Apgādā "Neputns" klajā nācis vēsturnieces Initas Saulītes-Zanderes pētījums "Elegantā Rīga".
Grāmata bagātīgi un saistoši ļauj iepazīties ar 1918.—1940. gada Rīgas modes pasauli, tās noteicējiem, veidotājiem un iemiesotājiem. Un vienlaikus ar šīs “elegantās Rīgas” tapšanas iespaidīgajām detaļām un performancēm uz tālaika ikdienas notikumu skatuves lasītāji no jauna skatpunkta ierauga arī vēstures lielos pagriezienus un to atskaņas mūsu vēsturē.
Grāmatai ir četras nodaļas: Grūtais sākums. 1918—1921; Zem Parīzes karoga. 1922—1929; Latvija var! 1930—1934; Kad politika ietekmē modi. 1934—1940. Katrā no tām pētīts un analizēts, kādas norises veicināja ar modi saistīto nozaru attīstību vai bremzēšanu, — ekonomiskā un kultūras situācija, sieviešu/vīriešu aktvitāšu motivācija un domāšanas modeļi, izpausmes publiskajā telpā, personību ietekme; ir apzināti Latvijas modes nozarē iesaistītie speciālisti, nozaru organizācijas un analizēta to darbība, panākumi, problēmas un konfliktsituācijas; dots apkopojums, kā mode tika apskatīta Latvijas presē, kas tolaik bija galvenais informācijas avots. Grāmatai piemeklēts vērienīgs un saistošs attēlu materiāls. Kā arī to papildina nepieciešamie pielikumi — terminu vārdnīca, personu rādītājs, amata meistaru un literatūras saraksts.
Autore atzīmē: “Latvijā līdz šim nav tapis neviens apkopojošs pētījums par modes attīstību no 1918. līdz 1940. gadam, kas ļautu arī labāk saprast tā laika Latvijas vēstures kopainu un cilvēku dzīvesstilu. Mode, ja to skata plašākā kontekstā, no vienas puses, ir sabiedrības konkrētā laika ekonomiskās, politiskās un sabiedriskās dzīves atspoguļojums, bet no otras — cilvēku dzīvesstila un domāšanas ietekmētājs.”
"Initas Saulītes-Zanderes grāmata “Elegantā Rīga: kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.—1940. gadā” vēstī daudz vairāk, nekā ir solīts tās nosaukumā. Autores raitais stāstījums mūs ne tikai veikli ierauj 20. gadsimta 20.—30. gadu modes pasaulē un ļauj izsekot tās diktētajam dzīvesstilam, bet pirmo reizi Latvijas vēstures literatūrā piedāvā iepazīt vērienīgu plejādi lielāka un mazāka mēroga tā laika uzņēmēju, kuri strādāja vietējā modes industrijā. Patiesi iespaidīgs ir adītāju, dāmu un kungu drēbnieku un drēbnieču, kažocnieku, cepurnieču, cimdinieku, kurpnieku, smalkādu amatnieku, veļas šuvēju un citu amatnieku veikums, kas spoguļojas grāmatā bagātīgi sarūpētajos attēlos. Konspektīvu priekšstatu par daudzajiem uzņēmumiem, to nosaukumiem un īpašniekiem sniedz pielikumā ievietotais saraksts, kurā nosaukti pazīstamākie modes nozaru pārstāvji Rīgā. Daudzi vēstures literatūras cienītāji ar milzu aizrautību lasīs iespaidīgo grāmatā minēto personu rādītāju, kurā norādītie dzīves un nodarbošanās dati ļauj nojaust mūsu līdzšinējās nezināšanas mērogus, ko kliedēt palīdz šis kultūrvēsturiskais stāsts par modi, kas tikai šķietami ir vienkāršs. Autore precīzi ir iezīmējusi tā atkarību no politiskajiem kontekstiem. Initas Saulītes-Zanderes pētījuma galvenais avots ir starpkaru preses izdevumi, kas modes un dzīvesstila kontekstā mūsu historiogrāfijā ir analizēti pirmo reizi. Vēsturnieces izglītība un ilggadējā žurnālistes pieredze ir ļāvusi uzrakstīt grāmatu, kas ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai Latvijas 20. gadsimta 20.—30. gadu kultūras, bet arī sociālajā un tautsaimniecības vēsturē." Ineta Lipša, vēsturniece
Šīs grāmatas izdošana ir vērtīgs ieguldījums gan Latvijas dizaina vēstures pētniecībā, kur starpkaru laika Latvijas mode joprojām ir “baltais plankums”, gan saistoša lasām- un skatāmviela plašai auditorijai, kuru interesē Latvijas kultūras vēsture tās daudzveidībā.
0