Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa rezultātus, atbalstot trīs filmas: Viestura Kairiša spēlfilmu par 1991. gada notikumiem "Janvāris", ungāru režisores Agneses Kocišas un Jura Podnieka studijas projektu "Dziesma par dzelzs aizkaru", kā arī režisora Staņislava Tokalova dokumentālo filmu "Iestrēguši".
Augstāko punktu skaitu ieguva studijas "Mistrus Media" projekts "Janvāris" – režisora Viestura Kairiša spēlfilma par 1991. gada notikumiem, gandrīz autobiogrāfisks barikāžu stāsts. Filmas uzņemšanai šogad tiks piešķirti EUR 220 000, plānotais piešķīrums kopā – ne vairāk kā EUR 600 000.
Otra spēlfilma, kas šogad konkursā tāpat saņem EUR 220 000, bet kopā divos gados tai plānoti ne vairāk kā EUR 840 000, ir Jura Podnieka studijas un producentes Antras Cilinskas veidots projekts "Dziesma par dzelzs aizkaru", pieaicinot ungāru režisori Agnesi Kocišu (Agnes Koscis), kura jau iepriekš sadarbojusies ar scenāristu Ivo Briedi. Filma balstīta dokumentālā materiālā – par 60. gados dzimušu mīlasstāstu starp jauniešiem no divām politiskajām sistēmām, ASV un PSRS, kuru drošības dienesti šādu savienību uzskata par neiespējamu vai vismaz savā labā izmantojamu. Filmas stāsta pamatā ir amerikāņu rakstnieces Kellijas Čerijas memuāri par to laiku, kad viņa Latvijā satika komponistu Imantu Kalniņu, bet scenārija autors Ivo Briedis sola filmā iezīmēt arī spiegu trillera stilistiku.
Konkursā atbalstīts arī viens dokumentālās filmas projekts, kam piešķirti EUR 60 000 – studijā "Ego Media" uzsāktais režisora Staņislava Tokalova ļoti personiskais stāsts "Iestrēguši", kurā viņa māte, māsa un vecmāmiņa personificē trīs diezgan tipiskas Latvijas krievu paaudzes ar atšķirīgu attieksmi pret valsti un pasauli, kurā tās dzīvo.
Šajā konkursā, kas tika rīkots, lai rosinātu veidot filmas nacionālās identitātes stiprināšanai un valstiskās piederības veicināšanai, palielinot filmu kā nacionālā satura īpatsvaru un to konkurētspēju Latvijas kultūras un informācijas telpā, ekspertu vērtēšanai tika nodoti 11 projektu pieteikumi – 8 spēlfilmu projekti, 2 dokumentālo filmu projekti un 1 pilnmetrāžas animācijas filmas pieteikums. Konkursā pieejamais finansējums ļāva atbalstīt tikai trīs filmu ražošanu.
Konkursā iesniegtos projektus vērtēja ekspertu komisija, kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte. Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).
NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA "Forum Cinemas" pārstāve).
Viena no konkursa ekspertiem, dzejniece Māra Zālīte saka: “Ekspertu komisijas vienprātība, nosakot šī konkursa līderus, liecināja, ka šie trīs filmu projekti patiešām bija spēcīgākie. Bet tas nenozīmē, ka aiz svītras – konkrētā konkursa finansējuma ierobežojuma – nepalika spēcīgi, interesanti filmu projekti. Palika. Es ieteiktu to autoriem nenokārt degunu, jo šiem projektiem ir iespēja pretendēt uz finansējumu nākamajā gadā, piedaloties NKC ražošanas konkursā.”
0