Maskavas dzejnieku Ivanu Ahmetjevu, kurš 31. martā svinēja septiņdesmito dzimšanas dienu, sauc par minimālistu: viņš raksta ļoti lakoniskus dzejoļus. Bet katrs mazais dzejolis ir savdabīgs. Ahmetjevs, pirmkārt, ir viegla, dabīga, it kā nejauša izteikuma patriarhs un korifejs. Liekas, ka viņš neko nesadzejo: teksti izriet paši no sevis. Šo dzejoļu galvenais avots ir arvien jaunais izbrīns par pasaules uzbūvi: tā neko sev, kā šeit viss notiek! Pilnīgi loģiski, ka šis izbrīns pār lūpām pasprūk nepatvaļīgā vienas vai divu frāžu izsaucienā. Bet tad izrādās, ka tiklab pasaulei, cik šai nepatvaļīgajai frāzei piemīt ne tikai nejaušība, bet arī sava veida dabīga tīrradņu harmonija (piemēram, krājuma pirmajā dzejolī efekts balstās tajā, ka tas sākas un beidzas ar to pašu vārdu). Un katra šāda poētiskā epizode darbojas kā minimāla dzejas vienība.
Dmitrijs Kuzmins
* * *
rakstot tumsā
nepamanīju
ka pildspalva neraksta
* * *
vai tad nezini
Dieva vārds
ļoti bargs?
kā tur
Viņa Valstībā
tā nekā?
* * *
ja vien būtu mēs zivis
peldētu
ja vien būtu mēs putni
lidotu
bet mēs esam cilvēki
un vāļājamies gultā
* * *
vakars
skatos mēmo kino
pretējā nama logos
* * *
es satiku divus mazus dvīnīšus
un kaut gan viņi bija pavisam vienādi
uz mani paskatījās
tikai viens
* * *
Peldēties aizliegts
bet pīles
neklausa
PIE ĀRSTA
gulēt... neelpot
cik labi
tā vienmēr varētu
* * *
lūdzu piedošanu
jūs jau tā ir daudz
un tur vēl es
* * *
(kā tu domā par mani)
tādu cilvēku nemēdz būt
un es tāds neesmu
* * *
labākā mūzika dzīvē
patīkamā vakarā
manas paaudzes bērni
spēlējas pagalmā
* * *
jūs saprotat
mums tur tāda
draņķība savācās
tā nu mēs nospriedām
arī jūs notraipīt
* * *
ģimene
tas ir viss tas
uz ko jūs dusmojaties
* * *
gadus trīs
sapņo par vienu
pēc tam kā muļķis
sapņo par kādu citu
* * *
Viņi domā:
ja pasaules gals,
tad viss ir atļauts.
* * *
ir krievi
plašajā vārda nozīmē
ir krievi
šaurajā vārda nozīmē
un ir krievi
ļoti šaurajā vārda nozīmē
No krievu valodas atdzejojis Kaspars Zalāns.
0