Ļoti daudz lasot internetā krievu valodā dažādus kultūrai un zinātnei veltītus resursus, ko veido gan Krievijā palikušie, gan aizbraukušie cilvēki, neizbēgami redzu dažādus t.s. radošo cilvēku uzvedības modeļus, reaģējot uz pašu valsts īstenoto politiku.
Šoreiz tiešām ir svētku sajūta – sākās jau pirms nedēļas ar Lāčplēša dienu un Hersonas atbrīvošanu Ukrainā, bet šorīt, līdzīgi kā Ziemassvētkos bērnībā, ar brīnišķīgu gaismu un maigo sniegu. Es to jūtu kā tādu pieslēgumu – it kā virs aukstās pilsētas būtu kopīgs tīkls, kas iestieptos katrā mājā.
Ne vien lodes un asinis ir īstas, bet arī individuālās rīcības sekas iziet ārpus viena cilvēka likteņgaitām. Laimīgā kārtā Kairišam šo vēstījumu izdodas pasniegt bez samākslota patosa un varonīgas karogu vicināšanas – fināls, gluži tāpat kā mūsu valsts turpmākais liktenis, paliek atvērts.
Kad mēģinu skaidrot savu pieredzi ar derealizāciju un depersonalizāciju, man šķiet, ka es runāju par iedomātu dzīvnieku vai ne mazāk fascinējošu ziedošu nezāli, kas sarunu biedriem pārsvarā ir sveša. Terapeitu padoms ir "nosaukt to vārdā, lai spētu to savaldīt".
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
Blogs
29.07.2019
4
Vispirms ar žileti, pēc tam ar samtu