Jēkabs Jančevskis.
 
Aktualitātes
08.03.2022

Zināmi Lielās mūzikas balvas 2021 laureāti; gada komponists – Jančevskis

Komentē
0
Saglabā

Otrdienas, 8. marta, vakarā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, kurā par gada veikumu apbalvoti Latvijas izcilākie mūziķi.

Balvas pasniedza septiņās kategorijās, bet par mūža ieguldījumu godināja diriģentu Imantu Resni un operdziedātāju Samsonu Izjumovu.

"Diriģents Imants Resnis ir neremdināms latviešu mūzikas patriots, aizrautīgs piemirstu vērtību jaunatklājējs un jaunu ideju rosinātājs," uzsvēra balvas žūrija. "Būtisks posms viņa radošajā dzīvē saistās ar Liepājas Simfonisko orķestri, kura mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta godā Resnis bija no 1992. līdz 2009. gadam. Šo septiņpadsmit gadu laikā orķestris burtiski uzplauka – būtiski paplašināja repertuāru, veica nozīmīgus ieskaņojumus un plaši koncertēja arī ārzemēs. Imants Resnis ir ārkārtīgi spilgta un neordināra personība un viņa paustajam viedoklim piemīt spēks sašūpot Latvijas kultūrvidi un rosināt pārmaiņas. 1993. gadā diriģents vēju pilsētā aizsāka starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, tāpat viņš bija viens no “Lielā dzintara” būvēšanas iniciatoriem, tādējādi rosinot arī diskusijas par citu reģionālo koncertzāļu tapšanu Latvijā. Un ne mazāk būtisks ir arī pedagoģiskais darbs – vairāk nekā četras desmitgades Imants Resnis ir arī JVLMA mācībspēks un šobrīd – orķestra diriģēšanas katedras emeritētais profesors."

"Ilggadējais Latvijas Nacionālās operas solists Samsons Izjumovs ir viens no izcilākajiem Latvijas baritoniem. Pievienojoties mūsu Baltā nama solistu ansamblim 1978. gadā, viņš uz skatuves aizvadījis jau vairāk nekā četras desmitgades, iemantojot nedalītu publikas atzinību un kritiķu labvēlību, kā arī kolēģu cieņu un apbrīnu. Izjumova balss tembram piemīt samtaina nokrāsa, sulīgs un silts skanējums, bet dziedājuma izteiksmei raksturīgs cēlums un emocionāls dziļums. Baritons meistarīgi sapludina sevi un atveidojamo tēlu, tādējādi uzrunājot arī ar emocionāli piepildītu un spožu aktiermākslu – vai tas būtu valdnieks vai slepkava, mīlošs tēvs vai apmāts mīlestības meklētājs... Nabuko, Rigoleto, Makbets, Skarpija, Jevgeņijs Oņegins, Tomskis, Šarpless, Amonasro, Boriss Izmailovs, Aļeko, Dēmons – tās ir vien dažas no Samsona Izjumova leģendārajām operlomām. Un līdzās tām ir arī spilgti sniegumi vokālinstrumentālos opusos, kā arī saviļņojošas atklāsmes kamermūzikas repertuārā," norādīja žūrija.

Balvu "Par izcilu interpretāciju" saņēma valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" ansamblis – Agnese Egliņa, Egija Sproģe, Mārtiņš Circenis, Liene Neija-Kalniņa, Ivars Brīnums, Kārlis Klotiņš – un diriģents Normunds Šnē par Žerāra Grizē "Vortex Temporum" atskaņojumu.

 "Leģendārā franču spektrālista Žerāra Grizē monumentālais opuss "Vortex Temporum" festivālā "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" piedzīvoja detalizēti izstrādātu un tuvu perfekcijai īstenotu interpretāciju. 29. aprīlī uz Lielās ģildes skatuves Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" ansamblis un diriģents Normunds Šnē uzgleznoja pārsteidzošu skaņu un tembru ainavu, burtiski apturot tiešsaistē ritošās minūtes. Tas bija pilnvērtīgs muzikāls piedzīvojums ekrānu laikmetā, īsts "Vortex Temporum" jeb "laika viesulis" – intonatīvi blīvs, tehniski žilbinošs, reizē stingri ritmiski strukturēts, kopā nevainojami koordinēts un konceptuāli meistarīgi izstrādāts atskaņojums," norādīja žūrija.

Par izcilu sniegumu gada garumā šogad apbalvoja ērģelnieku Aigaru Reini par koncertiem Rīgas Domā.

"Aizvadītajā gadā Rīgas Doms kļuva par vienu no ražīgākajām Latvijas mūzikas jaunrades laboratorijām. Liels nopelns tajā bija Aigaram Reinim, kurš 2019. gada sākumā kļuva par Rīgas Doma titulāro jeb galveno ērģelnieku, vienlaicīgi pildot kā katedrāles mūzikas direktora, tā ērģelnieka funkcijas, un aizvien dara to lieliski! Pērn Rīgas Domā izskanēja neskaitāmu Latvijas komponistu dažādiem sastāviem rakstītu jaundarbu pirmatskaņojumi, tostarp paša Reiņa lasījumā, un arī katrs viņa iniciētais koncerts bija mākslinieciski pārdomāts un augsti profesionāli īstenots," teikts žūrijas pamatojumā.

Par gada koncertu žūrija atzina Kaspara Znotiņa, Rīgas Saksofonu kvarteta, Rīgas Doma kora skolas jauktā kora un diriģenta Jurģa Cābuļa koncertu "Amao Omi / "Bezjēdzīgais karš"", kas 3. septembrī izskanēja Rīgas Lutera baznīcā.

"Diriģenta Jurģa Cābuļa vadītajam Rīgas Doma kora skolas jauktajam korim kopā ar aktieri Kasparu Znotiņu, Rīgas Saksofonu kvartetu un vēl citiem radošajiem domubiedriem 3. septembra vakarā Rīgas Lutera baznīcā izdevās apturēt laiku. Koncertprogramma "Amao Omi / "Bezjēdzīgais karš"" bija kas vairāk par mākslinieciski spilgtu pārdzīvojumu – caur mūzikas un literāro lasījumu sintēzi viņi sniedza iespēju uz brīdi apstāties un aizdomāties par nemainīgi būtiskāko – par mīlestību, mieru, gaismu un cerību. Vēl pavisam jauno mūziķu harmoniskajā saskaņā ar pieredzes bagātajiem skatuves partneriem Pētera Vaska "Mīlas dziesmas" un "Klusuma auglis" brīnišķīgi sabalsojās ar Jēkaba Jančevska "Pogu" un Gijas Kančeli emocionāli satricinošo opusu "Amao Omi"," sacīja žūrija.

Ar balvu par izcilu darbu ansamblī šogad sumināja čellisti Margaritu Balanas.

Žūrija uzsvēra: "Kopā ar talantīgo māsu un brāli spoži aizvadījusi Vidzemes koncertzāles "Cēsis" rezidences gadu, čelliste Margarita Balanas pērn pārsteidza ne vien ar aizrautīgu spēles manieri, krāsām bagātu skanējumu un žilbinošu tehniku, bet arī sava repertuāra žanrisko robežu paplašināšanu, ļaujoties džeza un elektroniskās mūzikas vilinājumam. Festivālā "Čello Cēsis" Margarita šarmēja gan ambientajā programmā "1920", gan sajūsmināja Fridriha Gūldas kolorītajā Koncertā, Kārļa Vanaga vadītajā Latvijas Radio bigbendā atrodot temperamentā līdzvērtīgu saspēles partneri. Par muzikālu veiksmi izvērtās arī mūziķes satikšanās ar LSO, Andra Veismaņa vadībā Latvijā pirmoreiz atskaņojot Vīnes klasiķu laikabiedra Antona Krafta virtuozo Čellkoncertu."

Gada komponista titulu šogad piešķīra Jēkabam Jančevskim.

"Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā kā pēc burvja mājiena krāšņos ziedos atplaukst vokālinstrumentālās kamermūzikas ziedi. Par ne mazāk maģisku piedzīvojumu kā "Bo-Tā-Ni-Ka" izvēršas arī Jēkaba Jančevska "Trīs van Goga gleznu" impresionistiskais tulkojums skaņās, kur kora balsis rāmi vizuļo un traukmaini zibsnī. Pateicoties Jēkaba meistarīgajai orķestrācijai, "LNSO Vasarnīcā" Rēzeknē visās varavīksnes krāsās ar jaunu spēku uzmirdz arī Maestro cikls "Naktstauriņi", un tāpat aizmirstībai nav lemta arī rīdzinieka klusināti intīmā "Meditācija gaismai"," savā pamatojumā komponista sniegumu raksturoja žūrija.

Balvu "Gada uzvedums" saņēma multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons" Sonoras Vaices režijā un izpildījumā.

"Multimediālās monooperas "Cilvēka balss. Telefons" pirmizrāde notika 30. jūlijā Alūksnes pilsētas svētkos. Kaut arī tās iestudējumā Operetes teātris bija izvēlējies visai riskantu pieeju, vienai vienīgai personai uzticot gan iestudējuma galveno lomu, gan režiju, Sonora Vaice ar šo "neiespējamo misiju" galā tika spoži. Iestudējums apvienoja divu komponistu stilistiski atšķirīgus darbus – angliski rakstīto Džankarlo Menoti komisko operu "Telefons" un franču valodā izdzīvojamo Fransisa Pulenka psiholoģisko drāmu "Cilvēka balss". Līdzās fenomenāli niansētajam un daudzslāņainajam Vaices sniegumam slavējams arī pianists Māris Žagars, tāpat izceļama māksliniece Ineta Sipunova, kuras pārziņā bija izrādes scenogrāfija un to papildinošie video elementi, kā arī tērpi," norādīja žūrija.

Laurus kā gada jaunais mākslinieks šoreiz plūca dziedātājs Edgars Ošleja.

Žūrija savā pamatojumā izcēla: "Ar stabiliem un mākslinieciski augstvērtīgiem sniegumiem dziedātājs Edgars Ošleja aizvadītajā gadā pārsteidza gan klausītājus, gan mūzikas kritiķus. LNSO sezonas atklāšanas koncertā Bēthovena Devītās simfonijas finālā Edgara sulīgais, skanīgais bass bija kā stipra klints, uz kuras balstījās visu solopartiju arhitektonika. Savukārt Kalniņa operas "Matīss, kausu bajārs" iestudējumā "Lielajā dzintarā" līdz ar krodzinieka tēlu atklājās arī Ošleja lieliskā aktiermeistarība, ko papildināja dziedājuma dabiskā atraisītība un vienkāršība. Rahmaņinova "Aļeko" koncertiestudējumā Cēsīs un Rēzeknē gados jaunais mākslinieks prasmīgi pārtapa vecā čigāna tēlā, meistarīgi spējot savas balss tembrālos krājumos atrast vieda vīra balss siltumu un dziļumu."

 

"LMB 2021" žūrijā strādāja Andris Vecumnieks (žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, muzikologs, komponists), Iveta Grunde  (muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja), Daina Markova (muzikoloģe), Ieva Rozentāle (muzikoloģe, LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja), Maruta Rubeze (muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste), Andris Saulītis (LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks), Ingrīda Vilkārse (teātra zinātniece, mūzikas pedagoģe).

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!