītājam. Imants Vilks