Aktualitātes
08.03.2022

Raidījuma "Zaļgalvis" 2. sezona

Komentē
0
Saglabā

Piedāvājam noskatīties visas raidījuma "Zaļgalvis" 2. sezonas sērijas vienuviet.

Katrā "Satori" raidījuma "Zaļgalvis" epizodē rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde tiekas ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk.

Raidījumu veido biedrība "Ascendum" un "Vides filmu studija", to finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

21. epizode: Dzīvais ēdiens

Jaunās sezonas pirmajā sērijā "Dzīvais ēdiens" Rvīns tiekas ar mākslinieku apvienību "Edible Alchemy" (Berlīne), kuri sevi dēvē par labo baktēriju dīleriem un pasaules tūrē piestājuši Latvijā, lai apmācītu jauniešus fermentēšanā, raudzēšanā un sālīšanā. Izrādās, ka Latvijā mēs to protam lieliski, bet ne vienmēr apzināmies, cik vērtīgs ir šis dzīvais ēdiens – veselīgs ne tikai gremošanas orgāniem, bet arī planētai. Aleksis un Natālija satiek latviešus Rolandu un Loretu, kuri laukos audzē asos čilli. Cik daudz latvieši zina par labajām baktērijām un mūsu pašu sālīšanas tradīciju vērtību?

22. epizode: Senākie Rīgas koki

Vērmaņdārzs, Viesturdārzs un Arkādijas parks – Rvīns Varde atklāj, kādus stāstus glabā šie senie Rīgas parki. Kādēļ pirms 150 gadiem kokus stādīšana pilsētvidē bija populārāka nekā tagad? Kādēļ Rīgā nepieciešami senie, grubuļainie un līkie koki? Pēc darbavietas nomaiņas, žurnāliste Anitra Tooma pievērsās Rīgas koku, krūmu, pieminekļu un vēstures izpētei. Savus atklājumus viņa ierunājusi audiogidos, kas bez maksas pieejami ikvienam.

23. epizode: Ezera cilvēki

Pēc atgriešanās no studijām Eiropā teātra veidotājs Jānis Balodis savā bērnības dienu pilsētā Lubānā veido iestudējumu "No Ceikstes līdz Aiviekstei". Tajā viņš iesaistījis vietējos iedzīvotājus, lai caur viņu stāstiem pētītu to, kas noticis dabā. Un – kas mūs sagaida, un reizēm – jau klusām notiek arī šeit, Latvijā? Vai mākslas valodā var iedarbīgāk uzrunāt auditoriju, ilustrējot notiekošo un pārmaiņas, kas mūs sagaida?

24. epizode: Upes rupucis

Kāpēc latvietis lien ūdenstilpnēs?
Jo tad neviens netiek klāt un liek mierā.

Tā uzskata bļodveida laivas izgudrotājs Jānis Briška. Pārvarējis nepatiku pret atrašanos uz ūdens, viņam "upes rupucī" līdzi sēžas arī Rvīns Varde.

25. epizode: Došanās dabā

Cilvēki iet kalnos pēc iespaidiem, bet aiz sevis atstāj arī atkritumu kalnus. Latviešu alpīnisti Kristaps un Kristīne Liepiņi, aklimatizējoties augstkalnu bāzes nometnēs, bieži vien savāc citu kāpēju atstātos atkritumus. Tie ir arī dabai un cilvēkam kaitīgi – pirkstiņbaterijas, elektronika. Vai ir iespējams dabas tūrismu apvienot ar rūpēm par vidi?

26. epizode: Eko trauksme

Pirms pāris gadiem Līva devās uz pasakaini skaistu vietu Meksikas piekrastē, taču tur viņu pārsteidza eko trauksme. Arvien biežāk dzirdam par eko skumjām, eko trauksmi un eko depresiju. Ko tas nozīmē? Līvu daudzi atpazīst kā skaistu, harmonisku modeli, kura, reklamējot dabiskās kosmētikas zīmolu, redzama pļavās, mežos un ūdens tuvumā. Arī viņas ikdiena aizrit dabas tuvumā, novērtējot neskartas dabas skaistumu. Jau pāris gadus viņa atradusi veidu, kā līdzsvarot raizes par ekoloģisko katastrofu ar dabai draudzīgu dzīvesveidu.

27. epizode: Dāvanu alkas

Visapkārt valda iepirkšanās drudzis un skan Ziemassvētku dziesmiņas, stimulējot pirkt dāvanas mīļajiem cilvēkiem. Instagram influenceri dāvanas saņem visa gada garumā, un tās bieži krājas putekļainos plauktos. Interneta slavenība Beāte Bērziņa Otrās adventes "Zaļgalvī" veiks revīziju savos skapjos, lai liekās dāvanas atdotu labdarībai. Kopā ar Rvīnu Vardi viņa dodas uz Brīvbodi, kuras izveidotāji atzīst – visvairāk lietu cilvēki uz otrreizējo mantu veikaliem nes tieši pēc svētkiem. Brīdī, kad gribas atbrīvoties no liekā, tās bieži izrādās tieši dāvanas. Arī atkritumu poligoni sāk īstenot ideju par mantu apmaiņas punktiem. Vai visa nav par daudz? Vai influenceri veicina patērnieciskumu un cik paši tajā piedalāmies? Un kādēļ Latvijā nav populāras garāžu izpārdošanas?

28. epizode: Bēbīšindustrija

Daudzi "mileniāļi" pauž radikālu uzskatu – viņi nevēlas radīt bērnus, jo planēta ir pārapdzīvota un tai trūkst resursu. Tam var piekrist – jau kopš pirmajām dienām, kad jaundzimušais ienāk pasaulē, tam nepieciešamas rotaļlietas, pārtinamie galdiņi, higiēnas preces. Bet vai tiešām?

Padomus par visu, kas būtu jāiegādājas, sniedz interneta vietnes, draugi un eksperti. Vai visi šie "bēbīšindustrijas" reklamētie mantu kalni visbiežāk nekļūst lieki? Kur topošās māmiņas gūst priekšstatus par to, kā un kam jābūt, lai būtu "pareizi"? Lilija, gaidot otru bērniņu, dalās atziņās, kā nepakļauties spiedienam un kādi praktiski principi jāievēro, lai neļautos "bēbīšindustrijas" valdzinājumam.

29. epizode: Saulgriežu maskas

Aīdai Rancānei patīk tradīciju pētīšana – viņa ir ne tikai sarakstījusi grāmatu par maskām un maskošanos Latvijā, bet kopā ar folkloras kopu "Grodi" pati tās arī veido. Ierasts, ka senās latviešu tradīcijas izspēlējam tīrumos, pļavās un mežos, bet vai to var darīt arī pilsētnieki? 

Piecas sievietes – dzērves – "Zaļgalvī" dodas gājienā pa Rīgas apkaimi, Purvciemu. Vai pie mums arvien ir izplatītas gadskārtu maskas? Kā mūsdienu maskās atspoguļojas daba un dzīvnieki? Ko simbolizē process un pārtapšana? Raidījums kalpo par atgādinājumu –  saulgriežos ikviena ģimene var pagatavot savas maskas un izstaigāt tuvāko apkārtni!

30. epizode: Izgudrotāju ciems

Šis stāsts sākās brīdī, kurā kāda cilvēku grupa atstāja lielpilsētas "vāveres riteni" un pārcēlās uz laukiem. Viņu mērķis – pārtraukt līdzdalību ekoloģisko un sociālo problēmu vairošanā. Lai izdzīvotu jaunizveidotajā saimniecībā, nepieciešama savstarpēja sadarbība un atbalsts. 

Viņi mācās un vadās pēc permakultūras ētikas principiem un tradicionālajām prasmēm, atvērtās saimniecības dalībnieki vēlas atbalstīt kopradi, veselīgas cilvēku attiecības un reģeneratīvu saimniekošanu. Vai mūsdienās iespējams izdzīvot, nepakļaujoties vairākuma diktātam, un izgudrot alternatīvas valdošajiem ekonomiskajiem modeļiem?

31. epizode: Apņemšanās vingrot

Daudzi no mums 2022. gadu sāks ar apņemšanos parūpēties par fizisko veselību. Vieni grib notievēt, citi - izvairīties no sirds un asinsvadu saslimšanām! Pirmajā 2022. gada "Zaļgalvī" Rvīns Varde dodas uz vienu no Rīgas parkiem, kur regulāri notiek bezmaksas sporta treniņi, kas pulcē jauniešus, ģimenes un seniorus. Viņi tiekas gan ziemas spelgonī, gan rudens lietavās, gan vasaras tveicē, jo, neskatoties uz laikapstākļiem, ir sapratuši, ka sportošana ārā palīdz ne tikai uzlabot fizisko formu, bet arī pamanīt gadalaiku maiņu un sastapt domubiedrus. Kas nepieciešams, lai sportotu dabā? Kad to vislabāk uzsākt un kur meklēt informāciju? Atbildes rodamas 2. janvāra raidījumā "Zaļgalvis".

32. epizode: Dabas apklušana

Vai zini kaut vienu vietu, kurā nav dzirdami civilizācijas trokšņi? Beļģu režisors Dāvids Vēbers-Krebss iestudē izrādi "Apklušana", kurā pēta to, vai arī Latvijā arvien retāk iespējams saklausīt dabas radīto skaņu simfoniju. Vai pie mums arvien iespējams sadzirdēt putnus, kukaiņus, kokus? Lai arī cik gaidīts un populārs mūsdienās ir miers, šis klusums ir baiss. Cilvēka radītais piesārņojums lēnām apklusina dabu.

33. epizode: Mājsaimniecības gudrības

Elektrības rēķini aug griezdamies, atkritumu izvešana kļūst dārgāka, pārvietošanās ar automašīnu izmaksā arvien vairāk. Kas ir praktiski, ekoloģiski un sadzīviski paņēmieni, kurus varētu ieviest savās mājsaimniecībās, lai samazinātu izdevumus? Guntars izrāda savu mājsaimniecību un dalās ar gudrībām, kuras pielieto, lai ietaupītu naudu un dzīvotu videi draudzīgāk.

34. epizode: Dzīve zaļā festivālā

Šobrīd visi, kam vien nav slinkums, runā par vides aizsardzību. Tas ir pieprasīts temats Eiropas Savienībā, jauniešu vidū, valdībā, kā arī sabiedriskajos medijos. Informācija burtiski plūst no visām pusēm – TV, radio, sociālo tīklu platformām. Šajā epizodē Rvīns Varde uzzina, ka informācijas aprite notiek arī klātienes notikumos un iepazīst "zaļa dzīvesveida" festivālu. Tas raisa jautājumu – kas ir labākais komunikācijas kanāls, lai vēstītu par klimata krīzi un vides aizsardzību? Politika, mediji vai māksla?

35. epizode: Zinātniskā lauksaimniecība

Vai nākotnē zinātnieki varēs rast risinājumus tam, lai lauksaimniecība kļūtu videi draudzīgāka? Dainis strādā Cēsīs, bet "ar acīm" viņš ir Vjetnamā, pētot, kā ekoloģiskāk audzēt rīsus Mekongas upes deltā. Speciālists izmanto attīstītus rīkus: satelītus, dronus, laboratorijas piedāvātās iespējas. Kā mūsdienu tehnoloģijas var palīdzēt dzīvot līdzsvarā ar dabu, cilvēka vēlmēm un vajadzībām?

36. epizode: Botāniskā performance

Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā, kontrolētos apstākļos, aug izzūdoši augi, tai skaitā – retā, Latvijā jau izmirusī alpu kreimule. Šo augu ekofizioloģe Dace Kļaviņa audzē kolbā īpaši mākslinieces Lindas Boļšakovas performancei. Alpu kreimule Latvijas dabā bija sastopama laikā, kad atkāpās ledāji. Klimatam kļūstot siltākam, tās pamazām izzuda. Viena no līdz šodienai zināmām alpu kreimuļu atradnēm bija uz slavenās Staburaga klints, zem avotu vēsajiem kritumiem – tās gāja bojā līdz ar vietas appludināšanu. Sakritības pēc, zinātniece bērnībā tur bija fotografējusies ar klasesbiedriem; nu viņa cenšas izzudušo ziediņu audzēt mēģenē, lai nodotu tālāk – māksliniecei.

37. epizode: Apputeksnētāji

Pēdējā laikā bieži dzirdam, ka bez apputeksnētājiem mums, cilvēkiem, neiztikt. Pēc pāris mēnešiem atkal bildēsimies koši dzeltenajos rapšu laukos, bieži vien neaizdomādamies, ka tie ir apsmidzināti un indīgi ne tikai daudzām kukaiņu sugām, bet arī mums pašiem. Pastaigā pa ziedošām pļavām leģendārais kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis atbildēs uz jautājumu, kādēļ svarīgi, lai mūsu pļavās būtu pēc iespējas dažādāki kukaiņi.

38. epizode: Laikapstākļi

Toms Bricis, pateicoties savai aizrautībai ar meteoroloģiju, ir kļuvis par slavenību visā Latvijā – viņš informāciju par gaidāmajiem laikapstākļiem iegūst gan no pētniekiem, gan iedzīvotājiem, kas viņam sūta novērojumus no visiem valsts nostūriem. Ko viņš var pastāstīt par laikapstākļu izmaiņām?

39. epizode: Kompostēšanas bums

Tiek pieņemts, ka vismaz puse no mūsu miskastēs atrodamā satura ir tāds, kas var noārdīties bioloģiskā veidā. Kompostu konsultante Zane Gailīte stāsta par daudzveidīgajiem kompostēšanas paņēmieniem un to, kā šis produkts ir labvēlīgs gan dabai, gan saimniecībai, gan maciņam.

40. epizode: Dārzs pret vientulību

Urbānā mazdārziņa īpašniece Teresfora Bogorada ar dārza kopšanu nodarbojas jau kopš bērnības, kad zaļumus ir apkopusi kopā ar mammu. Nu pilsētniece ir iesaistījusies Sporta pils dārzu iniciatīvā, kas pašā Rīgas centrā ir radījusi zaļu oāzi, kurā mājvietu atradušas pat bites. Kādi ir fiziskie un mentālie ieguvumi no savas paša dobes?

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!