Nosaukums: Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā
Autors: Autoru kolektīvs
Gads: 2022
Izdevējs: Aminori
 
 
Grāmatas
04.08.2022

Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā

Komentē
0

Sērijā "Latvijas vēstures mīti un versijas" iznākusi piektā grāmata "Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā", kuras autori Māris Zanders, Lauris Gundars, Gatis Krūmiņš, Solveiga Krūmiņa-Koņkova, Sergejs Kruks, Toms Ķencis un Astra Spalvēna stāsta par Latvijas okupācijas periodu pēc 1940. gada, dodot iespēju plašai auditorijai saprotamā valodā uzzināt par dažādiem dzīves aspektiem un indivīda izvēlēm un kompromisiem Padomju Latvijā, rosinot pārdomāt pašiem savu attieksmi pret brīvību, materiālo komfortu un sociālo statusu, vēsturi un nākotni.

Izdevniecībā "Aminori" izdotā grāmatu sērija "Latvijas vēstures mīti un versijas" ir profesionālu vēstures pētnieku stāstījumi un polemiskas sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām. Grāmatā "Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā" Dr. hist., Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš stāsta par to, kāpēc Latvijā 1940. gadā gandrīz nebija pretestības un Padomju Savienībai izdevās tik viegli okupēt Latviju, kā veidojās padomju varas sistēma un par latviešu komunistu lomu tajā. Dramaturgs un režisors Lauris Gundars

apspriež neērtos jautājumus par to, kā un kāpēc notika sadarbošanās ar padomju varu, kāpēc padomju okupācijas laikā cilvēki klusēja, kā un kāpēc viņi pielāgojās; kas bija Gunārs Astra un kāpēc par viņu vērts runāt neierastākās kategorijās. Dr. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova stāsta par maz zināmiem padomju varas un baznīcas attiecību jautājumiem, atklājot, kā padomju vara kontrolēja baznīcu un kā piespieda baznīcas vadītājus sadarboties, arī par to, kāpēc padomju okupācijas laikā tautai ļāva nodarboties ar ezotēriku. Dr. sc. inf., Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks stāsta, kāpēc radies priekšstats par to, ka okupācijas laikā bija aizliegti Jāņi, kā padomju vara aizstāja reliģiskās ceremonijas, kā un kāpēc radās padomju pieminekļi Latvijā. Dr. phil., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Toms Ķencis stāsta par to, kāpēc un kā radās latviešu padomju folklora, kā tika organizēta tās vākšana un publiskošana. Dr. art., ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna stāsta par to, kāpēc un kā padomju vara centās kontrolēt tautas ēšanas paradumus, kāpēc tolaik radās tā sauktās nacionālās virtuves un kā tās tika pārņemtas citās republikās.

Žurnālists Māris Zanders, pamatojot grāmatas nepieciešamību, saka: "Pēc valstiskuma atgūšanas Latvijas sabiedrības interese par vēsturi objektīvi koncentrējās uz tādām tēmām kā valstiskuma iegūšana, starpkaru periods, okupācijas režīmu veiktās represijas. Plašākai sabiedrībai novārtā bija atstāts stāsts par padomju okupācijas periodu. Daļēji tāpēc, ka ir priekšstats par okupācijas periodu kā tādu, ko pareizāk neņemt vērā ("nav ar ko lepoties"), gan tāpēc, ka veids, kādā publiskajā telpā tika apspriesta t. s. "čekas maisu atvēršana", drīzāk atgrūž nekā palīdz tiem, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par pusgadsimtu Latvijas dzīvē."

Izdevniecības "Aminori" sērijā "Latvijas vēstures mīti un versijas" jau iznākušas vēstures zinātņu doktora, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētnieka Jāņa Šiliņa un Māra Zandera darbs "Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?", vēstures zinātņu doktora, diplomāta Ginta Apala un Māra Zandera grāmata "Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna",  LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straubes un Māra Zandera darbs "Labie zviedru laiki. Vai tiešām?" un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesora Andra Levāna un žurnālista Māra Zandera grāmata "Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?". Lai nodrošinātu iespējami plašu ieinteresēto auditoriju, grāmatu sērija gan saturiski, gan vizuāli veidota populārzinātniskā stilā, izmantojot bagātīgu vizuālo materiālu un nodrošinot plašu atsauču sistēmu. Grāmatu sērijas projekta vadītāja un redaktore ir Inita Saulīte-Zandere, māksliniece – Anna Aizsilniece.

Projekta īstenotājs ir izdevniecība "Aminori", kas dibināta 2017. gadā un izdod grāmatas par vizuālo mākslu, teātri, kino un dzeju, Latvijas un Rīgas vēsturi un kultūru u. c.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!