Apgāds "Neputns" laidis klajā izcilā latviešu izcelsmes amerikāņu literatūrzinātnieka, kultūras vērotāja un publicista Svena Birkerta "Esejas". Grāmatu sastādījis un no angļu valodas tulkojis Vilis Kasims.
Svens Birkerts, arhitekta Gunāra Birkerta dēls, ir ASV pazīstams esejists, 10 kritikas atzinīgi novērtētu grāmatu autors. Viņa pirmajā latviski izdotajā darbu izlasē pārstāvēti divi pēdējie eseju krājumi: "The Other Walk" (Cita pastaiga, 2011) un "Changing the Subject: Art and Attention in the Internet Age" (Mainām tēmu: māksla un uzmanība interneta laikmetā, 2015). Abas eseju kopas veido tematiski atšķirīgas nodaļas, tās vieno Birkerta galvenās kultūrpētnieciskās intereses: digitālā laikmeta rosinātās izmaiņas kultūrā un cilvēku apziņā, literatūras un lasīšanas nozīme mūsdienās un atmiņu loma cilvēka personības pastāvīgajā pārtapšanā. Grāmatu papildina īpaši tai sarakstīts autora priekšvārds un pēcvārds.
Par grāmatas pirmajā nodaļā iekļautajiem tekstiem Svens Birkerts priekšvārdā raksta: "Man tie pārstāv vienu dzīves posmu, laiku, kas īsti neatbilst vispārīgajai "pusmūža" kategorijai, lai arī tagad redzu, ka tur ir atrodamas pusmūža tēmas un enerģija. Atskatīšanās, ilgas, zināma priekšlaicīga sagatavošanās gaidāmajam, lai kas tas būtu."
Otrajā nodaļā ietvertajās esejās iezīmējas digitālā laikmeta ietekmēta fokusa maiņa, "jaunas skatīšanās" sākums, kad apceres plūsmu ierosina itin kā nejauši realitātes attēli jeb kadrējumi. "Zināmas galvenās tēmas ir palikušas, bet no subjektīva tiešuma tās ir pārceltas apcerīgu eseju formā," raksta Birkerts. "[..] Apcere veido lielu daļu manas dzīves, un liela daļa manas apceres iedvesmu smeļas no dzīves – tāds ir pašpasludināta esejista dzīves moto."
Grāmatas pēcvārdā autors atskatās uz savām attiecībām ar tēvu, pazīstamo arhitektu Gunāru Birkertu (1925–2017), un to pārvērtībām laika gaitā – no dumpinieciskas sacelšanās pret tēva autoritāti jaunībā līdz izlīgumam pusmūžā –, secinot, ka tās nav beigušās un arī tēva aiziešana "ir daļa no vispārējām pārmaiņām: prombūtne ir tik konkrēta, ka tā gandrīz vai liekas kā cita veida klātesamība".
Birkerts esejās skar arī savas ģimenes atmiņas par Latviju un paša pieredzi, kas gūta, apmeklējot to 90. gados. Pēdējoreiz Svens Birkerts kopā ar dzimtas locekļiem bija ieradies Rīgā 2014. gadā uz Gunāra Birkerta projektētās Latvijas Nacionālās ēkas svinīgo atklāšanu. Viņš dzīvo Ārlingtonā, Masačūsetsas štatā.
Svens Birkerts (1951) dzimis Pontiakā, Mičiganā, beidzis Krenbrukas skolu un Mičiganas Universitāti. Pasniedzis rakstniecību un literatūru Hārvarda Universitātē, Emersona koledžā un Amherstas koledžā. Kopš 1994. gada ir pasniedzējs Beningtonas koledžā, desmit gadus (2007–2017) bijis tās Rakstniecības semināra vadītājs. Kopš 2002. gada ir literārā žurnāla "AGNI" redaktors.
Nozīmīgākās grāmatas: "The Gutenberg Elegies: The Fate of Reading in an Electronic Age" (Gūtenberga elēģijas: Lasīšanas liktenis elektronikas laikmetā, 1994), Reading Life: Books for the Ages (Lasot dzīvi: laikmetu grāmatas, 2007), "Art of Time in Memoir: Then, Again" (Laika māksla memuāros: toreiz un atkal, 2008), "The Other Walk" (2011), "Changing the Subject: Art and Attention in the Internet Age" (2015).
Saņēmis ASV Nacionālās Grāmatu kritiķu apvienības balvu par izcilību kritikas jomā (NBCC Citation for Excellence in Reviewing, 1985) un PEN / Spīlfogela-Daimonsteinas balvu par gada labāko eseju krājumu (1990).
Regulāri publicējas izdevumos "The New York Times", "Esquire", "The Washington Post", "The Atlantic", "Parnassus" u. c.
Latviski Svena Birkerta esejas līdz šim Ingūnas Beķeres un Ievas Lešinskas tulkojumā bijušas lasāmas žurnālos "Karogs" un "Rīgas Laiks".
Sastādījis un no angļu valodas tulkojis Vilis Kasims, literārais redaktors un korektors Arturs Hansons, māksliniece Anna Aizsilniece.
0