Vīrieši politiku padara šķidru

Vai jūs tur meklējat aizdevumu, šeit nāk vienu patiesu firma, kas ir gatavi, lai izbeigtu jūsu finanšu problēmas, mēs piedāvājam visu veidu aizdevumu veidiem ar procentu likmi 3%, un, lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā iegūt aizdevums no mums, jūs varat sazināties ar mums mūsu uzņēmuma e-pastu: (genuineloanservices@outlook.com)

abi labi- and i mean it!; vairums šo lasa kā absurdu (VR) un absurdisku atbildi absurdam (PB), taču man liekas : v každoi šutke- doļa šutki. tobiš daži novērojumi: 1)par sievišķi-vīrišķo objektivitāti/subjektivitāti. izskatās ka diskursīvi virišķi mēdz mērīties ar krāniņiem, kuram elegantāk otru iznāks aplikt, savukārt sievišķu runās vairāk rūpju par patiesību (t.i.objektīvo)
2)VR izskatās, ka plaši pielieto Gregory Bateson konceptu par "double bind" kurā Freidiski fallocentriskās bailes no kastrācijas trauma (kad vispār mēs uzzinām par tāda krāniņa eksistenci?) ar zīdaiņa nomocītās mātes mokās pārgriezto seju, kas sūta pretrunīgus love/hate signālus
3)vispārīgā femiinizācijas tendence (narcisiski homoerotiskās) jauniešu subkultūrās kuru pārstāvjus visus bez razbora gopņiki iekausta tikai par to, ka tie komunicē sievišķā stilīgu matusakārtojumu un drēbīšu valodā

Viedokļi var būt dažādi, un par to nevienam nav jāpārmet. Pievienojos Dacei M. Paņirgt par kāda izteiktajām domām, kas, starp citu, Rudzīša gadījumā nav no gaisa grābtas muļķības, nudien, nav grūti, Vīriešiem bez visa cita dikti patīk dižoties ar savu ,,pārgudrību", vienam otru pārrunājot. BET KO TAS DOD? Kāda jēga Jūsu rakstam?

Paldies Paulam Bankovskim par reakciju uz ārprātu vienā no lielākajiem Latvijas medijiem! Būtu nožēlojami, ja šādu klaji seksistisku murgojumu publikācija palktu bez atbildes.

Par daču labu komentētāju (vārdā nevienu nesauksim) atliek vien nopūsties - žēl, ka mūsu valstī joprojām ir tikdaudz cilvēku, kuri gatavi labprātīgi gulties zem tādu psihoterapistu (no angļu "psycho-the-rapist") kā VR skalpeļiem - lērums vēl tīri derīgu pelēko šūniņu tur aiziet zudībā.

Tfu, tu, velns, un es nozvērējos nekad vairs Satori nekomentēt.

Ak, naivās drostaliņas, Rudzīša aizstāves. Ziniet, ir gadījies par viņa idejām runāt ar citiem psihiatriem un psihoterapeitiem ar augstāko medicīnisko izglītību (un daudz labākiem speciālistiem par VR). Ja jūs dzirdētu, kā viņi par šiem murgiem ierēc! Cilvēks savās teorijās ir apmaldījies kā trīs priedēs.

Viens inteliģents cilvēks izsaka viedokli, otrs inteliģents cilvēks uzraksta mēdīšanos. Kādu akadēmisku diskusiju tu sagaidi šādā kontekstā?

Tātad varētu domāt, ka feministes sarunā ar seksistiem kā galvenos argumentus lieto apsaukāšanos, mēdīšanos un draudēšanu. Jeb šo Paula rakstu viņas uztvertu kā “skaistu žestu” un Paulu kā savu aizstāvi?

Par izglītību -- STFW.

Kas jums te par analfabētismu? Ja nezini, kas tas ir, tad jau nu toč neesi kompetents parodijas rakstīt. Ok, psihoterapiju no psihiatrijas neatšķiram un nafig vajag, jo tāpat sviests, šarlatāni, placebo un raganas arī tajā pašā kategorijā, pieņemsim. Bet ko tu, rakstniek, dari? Kāda ir tava misija? Ar kādiem instrumentiem tu strādā?

Cik psihiatrus tad aptaujāji?

Bet, ja mani parauj velns aiz astes un es iesaistos kasiņā par psihoterapiju, tad tēmā "aprunātais" psihoterapeits vienmēr ir iz kolēģiem izsmiets, un "kāds" to vienmēr zina :)

Manuprāt, Jūs vienkārši esat izlasījis par maz minētā autora darbu, un "absurds" ir ļoti subjektīva lieta.

Ja runājam par medicīnu, tad Pauls Stradiņš, kā zināms, ir teicis: "Medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla." Pēdējā daļa šai nozarē nekad nav padevusies viegliem skaidrojumiem, patiesībā arī pirmā un otrā ne.

Lai saskatītu seksismu, jābūt ļoti pārbiedētam, it sevišķi, ja tas joprojām notiek uz V. Rudzīša visu pārējo darbu un publisko runu fona.

Arī feministes ir ļoti dažādas. Viena mana draudzene, kas pārstāv šīs kustības ļoti radikālos uzskatus, mēdz teikt: "Es noteikti nepiekrītu, bet darīšu visu, lai Tu drīkstētu brīvi runāt."

Bet šeit kaut kādas dīvainības par psihoterapijas iznīdēšanu, salīdzināšanu ar šarlatāniem utt.

Galu galā, nav lielas nozīmes, kādu skolu V. R. pārstāv, bet P. Bankovskis neatbildēja ne uz vienu no maniem jautājumiem, tikai kaut ko pasmīnēja par psihodrāmu. Tātad jomu tomēr nepazīst.

RSU taču ir Psihoterapijas katedra, kuras speciālisti piedāvā visdārgākos psihoterapijas pakalpojumus valstī, un viņiem tik un tā ir gan klienti, gan izārstētie. Viņi pārstāv psihodinamisko skolu valsts finansētas augstskolas paspārnē, un daži tās pārstāvji arī ir izteikušies diezgan agresīvi. Pēc tam mediju komentāros VIENMĒR ir sākušās tieši tādas pašas "informētas" runas par to, ko citi kolēģi par viņiem saka ("noteikti neejiet, bīstami, viņš ir jucis, viņam ir problēmas").

Agresija pati par sevi nav nekas slikts, it sevišķi Latvijas snaudā.

Jautājums vairāk ir par to, kas tieši biedē vīrieti atzīt to, par ko ir rakstījuši un ko rādījuši autoru autori jau pirms Rudzīša vai vienlaicīgi ar viņu, bet savstarpēji nesarunājot (kat vai Larss fon Trīrs). Vai sievietei šai gadījumā tiešām ir vajadzīga kāda aizstāvība?

Es domāju, ka nav.

Es apzināti iejaucu šīs trīs, un komentāri rāda, ka tās tomēr uztrauc visvairāk. Daudzi tagad kaut ko raksta par psihoterapeitiem, psihiatriem un psihologiem, cik viņi slikti, kā krāpj utt. Es gan neizlasu nekā jauna (bet man vairs var neadresēt, jo tiešām to visu zinu, tikai man ir citi uzskati), tāds ir aptuvenais cilvēku viedoklis, un šī ir vieta, lai izteiktos.

Ja par bioloģisko psihiatriju, tad uz pierādījumiem balstītas medicīnas jomā valda daudz jautājumu pašu psihiatru vidū, nav tik vienkārši ar medikamentiem; visiem gribētos, lai ir stipri, stipri labāk; tāpat blaknes arī izpaužas tikai pēc gadiem, un ne jau sīkumi, bet, piemēram, diabēts. zva.gov.lv visu laiku parādās jauni, brīdinoši ziņojumi. Sākumā cerības bieži vien ir lielākas, nekā reālā dzīve to pierāda.

Par Jums taču arī neviens nezina, vai visu mūžu darbosities tajā jomā, kurā esat tagad. Ja nu gribēsit ko mainīt, tad arī Jūsu iepriekšējā pieredze vairs nebūs aktuāla? Dzīve ir gara, viss kas var notikt.

Tiesa, Latvijā darbojas vairākas psihologu un psihoterapeitu asociācijas, bet nekas liels nemainīsies, jo tā ir visur pasaulē, bet ar viņiem nekas traģisks tāpēc nav noticis.

Tev antidepresanti paši skrēja virsū?

Tomēr nevaru atturēties nepajautājusi Paulam Bankovskim: cik gadus esat pavadījis medicīnas augstskolā? Cik ilgi pēc tam studējis, lai strādātu par vispārējās prakses ārstu, pēc tam – par narkologu, bet visbeidzot – par psihoterapeitu psihodramatistu? Tie ir "padsmit" gadi dažādās skolās un nebeidzama mūža izglītība.

Augstākā izglītība medicīnā ir visgrūtāk iegūstama, tur ir daudz jāmācās un mežonīgi daudz jāstrādā.

Jums kaut uz mirkli nespēja iešauties prātā doma, ka ārsts runā par problēmām, kas atved pie viņa klientus?

Jums ir kaut miglaina priekšnojauta, cik Latvijā ir bērnu un pusaudžu, kas ir atkarīgi no vielām, par kurām narkologiem un psihiatriem pat neizdodas gūt pietiekamu izpratni, jo visu laiku to sastāvs mainās un "uzlabojas"? Jūs zināt, ka ik gadu arvien vairāk cilvēku mūsu zemē saslimst ar kādu psihopatoloģiju? Ir cilvēki, kuru profesionālais uzdevums ir domāt arī par to, kāpēc tā notiek un kas bērna attīstību ir ietekmējis nelabvēlīgi.

Jums nevarēja ienākt prātā, ka pēc tik daudz gadiem, kopš pastāv psihoterapija kā psiholoģija darbībā, daudzi biezie aizkari ir pacelti un daudzas lietas ir kļuvušas skaidrākas, kaut arī Jums tās nepatīk un šķiet ierēcamas?

Jūs taču neesat nozares speciālists, bērns arī neesat, bet ākstāties par nopietnām lietām, kas Jums nav pazīstamas pat populārzinātniskā līmenī. Varbūt uzrakstiet kaut ko līdzīgu par raķešbūvi, speciālistiem noteikti "patiks". Ne tā ir parodija, ne ironija, bet pilnīgas muļķības.

Ja nav grūti, izlasiet Viestura Rudzīša grāmatu "Pie tēva" un Andas Līces domas par to. Varbūt gribēsit paņirgt arī par Līces kundzi? Ja tomēr spēsit nokāpt no saviem ironijas augstumiem, darbs palīdzēs ieraudzīt "ķēdīti", kā viss nule minētais notiek dzīvē, tāpat par to plaši runāts arī daktera grāmatā "Bendes meitiņa un viņas tēvs".

Pilnīgi apzināti rakstu ļoti paštaisni, kaut vai kā pēdējā ragana, jo Jūsu murgojumu citādi neizdodas kaut nedaudz līdzsvarot. Tādi mājieniņi, šur tur caur zobiem pakaisīta ironija... Tā tagad, Jūsuprāt, ir māksla, ko vērts ievietot satori.lv?

Šī parodija tiiešām nepavelk līdz oriģināla komiskumam, bet patiesības graudi ir kā vienā, tā otrā -- Āboltiņai mati ir krāsoti, bet Rudzītim to vispār nav.

Man ļoti žēl, bet tu ļoti pārliecinoši raksti blēņas, ko pasniedz nevis kā savu iespaidu, viedokli vai ko tml, bet kā tādu absolūtu realitāti. Lai arī nekādu mākslu, sākot lasīt šo gabalu negaidīju, tomēr manas mākslas tveramkārpiņas, kuras ir pietiekami jutīgas uz riebīgu sviestu, ne mirkli riebumā nesarāvās, bet tieši otrādi - vairākkārt nosūtīja signālus uz ierēkšanas centru smadzenēs, ko manī var iedarbināt tikai intelektuāli un visai gaumīgi vārdu virknējumi. Ceru, ka tavu vāvuļojumu ietekmē Pauls nesāks rakstīt biezas garlaicīgas g r ā m atas...

Godo, tiešām šo visnotaļ asprātīgo stāstu var traktēt kā vīriešu solidaritātes nodevību, vai ne?

gribu atstāt žetonu kaudzīt Paulam. Lielisks veikums! Patiesībā oriģināls pats saviem spēkiem bija tik tālu iebraucis komiskajā, ka tiešām trūka tikai šī punktiņa, lai pasaulē atkal iestātos līdzsvars, ko izjauca oriģināldarba pretenzija uz kaut ko nopietnu.

http://nra.lv/latvija/politika/110163-psihoterapeits-viesturs-rudzitis-sievietes-politiku-padara-necaurspidigu.htm

Godīgi sakot,oriģināla kariģēšana, tāda dumja sanāca, vienkāŗsi viss otrādi apmests....

Vai tad oriģinālā, lai vai cik tas nebūtu provokatīvs, nav daļa patiesības?

Par gaumi, protams, nestrīdas. Ja šis konkrētais Bankovska sacerējums aizķēris Jūsu jūtīgās (kā pats apgalvojat) mākslas tveramkārpiņas, tad droši vien to patiesi uztverat kā mākslu. Katram sava izpratne par mākslu un nav manos nolūkos šo Jūsu izpratni mainīt. Ja spējat par šo "parodiju" ierēkt, tad droši vien esat laimīgs cilvēks, kuram nāk smiekli par ikvienu joku, lai cik tas neasprātīgs. Jauku vakaru.

Ar oriģinālu esmu iepazinies un man tas likās gluži normāls un nekā smieklīga tur nesaskatīju. Nekā personīga, bet parasti labprāt izlasu Jūsu gabalus, kas gandrīz vienmēr ir ļoti augstā līmenī. Diemžēl šoreiz "parodija" izskatās aiz matiem pievilkta.

Nav runa par kaut kādu mistisku vīriešu vai vēl kaut kādu citu solidaritāti. Runa ir par ļoti paviršu, nepārliecinošu, nesmieklīgu sacerējumu, kuru pat kauns nosaukt par parodiju. Runa ir tikai un vienīgi par šī teksta māksliniecisko kvalitāti, kas darītu kaunu par pilnīgam iesācējam, kur nu vēl vairāku grāmatu autoram.

No samērā spējīgā autora negaidīju tik paviršu, nepārliecinošu ākstību. Ja to vēl būtu uzrakstījusi kāda aizvainota meitenīte vai literāts iesācējs, bet no pieredzējuša rakstnieka tāda haltūra - kauns. Diemžēl Bankovska kā literāta akcijas manās acīs būtiski krītas.

Jūsu pirmais komentārs par medicīnas izglītību, par prakstizēšanu utt., lai gan ir ļoti pareizs, tomēr, šķiet, vairs nav aktuāls.
Lūk, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs, : http://vi.gov.lv/lv/pr kurā es un citi var pārliecināties, ka VR reģistrā kā psihoterapeits, psihiatrs vai narkologs nav šobrīd atrodams.

Nākamās rindkopas nepieciešamību nesapratu, jo, lai gan tā ir pamatota satraukuma pilna, tā nav saistīta ar VR izteikumiem intervijā, nav relevanta uz konkrēto PB rakstu.
"Jums ir kaut miglaina priekšnojauta, cik Latvijā ir bērnu un pusaudžu, kas ir atkarīgi no vielām, par kurām narkologiem un psihiatriem pat neizdodas gūt pietiekamu izpratni, jo visu laiku to sastāvs mainās un "uzlabojas"? Jūs zināt, ka ik gadu arvien vairāk cilvēku mūsu zemē saslimst ar kādu psihopatoloģiju? Ir cilvēki, kuru profesionālais uzdevums ir domāt arī par to, kāpēc tā notiek un kas bērna attīstību ir ietekmējis nelabvēlīgi. "

Ja tomēr uzskatāt, ka narkologu un psihiatru darba lauks ir iederīgs arguments šajā sarunā, tad, ceru, Jūs arī zināt, ka pie smagām psihopatoloģijām medicīnā pielieto uz pierādījumiem balstītas terapijas metodes, kā medikamentozu terapiju u.c. Un pat ja psihoterapija ir daļa no ārstēšanās, tā nebūt nav kas tāds: "Ir objektīva drošība – karš vai miers – un subjektīva drošība, kad drošība iet caur personīgām sajūtām – jūtos vai nejūtos drošs. Sieviešu pasaulē ir runa par subjektīvo drošību (VR)" T.i. - ja kādam cilvēkam ir ,piemēram, halucinācijas, ka viņam uzbrūk, vēlas nogalināt, tad domāju, ka ar psihoterapiju par objektīvo drošību, palīdzēt neizdosies.

Tādēļ, lūdzu, nejauciet psihiatriju, narkoloģiju un klīnisko psihoterapiju iekšā sarunā, kas ir par ko citu.

Vai vismaz daļa pārmetumu šajā diskusijā nebija par argumentācijas un pierādījumu kvalitāti?
Par daļu intervijas panākumu gan atbildība ir jāuzņemas Jūsu kolēģim Latkovskim, bet Rudzīša turpmākās aktivitātes nekādā veidā neliecināja, ka viņš skaidri atšķir, ko no saviem novērojumiem viņš var vispārināt, attiecinot uz visu sabiedrību, bet par kuriem novērojumiem to nevar apgalvot. Psiholoģijai kā zinātnei ir diezgan skaidras prasības, un arī ārsti nošķir eksperimentālās ārstēšanas metodes.
Ja nu tas viss ir jāuztver kā daiļliteratūra, protams, atvainojos.

Tviteris, kur Jūs atsaucaties uz savu draudzību un tās nozīmi šajā diskusijā, ir tāds pats publisks informācijas avots kā Jūsu komentāri šeit.

Interesanti, protams, ka Jūs pārpratāt "pozu komunikācijā", un ne mazāk interesanti ir tas, kā Jūs to interpretējāt. Es pieņēmu, ka traumas poza nav vienīgā komunikācijā iespējamā.

Par žurnālistu personības iezīmēm vai privātajām izvēlēm nav nācies fantazēt. Par loģiku un ētiku pat prātā nenāca, ka tas var tikt uztverts kā kaut kas nepiedienīgs. Par Ziemeļkoreju - paldies, turpmāk zināšu, nevar jau visu laiku tikai Jungu lasīt, globusam arī jāpievēršas.

Pēdējais gan ir jautājums - vai Jūs esat pilnīgi pārliecināta, ka pareizi izprotat argumentācijas kļūdu "ad hominem"? Tieši kurš Jūsu arguments tika diskreditēts, pamatojot ar Jūsu personības iezīmēm?

Vulgaritāte??

Vai tiešām, Jūsuprāt, cilvēka domāšana un rīcība kādā privātajā laukā ir pilnīgi nošķirama no viņa publiskās darbības?
Padalieties šajās atziņās ar kolēģiem, lai tak viņi vienreiz saprot, ka arī politiķiem un amatpersonām "darbs nepārklāj visu viņu esības lauku", līdz ar to tas, ko viņi dara no darba brīvajā laikā, nekādi neļauj vērtēt viņu piemērotību attiecīgajam amatam. Vai arī pārvērtējiet savas aktivitātes - kā tās izskatās, un ko tās liek domāt par Jūsu darbavietu.

Ieteiktu nepārvērtēt savu zināšanu unikalitāti - tas var radīt vēl vienu traumu, uzzinot, cik daudzi cilvēki Latvijā ir mācījušies par psihoanalīzi un tās ietekmi uz psiholoģijas, filosofijas, kultūras attīstību.

Un man šķita, ka loģika, ētika ir nepieciešamas lietas žurnālistikai, bet satīra - pieņemama.
Tas, vai tā ir traumas poza vai kāda cita poza, kādā Jūs komunicējat ar Rudzīti, ir Jūsu ziņā, bet profesionāļa un atbildības pret kolēģiem pozu ("Ir" tomēr pretendē uz citu jomu kā "Alternatīvā pasaule", kur lojalitāte Dižajai Mācībai tiek vērtēta augstāk par elementāru loģiku) Jūs diemžēl esat aizmirsusi.

Un no Andas Burves Rozītes kaismīgajiem tekstiem visi saprata, ka taisnība vienmēr ir tiem un tikai tiem, kas ir Andas Burves Rozītes draugi. Visiem pārējiem ir bērnības traumas. Vai arī viņi vienkārši nav izauguši līdz Andas Burves Rozītes draugu līmenim. Āmen.

NRA dod vārdu Rudzītim un popularizē viņa pasaules redzējumu, Satori - Bankovskim. Tā gadās.
Par jebkurām idejām var diskutēt, bet, ņemot vērā veidu, kā VR idejas aizstāv viņa fani, laikam tiešām vienīgais jēgpilnais diskusijas veids ir paņirgšana. Argumentu, ka "jūs līdz šim cilvēkam vienkārši neesat izauguši" tomēr var neņemt vērā, jo kaut kā nav dzirdēts, ka viņš savus secinājumus un pieeju būtu ar panākumiem aizstāvējis akadēmiskajā vidē. Līdzīgi vērtējami tomēr ir arī "man ir PMS, un es jūtu, ka savam vīram es esmu Mātes figūra, bet VR ir Ideālā Tēva /Vīrieša figūra, kas ļauj pilnībā izbaudīt manas mazohistiskās tieksmes (paralēli lasīju 50 greja nokrāsas, biju sajūsmā un visu nākamo nedēļu ļoti domāju)".
Histēriskas fanes neko neliecina par teorijas kvalitāti, bet grāmatas vien neko neliecina - var aiziet uz grāmatu veikaliem un pārliecināties, ka papīrs pacieš visu.
Ja būtu pētījumi, varētu izvērtēt to ticamību, un VR secinājumu loģiskā saistība ar šiem pētījumu rezultātiem.
Vienīgais, kas ir interesanti, kāpēc ir klusums no cienījamiem

Ja nu psihologiem, psihoterapeitiem utt rūp sava reputācija, pēdējais laiks kaut ko mainīt. Pārāk daudzi atzīst, ka šis šķirklis precīzi atspoguļo nozares īpatnības arī Latvijā.

(par rupjībām nevainojiet, teksts nav manējais)

Психолог — профессиональный промыватель мозгов, паразит головных полушарий, душевный друг с почасовой оплатой труда, тонкий ценитель человеческих страданий.

Быдло уверено, что психолог занимается магией, небыдло — что пиздежом, ванильки — что раскрытием в них Богини. И только психолог полагает, что он на самом деле занимается психологией.
....
Каждый психолог бережно хранит свои магические приёмы позитивного влияния на психопатов, ибо, если магия станет понятной, то клиент перестанет платить бабло начнёт давать не те результаты и усложнит работу психолога. Это касается, например, любых тестов, проходимых под чутким руководством врачевателя душ.

Каждый психолог при этом уверен в бескрайней тупизне биомассы, которая в силу своего интеллектуального развития не способна разобраться даже со своим персональным пониманием окружающей действительности — так что магию-шмагию психолога этим биомассам понять уж точно не дано.

Vairāk par šo aizraujošo tematu..

https://lurkmore.to/index.php?title=%D0%9F%D1%81%D0%B8%D1%85%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B3&stable=1

Vienīgais, kas ir interesanti, kāpēc ir klusums no cienījamiem psihologiem/ psihoterapeitiem. Vai tiešām intervija viņiem šķita ok?

Kura bija tā daļa, kas ir patiesa?

Pēc manām domām, lieliska atbilde.

nē, mīlīt, vai tev ir kaut miglaina nojausma par to, cik šarlatāniska un ideoloģizēta padarīšana ir psihoterapija? un jo vairāk tā pieaug, jo vairāk tā jāravē ārā. parasti vēl jūsu kliķe nākošajā līmenī ir apsēsta ar visādiem antidepresantiem un ķīmiju - atkal šarlatāniski. nē, Bankovskis vēl ir maigs. psihoterapija ir jāsatriec, jo tā ir tieši psihoterapija, kas ņirgājas par saviem 'klientiem'.

Labprāt iepazītos ar Viestura Rudzīša veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Visu šo rakstu nespēju izlasīt - likās aplam muļķīgs. Jā, laikam jau ir taisnība, kad saka, ka psihoterapijā ir tā - kurš pirmais halātu uzvelk, tas arī ir dakteris.

autors kā vienmēr savā stilā - provocē tīri smuki.
Kā vienmēr - komentāru jūra (jo provokācija ir nostrādāta labi), bet sausaus atlikums diemžēl nekāds.

īsti nezinu ko lai saka - autors malacis, jo liek padomāt, vai autors lohs, jo neko pratīgu nepateica.
Atbilde protams katra paša ziņā.

Reakcijas uz agresīvu absurdu var būt dažādas un parodējošs pārspīlējums ir viens no veidiem, kā absurdu padarīt redzamāku. Žesta skaistums ir tieši tajā, ka tā nav argumentācija. Diskusijas pie VR bloga ieraksta parāda, ka viņa ezotērā pārliecība nodrošina pilnīgu imunitāti pret racionālu argumentāciju (ar racionālu šajā gadījumā domāta elementāra nepieciešamība pamatot savus uzskatus). Turklāt, VR ir tiešām nejauka maniere uz iebildumiem atbildēt nevis pēc būtības, bet ar diagnozi - iznāk, ka visi, kas viņam iebilst, dara to tādēļ, ka ir slimi.

Un saistībā ar VR izteikumiem man tiešām brīnums, ka cilvēki, kas sevi dēvē par feminisitem nav nekādi reaģējuši uz publiski paustu seksismu.

Skaists žests!