Nosaukums: Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?
Autors: Andris Levāns, Māris Zanders
Gads: 2021
Izdevējs: Aminori
 
 
Aktualitātes
07.01.2022

Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?

Komentē
0

Sērijā "Latvijas vēstures mīti un versijas" iznākusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesora Andra Levāna un žurnālista Māra Zandera grāmata "Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?".

Izdevniecībā "Aminori" izdotā grāmatu sērija "Latvijas vēstures mīti un versijas" ir profesionālu vēsturnieku stāstījumi un polemiskas sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesora Andra Levāna un Māra Zandera sarunās tapušais darbs "Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?" ir ceturtā sērijas grāmata, kas ļaus lasītājiem labāk izprast sarežģītās vēsturiskās norises Livonijas veidošanās laikā 12./13.gs. mijā Eiropas vēstures kontekstā, uzzināt par nozīmīgām personībām, politiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un kultūras procesiem Livonijā no 13. līdz 16. gadsimtam, laužot vairākus iesakņojošos mītus un stereotipus un paverot jaunu, mūsdienīgu skatījumu uz šo vēstures periodu.

Krāšņi ilustrētajā grāmatā lasītāji atradīs atbildes uz jautājumu, kas īsti bija Livonija un kas nekādā ziņā nebija. Vai viduslaiki tiešām bija reliģiska fanātisma, nebeidzamu karu, tumsonības un ekonomiskas mazspējas laikmets. Kāpēc aplams ir mīts, ka 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā Daugavas lejtecē ieradās "vācieši"? No kurienes, kā un kāpēc radās mīts, ka 12.–13. gadsimtā pastāvēja "senlatviešu" valstis un bija savi valdnieki "karaļi"? Vai iespējams pateikt, kas bija Kaupo – nodevējs, pragmatiķis vai svētais? Kāds bija sieviešu statuss viduslaiku Livonijā? Vai Livonijā atrodami pirmsākumi vēlākajām "dižciltīgajām" vācbaltiešu dzimtām? Kāpēc mēs tik maz zinām par Livonijas kultūru?

"Turot rokās nelielo sējumu pēc tam, kad tas izlasīts, ir skaidrs, ka ir radīts labākais latviešu valodā lasāmais apkopojums par šķietami tik tālo Livoniju. Tas ļaus mūsdienu cilvēkam iegūt pārsteidzošas atklāsmes un negaidot pamanīt tos pavedienus un sakritības, kas pēkšņi padara viduslaiku cilvēka pasauli laikmetīgu," jauno grāmatu vērtē  Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents. "Iespējams, pēc grāmatas izlasīšanas mēs kļūsim redzīgāki un pamanīsim šīs pasaules klātbūtni ne tikai Rīgas Doma noslēpumainajās skulptūrās (viena no tām mūs uzlūko no grāmatas vāka), bet arī savos ikdienas priekšstatos un izpratnē par Latvijas pagātni. Un kas gan ir vēsture, ja ne tagadnes cilvēka stāsts par aizgājušiem laikiem? Andris Levāns talantīgi apliecina šī stāsta spēku un nozīmi, viņa stāstā viduslaiku pasaule iegūst krāsas un formu, tā elpo mums tepat līdzās, jo tā ir daļa no mums. Stāsts par aizmirsto Livoniju patiešām ir stāsts par mums pašiem. Par to, kā mūsu priekšteči pirms pāris simt gadiem to atklāja, jo Livonija bija nepieciešama kā vācbaltiešiem, tā jaunlatviešiem. Tas ir stāsts par to, kā Livonijas attēls laika gaitā mainījās, projicējoties arvien jaunos uztveres spoguļos, un ir aizraujoši redzēt, teju pat taustāmi sajust, kā Rietumeiropas gotika iemiesojās Daugavas kaļķakmenī, kā radās un mainījās Livonijas seja. Tā turpina mainīties arī šodien, jo, kā raksta Levāns, "vēsturiskā atmiņa ir pārsteigumu pilns kolektīvās apziņas fenomens. Tā atgādina mums par laikabiedru, ne tikai viduslaiku hronistu, apjukumu un radošumu pagātnes priekšā"."

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis iesaka: "Šī sarunu grāmata par viduslaiku Livoniju adresēta plašam interesentu lokam un veidota kā spraigs dialogs, ar kura palīdzību abi autori cenšas noskaidrot patiesību un aktualizē nepieciešamību formēt jaunu diskursu par Livonijas kultūrtelpu Latvijas intelektuālajā sabiedrībā, balstoties uz visiem šodien pieejamajiem avotiem. Sarunas gaitā tiek dekonstruēti daudzi 19.–20. gadsimtā tapuši mīti par pagātni, kuros nereti atrodams vēlmju redzējums, uz pagātni projicējot visu to, ko vēlējās tur ieraudzīt. Lai runātu par viduslaikiem, ir svarīgi iejusties tā laika notikumos un „ieklausīties" tā laika cilvēku domās, kas fiksētas vēsturiskajos tekstos. Taču ar to vien nepietiek, tikpat būtiski ir izstāstīt šo stāstu mūsdienu cilvēkam saprotamā valodā. Tieši šādu iespēju grāmata sniedz, ļaujot lasītājam iepazīties ar veselu virkni faktu un konkrētu piemēru par „apsolīto zemi Livoniju". Autori atklāj Livoniju kā nozīmīgu eiropeiskās viduslaiku kultūrtelpas sastāvdaļu, taču neuzspiež šo uzstādījumu kā dogmu. Lasītājs pats tiek aicināts domāt, analizēt, salīdzināt un tvert vēstures avotu tekstus neatkarīgi no tā, kādu mums gribētos ieraudzīt to vai citu realitāti. Neatkarīgi no tā, kādas vēstures interpretācijas un projekcijas esam saņēmuši mantojumā. Kopumā grāmata ir dzīvīgs impulss plašam lasītāju lokam paskatīties uz mūsu senāko vēsturi plašāk, dziļāk, objektīvāk, tādējādi palīdzot visai mūsu sabiedrībai sasniegt jaunu brieduma pakāpi."

Izdevniecības "Aminori" sērijā "Latvijas vēstures mīti un versijas" jau iznākušas vēstures zinātņu doktora, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētnieka Jāņa Šiliņa un Māra Zandera darbs "Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?", vēstures zinātņu doktora, diplomāta Ginta Apala un Māra Zandera grāmata "Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna" un  LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straubes un žurnālista Māra Zandera darbs "Labie zviedru laiki. Vai tiešām?". Lai nodrošinātu iespējami plašu ieinteresēto auditoriju, grāmatu sērija gan saturiski, gan vizuāli veidota populārzinātniskā stilā, izmantojot bagātīgu vizuālo materiālu, nodrošinot plašu atsauču sistēmu un ieteicamās literatūras sarakstu. Grāmatu sērijas projekta vadītāja un redaktore Inita Saulīte-Zandere, māksliniece Anna Aizsilniece.

Projekta īstenotājs ir izdevniecība "Aminori", kas dibināta 2017. gadā un izdod grāmatas par vizuālo mākslu, teātri, kino un dzeju, Latvijas un Rīgas vēsturi un kultūru u. c.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!