Kadrs no Jana Zoldata filmas "Likums un kārtība", 2012
 
Recenzija
22.09.2015

Vīrietis un TAS

Komentē
0

Par festivāla "2Annas" programmu "Vīrietis un sekss"

Par starptautiskā filmu festivāla "2Annas" centrālo tēmu šogad kļuvis vīrieša tēls abās kinoekrāna pusēs, izvēršot to ar viegli provocējošo apakšnosaukumu "Varonis. Mīļākais. Āksts". Šī tēma jau iztirzāta vairākās festivālu iesildošajās diskusijās, kurās ar kino un citām kultūrās sfērām saistītas personības meklēja atbildes uz jautājumiem par vīrišķības galu, vīrieša un sievietes atšķirīgajiem attēlojumiem filmās, kā arī lomām un savstarpējām attiecībām uzņemšanas laukumā pasaulē un tepat Latvijā. Lai pilnvērtīgi ieskatītos dažādos vīrieša pasaules nostūros, festivāls piedāvā daudzveidīgu programmu, aplūkojot tādas dimensijas kā "vīrietis Latvijas filmās", "vīrietis un sekss", "vīrietis un vardarbība", "vīrietis un reliģija" un pat "vīrietis un futbols", un, kā jau noprotams no šī raksta apakšvirsraksta, turpmākās rindas būs veltītas vīriešu seksualitātes niansēm festivāla īsfilmu programmā.

Programma "Vīrietis un sekss" ietver 7 pavisam nelielas filmas, no kurām garākā ilgst vien 28 minūtes, tostarp arī 2 mazliet izaicinošus mūzikas klipus apvienību "Is Tropical" un "Holopaw" skaņdarbiem "Dancing Anymore" un "Dirty Boots". Kopumā programma rada mazliet pretrunīgas jūtas – no vienas puses, šīs filmas veiksmīgi papildina provokatīvo festivāla tēmas ievirzi, sniedz plašu sajūtu gammu un piedāvā daudzveidīgu vīriešu tēlu galeriju, taču no otras – pārāk uzkrītoši šķiet centieni doties ārpus ierastā, tradicionālā, neviena no filmām nepiedāvā ieskatīties, teiksim, ilggadēja heteroseksuāla pāra seksuālajā dzīvē. Nedomāju, ka to var uzskatīt par trūkumu, ja meklējam filmās vispārcilvēcīgu kategoriju, piemēram, mīlestības un uzticības, attēlojumu, drīzāk pietrūkst zināma līdzsvara starp "normālo" un "netradicionālo". Taču šāda izvēle noteikti ir attaisnojama, ja izpētes subjektu vēlamies redzēt pilnībā atklātu gan emocionālajā, gan fiziskajā plānā, jo stereotipisko kino vīrieti taču pierasts uzskatīt par iekarotāju un uzvarētāju, par kura jūtu dzīvi (ja tāda vispār ir) ļauts vien noprast no dažām ārējām noteiksmēm, nevis gariem, sirdi plosošiem monologiem.

Šo stereotipu noraida jau pirmā, dažādas godalgas ieguvusī programmas filma "Delfīnu mīlētājs" ("Dolphin Lover", ASV), kas, kā jau nojaušams no nosaukuma, veltīta mīlasstāstam starp kādu vīrieti un delfīnu. Īsfilmas centrālais personāžs (nezinu, vai būtu pareizi viņu dēvēt par galveno varoni) ir 63 gadus vecais Malkolms Brenners, kurš bez liekas kautrības, veroties tieši kameras objektīvā, stāsta par savām romantiskajām attiecībām ar delfīnu Dolliju 1970. gadā kādā Floridas ūdens atrakciju parkā. Brenners, kurš tobrīd bija 18 gadus vecs, ieradies parkā kā fotogrāfs, lai uzņemtu dzīvnieku attēlus kādai bērnu grāmatai. Vecais vīrs apgalvo, ka uzreiz sajutis pret sevi vērstu iekāri un maigumu no delfīnu mātītes puses, kā rezultātā atbildes jūtas modušās arī pašā jauneklī, viņš turpinājis apciemot delfīnu, devies ar to kopīgās peldēs, kā arī stājies dzimumattiecībās. Filmā Brenners neizvairās no visai detalizēta intīmās tuvības apraksta, ko papildina animācija. Attiecības nācies pārtraukt, kad parks ticis slēgts un Dollija aizvesta uz kādu okeanāriju, kur pēc deviņiem mēnešiem mirusi (Brenners uzskata, ka delfīns izdarījis pašnāvību, nespējot izturēt nošķirtību no viņa). "Delfīnu mīlētājs" ir ne tikai visprovokatīvākā, bet arī aizkustinošākā un atklātākā no visām programmas filmām, un galvenais nopelns te ir pašam Malkolmam un viņa absolūtajam emocionālās atkailināšanās aktam kameras priekšā, stāstot par savām jūtām un pieredzi, kurai līdzīgu viņš nekad nav izjutis ne ar vienu citu, un, cita starpā, lepni sevi dēvējot par zoofilu jeb dzīvnieku mīlētāju, ko viņš vēlas nošķirt no bestiālisma, kas ir tikai dzīvnieku seksuāla izmantošana. Protams, filma par šo vienpusējo skatījumu saņēmusi arī pārmetumus no dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, kuri to apvaino zoofilijas aizstāvībā un iecietības veicināšanā pret zoofiliem. Viens no filmas autoriem Karīms Tabšs intervijā gan norāda, ka sākotnēji bijusi iecere filmā iekļaut arī seksa ekspertus, dzīvnieku tiesību aizstāvjus un jūras biologus, tomēr viņi spējuši piedāvāt tikai oficiālo, normai atbilstošo skatpunktu, nepasakot neko jaunu, ko sabiedrība jau nezinātu. [1] Nedomāju, ka filma mudina mūs attaisnot zoofilus vai izjust pret viņiem empātiju, tā nevienu brīdi nemēģina Brennera gadījumu padarīt par vispārinājumu, bet koncentrējas tikai uz viņa personību un pievēršas arī Brennera seksualitātes izpētei, sākot no bērnības gadiem, tātad – cenšas uzrādīt arī cēloņus, nevis tikai sekas. Tā pelna ievērību kā savdabīgas, nenoliedzami trauslas un ar emocionālo intelektu apveltītas personības studija, pat ja arī Brennera stāstījums brīžiem rada dīvainas asociācijas ar sērijveida slepkavas atzīšanos izmeklētāju priekšā.

Tomasa Līča filma "Aizkavēt" ("Delay", Vācija/Apvienotā Karaliste) ir īsu interviju apkopojums, kurās vairāki vīrieši atzīstas, kas notiek viņu prātā, cenšoties aizkavēt ejakulāciju dzimumakta laikā. Filma ir humoristiska un nepretencioza, tā visdrīzāk jāuztver kā izklaide, nevis nopietns pētījums ar izrietošiem secinājumiem. Vienlaikus tās uzstādījums, protams, pieprasa zināmu atkailināšanos no intervētajiem subjektiem, ielaužoties viņu intīmajā dzīvē un padarot tos uzjautrinošus. Tikmēr Pjēra Liberta darbs "Tagad brīvībā" ("Free Now", Beļģija) pievēršas slēptajai tieksmei uz ekshibicionismu, iemūžinot anonīmus vīriešus, kuri kaili pozē fotogrāfam, viņu sejām paliekot apslēptām. Daži no modeļiem izbauda brīvības mirkli ar nepazīstamo fotogrāfu mazajā, tumšajā istabiņā, atklāti stāstot par savas seksuālās dzīves apslēptajām norisēm. Liberta filmā fiziska atkailināšanās kļūst par individuālās brīvības izpausmi pār sabiedrības normām, iespēju atbrīvoties no sociālās spriedzes, kurā aizrit šo cilvēku ikdiena. Tas ir ieskats savdabīgā, pirmatnējo dziņu pārņemtā aizspogulijā, kurā savdabīgi saspēlējas kailie ķermeņi un maskas uz sejām, anonimitāti padarot par brīvības un atklātības simbolu, liekot skaidri apjaust, ka patiesās maskas ir šo vīriešu identitātes, aiz kurām viņi slēpjas ikdienas dzīvē. Šķiet, ka šajā teritorijā atrodas arī Jana Zoldata filma "Likums un kārtība" ("Law and Order", Vācija), kas stāsta par kādu pavecāku geju pāri mūsdienu Vācijā, ļaujot nekautri ieskatīties viņu sadomazohistisko izpriecu pilnajā ikdienā. Arī Zoldata filmu, kas vienkārši objektīvi fiksē, kā abi pensijas vecuma vīri cenšas iepērt viens otru ar siksnām un starplaikā draudzīgi reflektē par savām attiecībām, gribas uztvert kā personas, nevis tikai vīrieša brīvības manifestu.

Programmas garākā filma ir Emīla Langballes "Pludmales smukulītis" ("Beach Boy", Apvienotā Karaliste/Kenija), kas uz pārējo fona izceļas ar visizteiktāko sociālo vēstījumu, sekojot jaunā kenijieša Jumas attiecībām ar kādu pensijas vecuma britu tūristi, kas ir viņa vienīgā cerība izrauties no dzimtenē valdošās nabadzības valgiem. Lai gan filmai pietrūkst fokusa un tā drīz kļūst monotona, tā apvērš ierasto stereotipu un piedāvā tieši vīrieša ķermeni uzlūkot kā preci, ko savām izklaidēm izvēlas turīgās sievietes no Rietumiem. Diemžēl autori nepiedāvā pašas sekstūristes skatījumu uz šīm attiecībām, kas filmu padarītu interesantāku un dramaturģiski spraigāku.

Lai gan programmas atlasei var piedēvēt zināmu vēlmi šokēt skatītāju un izvest ārpus komforta zonas, pašu filmas veidotāju neitrālā vai pat sirsnīgā attieksme pret saviem varoņiem beigās liek klusi nopūsties un kārtējo reizi secināt, ka visi esam tikai cilvēki ar tiesībām justies laimīgiem. Vīrieši, sievietes un, iespējams, arī delfīni.

Festivāla "2Annas" programmu "Vīrietis un sekss" varēs redzēt 23. septembrī plkst. 23.00 kinoteātrī "K. Suns". 

Šajā programmā iekļautās filmas ļauj iekļūt vīrieša krēslas zonā pa septiņiem dažādiem kinematogrāfiskiem ceļiem – sākot ar viegliem mājieniem līdz pat visnekautrīgākajiem tuvplāniem.

[1] Moye, D. Man-On-Dolphin Sex Documentary Makes Big Splash At Film Festival. The Huffington Post, 02.03.2015.

Aivars Madris

Aivars Madris ir liepājnieks, kas aizķēries Rīgā. Diplomēts filologs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!