"Piecu zvaigžņu kustības" dibinātājs Bepe Grillo
 
Komentārs
19.12.2016

Vilinoši. Mulsinoši

Komentē
0

Viens no Eiropas interesantākajiem politiskajiem projektiem patiesībā ir "Piecu zvaigžņu kustība" (M5S) Itālijā.

M5S, kas šobrīd Itālijā bauda gandrīz vai lielāko vēlētāju atbalstu (tas gan nenozīmē nonākšanu pie varas nākamgad iespējamās vēlēšanās), visbiežāk tiek apzīmēta kā t.s. populistisko partiju nometnei piederīga ar visiem no tā izrietošajiem vērtējumiem plašsaziņas līdzekļos un ekspertu korpusā. Manuprāt, tas nav pamatoti, ja ar populistiem saprot Francijas "Nacionālā fronte" (FN) vai Lielbritānijas Neatkarības partija (UKIP). M5S ir vienlaikus specifiska Itālijai un vairāk raksturojuma kā versija par t.s. tiešās demokrātijas ideju ar visiem tās, atvainojos par banalitāti, plusiem un mīnusiem. Tāpat diez vai t.s. populistu partiju nostādnēs tik liela vieta ir atvēlēta ekoloģijas jautājumiem.

Šāds vērtējums nenozīmē, ka teksta autors simpatizē M5S politiskajam projektam kā atkārtošanas vērtam modelim: kā jau minēts, runa ir par to, ka tas ir tieši interesants vairāku savu iezīmju rezultātā.

Atkāpe par Itālijas specifisko situāciju. Daudziem Latvijā to grūti iedomāties, tomēr "tie paši vēži citā kulītē", elites savtīgums u.c. tēmas, kurās mēs uzskatām sevi par "čempioniem", Itālijas gadījumā ir bijušas nemainīgas vismaz pusgadsimta garumā.

Tā sauktie populisti tradicionāli tiek raksturoti kā neizpildāmu solījumu paudēji, un lielā mērā tā arī ir. Tā ir arī populistu vājā vieta – nespējot solījumus pildīt vai pildīšanas gadījumā radot konkrētajai valstij problēmas vidējā un ilgtermiņa perspektīvā (skat. "Syriza" Grieķijā), populisti ir spiesti mēģināt savu iepriekšējo retoriku, atvainojos, pārspļaut ar kaut ko vēl krāšņāku, un tas agri vai vēlu rada iespaidu, ka viņi ir "tādi paši politiķi kā visi".

M5S specifika ir tā, ka projekts nevis prasmīgi imitē savu atšķirīgumu, bet gan spēj to tiešām formulēt. Proti, patiesībā nav nekas novatorisks, ja kāds jauns politisks projekts paziņo, ka tas neiekļaujas tradicionālajā labējo – kreiso modelī (kas tāpat ir jau kļuvis diezgan nosacīts...). Savukārt M5S piedāvā citu skatījumu uz politikas veidošanu vispār. Projekta deklarētais, ka ar kustības atbalstu ievēlētais vēlēto amatu ieņem ne vairāk kā divus termiņus, nozīmē: politika M5S izpratnē ir nevis profesija, bet gan pilsonisks pienākums.

Jāatzīst, man ir ļoti dalītas jūtas pret šādu tēzi, tomēr ir arī grūti kaut iebilst kustības izveidotāja un līdera Bepes Grillo kādā intervijā paustajam: ar ko profesionāls mediķis, jurists, ūdensapgādes sistēmas speciālists utt. kvalitatīvi ir sliktāks par t.s. profesionālo politiķi? Vai formulēšu pats citādi: vai tiešām ir kādas sabiedrībai noderīgas prasmes, kas iegūstamas tikai tad, ja indivīds politikā atrodas, teiksim, vairāk par desmit gadiem? Ļoti iespējams, nav, un tad nav arī pamata apgalvot, ka termiņu ierobežojums, ko piedāvā M5S, padarītu politiku saturiski vājāku.

Atgriežoties pie īpatnības ieskicējuma sākuma. M5S nevis žonglē ar mēģinājumiem pārliecināt vēlētājus, ka "mēs esam citādāka partija", bet gan saka: mēs vispār neesam partija klasiskā izpratnē, mēs esam platforma indivīdu izvirzīšanai darbam politikā uz noteiktu laiku.

Te ir pamatoti pretargumenti, ka a) tagad, kad M5S tikai sākusi iegūt reālu varu Itālijas pašvaldībās (Roma, Turīna u.c.), būs redzams, vai šo mērķi par labprātīgu termiņa ierobežošanu tās pārstāvji tiešām pildīs, b) ir viedoklis, ka nemaz tik neitrāla platforma nav, jo ļoti daudz nosaka Grillo. Tomēr vismaz pagaidām mēs redzam, ka M5S uzsvars uz principiāli citādu politisko lēmumu pieņēmēju korpusa veidošanas mehānismu Itālijas sabiedrībā ir populārs.

M5S interesanti strādā arī ar mazākas ekonomiskās nevienlīdzības tēmu. Pēdējo gadu laikā Eiropa ir pieredzējusi vairākus piedāvājumus sabiedrībai apspriest iespēju par t.s. beznosacījuma pamata ienākumu. Domāju, tam nav perspektīvas, jo grūti iedomāties vēlētāju vairākumu piekrītam idejai, ka kāds kaut ko saņem apriori. M5S piedāvā citu risinājumu (vēlreiz – tas nenozīmē, ka teksta autors tam piekrīt). Kādā intervijā Grillo, atbildot uz tradicionālo "iegāšanas" jautājumu par naudas avotiem, atcirta, ka vienkārši ir jānosaka: pensijas Itālijā nevar pārsniegt 4000 eiro mēnesī, pārējais – kopējā "katlā". Pirmā reakcija – kas tad tas par boļševismu? Ar kādām tiesībām, ja cilvēka juridiski korekti veiktās iemaksas sagādā viņam ikmēneša pensiju, teiksim, 5000 eiro apmērā, viņam šo tūkstoti var liegt? Tomēr pavērtēsim šo domāšanas veidu no pragmatiska viedokļa. Ja valstī X, lai tā būtu Itālija, ikmēneša pensijas, kas lielākas par 4000 eiro, var saņemt, piemēram, ne vairāk par 10% iedzīvotāju, tad kāpēc M5S būtu jāraizējas par šo 10% saniknošanu līdz neprātam, ja 90% priekšlikums neskar? M5S no balsu iegūšanas viedokļa šie 10% ir nebūtiski. Saprotu, ka tas vienalga izklausās kreisi, bet no politiskās cīņas viedokļa daudz pareizāk ir nevis solīt kaut ko visiem, bet gan deklarēt, ka būs kaut kāda robeža pensiju apmēram. Nevis ienākumu vispār, bet gan pensiju. Spriežot pēc tā, ka Itālijas publika šīs tēzes, ko Grillo pauž, sniedzot intervijas savā villā gleznainā Sardīnijas jūras krastā, sagremo bez aizdomām par tēžu paudēja liekulību (pieņemsim, neapzinātu), šāda versija par ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu ir perspektīva. Tas skanēs ļauni, bet, šķiet, Grillo ir uztaustījis kaut ko cilvēka domāšanas veidam raksturīgu. Kā tas (profesionālas iemaņas strādāt ar publiku) kombinējas ar daudzu kustības aktīvistu patiesu vēlmi veidot harmoniskāku sabiedrību, nudien nezinu.

Ja turpinām nedaudz ciniski, M5S uzsvars uz t.s. tiešo demokrātiju ir ģeniāls, jo tas ir ļoti ērts. M5S, piemēram, atbalsta viendzimuma laulību iespēju. Savukārt, kad dienaskārtībā nonāca tēma par tiesībām viendzimuma pāriem adoptēt bērnus, labākās tiešās demokrātijas tradīcijās jautājums tika "uzlikts" kustības biedru balsojumam internetā, un, ņemot vērā, ka iznākums nebija viennozīmīgi par labu nevienam no variantiem, tika pieņemts lēmums, ka kustības pārstāvjiem parlamentā ir t.s. brīvais balsojums. Perfekti. Nevis nav konsekvences, bet gan ir interneta balsojuma respektēšana, īsta demokrātija, kas, protams, tikai sagadīšanās dēļ arī ļāva kustībai lieki neriskēt ar "pozicionēšanos".

Deklarētā "stāvēšana pāri ideoloģijām" ļauj kustībā būt gan personāžiem, kas, piemēram, publiski dedzina oponentu grāmatas, gan visnotaļ simpātiskiem ļaudīm, kas patiesi vēlas "kaut ko mainīt" un ir apburoši apmulsuši par saviem panākumiem kā, piemēram, viens no M5S pirmajiem lielajiem panākumiem pašvaldību vēlēšanās, Parmas mēra vēlēšanu uzvarētājs (dokumentālā filma ar titriem angļu valodā).

P.S. Ja kādu pašmāju aktīvistu ir iejūsminājuši M5S panākumi un labās perspektīvas, jāatgādina, ka nekāda "iejāšana baltā zirgā" nav notikusi arī šīs kustības gadījumā. Tas, ko mēs redzam, ir apmēram 10 gadu (paša Grillo gadījumā pat vairāk) darba rezultāts. Arī antiesteblišmenta kustībām ir nepieciešama pacietība, ziniet...

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!