Uz tahtas ar atzveltni malā
Mēs sēdējām vakaru visu
Un skumām par saules dzisu
Taiti salās.
Bij kaktos savāds mitrums,
un grāmatas elpoja grūti.
Tu klusi man teici: - Vai jūti,
Uz jūras kāds spēlē citru?
Dod roku,- tu tālāk bildi.
-Caur rūti kāds putns laižas,
Un viņam pie kājām gaišas,
Ar sauli sajauktas smiltis. -
Viņš mums šīs smiltis iedos
Un kļūs par gleznu pie sienas,
Lai tad no šīs labās dienas
Mums mute vienmēr smietos.
Ak, dažreiz pasaule visa
Ir vienā vienīgā skūpstā.
Tev smaržoja pirksti kā lupstājs
Un smadzenēs zeme dzisa.
0