Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
06.04.2021

Vētra ūdens glāzē. Vai varbūt – vannā

Komentē
2
Saglabā

Man nav skaidrs, kā LTV 29. marta "Aizliegtais paņēmiens" vakcinācijas procesam Latvijā kaitē vairāk par presē regulāri lasāmajiem murgiem žanrā "Kurām horoskopa zīmēm mazāks risks inficēties ar Covid?".

Ņemot vērā, ka televīzijas kanālus neskatos, par jezgu ap raidījumu zināju, savukārt pašu sižetu noskatījos dažas dienas vēlāk – pēc ierosinājuma uzrakstīt šo tekstu. Ja īsi: es nesaprotu, par ko ir histērija, ieskaitot mediju uzrauga mešanos pārbaudīt, vai raidījumā nav pārkāpts likums. Man ir pretenzijas pret pēdējām 5–7 raidījuma minūtēm, kad vadītājs faktiski "nedzird" Zāļu valsts aģentūras pārstāves (spriežot pēc pieejamās informācijas internetā – Efektivitātes un drošuma izvērtēšanas nodaļas vadītājas) Inetas Popēnas skaidrojumu, ka vakcīnas efektivitātes raksturojumā antivielu esamība un daudzums nav galvenais kritērijs. Popēnai ir taisnība, un patiesībā to var saprast arī nespeciālisti: vakcinācijas primārais efekts ir iespēja izvairīties no situācijas, kad saslimstot jāmeklē mediķu palīdzība vai ir vēl bēdīgāks iznākums. No šī viedokļa plaši piesaukto antivielu nozīme ir, kā saka latvieši – dzimtās valodas kopēji –, par tik – par cik. Šāda raidījuma vadītāja rīcība tiešām nebija korekta, tāpat kā nobeiguma secinājums, ka tātad skaidru atbildi par "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāti t.s. senioru grupā Popēna sniegt nevarot (tas diez vai arī būtu iespējams, ja katrs runā par atšķirīgiem kritērijiem).

Lai gan ar Gunti Bojāru esmu nedaudz strādājis vienā medijā, man grūti spriest, kāpēc viņš izvēlējās šādu nobeiguma modeli, tomēr atgādināšu, ka raidījuma ietvaros Bojārs vairākkārtīgi uzsvēra, ka neapšauba "AstraZeneca" vakcīnas drošumu un efektivitāti citās vecuma grupās. Ja kādam drošība un efektivitāte jūk kopā, tā nav Bojāra problēma – šādā kontekstā daudz lielāka ietekme negatīva viedokļa vairošanā par konkrēto vakcīnu bija politiķu lēmumam šīs vakcīnas izmantošanu uz laiku apturēt vispār. Savukārt par raidījuma izvēlētā kritērija – antivielu – jēdzīgumu vēl parunāsim.

Atgriežoties pie trača ap raidījumu – man tas liekas nesamērīgs, ja patur prātā, ka dažādās mediju platformās tik bieži var iepazīties ar astrologu viedokļiem par pandēmiju, ka nav pat iespējams apkopot visas atsauces. Te var iebilst, ka astrologi un sabiedriskā televīzija ir dažādas, tēlaini izsakoties, svara kategorijas. Es diemžēl neesmu par to tik pārliecināts, tomēr nenovirzīsimies mūsdienu piegānītās informatīvās telpas analīzē. Tikpat bieži par pandēmiju klaji un daudzkārtīgi ir melojis pulciņš Saeimas deputātu (varianti par tēmu "Tā ir infodēmija, afēra, patiesībā kovid nav bīstamāks par gripu"). Tomēr šajā sakarā neesmu manījis iesniegumus orgānos par sabiedrības maldināšanu, kurai ne tikai var būt, bet jau ir reālas, bīstamas sekas. Dažas dienas pēc " Bojāra skandalozā raidījuma" publika varēja iepazīties ar plastikas ķirurga Jāņa Zaržecka viedokli "Neviens nav izpētījis, cik bīstams ir vakcinējies Covid-19 slimnieks". Tās vienkārši ir blēņas, un nav nekādas nozīmes tam, kādēļ Zaržeckis runā blēņas. Šādi pētījumi ir veikti, piemēram, Izraēlā (nav pārsteigums, ja patur prātā tempus un apmērus, kādā šai valstij izdevies vakcinēt savus pilsoņus). Šādus melus vai puspatiesības dažādu personāžu izpildījumā pamanu katru (!) dienu, un uz to fona Bojāra sava skatījuma uztiepšana ir, atvainojiet, nevainīga bērna šļupsti. Tieši tāpēc, ka mani profesionālie pienākumi daļēji ir saistīti ar zinātnieku darba popularizāciju, pēdējā gada laikā Latvijas informatīvajā telpā izplatītā "informācija" vai "viedokļi" par Covid-19  nereti radījuši ļoti smagas pārdomas. Bet – kad par pandēmijas ierobežošanu norūpējusies sabiedrības daļa (neironizēju) no sirds sadusmojas, izrādās, ka varens trigeris ir varbūt ne visai veiksmīgs, bet arī ne melīgs LTV raidījums par antivielām…

Visā šajā grūti saprotamajā jezgā interesantāks ir Andas Rožukalnes teiktais: "Tas, par ko es ļoti šaubos, cik ir iespējams dažu žurnālistu spēkiem veikt tāda veida pārbaudes." Šis, lūk, ir labs jautājums, turklāt ne tik daudz tāpēc, ka žurnālisti a priori nespētu korekti strādāt ar zinātnisku informāciju, bet tāpēc, ka (ja neskaita speciālistus) lielākā daļa no mums – tostarp tie, kuri cenšas sekot populārzinātniskām publikācijām, – neviļus kļūst par vispārinošu jēdzienu ķīlniekiem. Piemēram, kovida kontekstā daudzi no mums ir dzirdējuši par D vitamīna lietošanas nepieciešamību, un tāda tiešām, šķiet, pastāv. Sāls ir tajā, ka es pats līdz marta beigām, kad lasīju fragmentu no jaunas grāmatas par vitamīniem, pat nenojautu, ka nav jau tāda viena D vitamīna – mūsu organismā tas var būt trijās formās (holekalciferols, kalcitriols un kalcidiols). Mēs lietojam apkopojošus apzīmējumus –  "antivielas", "imunitāte", "vēzis" utt. –, palaižot garām būtiskas nianses. Piemēram, to, ka nav tādas vienas, visiem vienādi funkcionējošas "imūnsistēmas", pirms gada man pašam atgādināja nu jau latvju tautai labi zināmie Uga Dumpis un Kaspars Tārs. Nav arī tādas universālas pat viena un tā paša organisma imūnsistēmas atbildes uz vakcīnām, vērstām pret dažādiem mērķiem. "Antivielas" ir krietni sarežģītāka tēma, nekā mums liekas, un, iespējams, kolēģi LTV te mazliet "iekrita", pārspīlējot šī daudz piesauktā jēdziena nozīmi. Formulējot citādi: kad saskaramies ar patiešām nopietnām problēmām (piemēram, pandēmiju), mēs kļūstam nepacietīgi un vēlamies iegūt skaidrību par tēmu ātri un nepārprotami. Tas, ka nereti to panākt nav iespējams, mums jāmācās visiem.

Varbūt raidījumam vispār nevajadzēja izvēlēties šādu tēmu, paturot prātā nervozo gaisotni sabiedrībā vakcīnu kontekstā? Var jau būt, tomēr arī tad jāatzīst, ka izveidojusies dīvaina situācija. Proti, ja tiek teikts, ka "pēc tā raidījuma" daudzi seniori neredz jēgu vakcinēties (vismaz ar "AstraZeneca"), tad jāsecina, ka viņi uzticas žurnālistiem vairāk nekā ekspertiem, un tas ir nedaudz mulsinoši, jo nesaskan ar līdz apnikumam bieži dzirdēto tēzi, ka t.s. tradicionālo mediju ietekme pēdējā desmitgadē ir būtiski mazinājusies. Es nojaušu pretargumentu – jā, tā arī ir, tomēr ne senioru vidē, kur sociālos tīklus kā informācijas avotu lieto salīdzinoši mazāk. Tomēr, šķiet, nav taču tā, ka sabiedriskā televīzija situācijas skaidrošanā koncentrētos uz saviem žurnālistiem un ierobežotu ekspertu iespējas izteikties. Tātad ticamāka versija ir tā, ka vismaz daļa skatītāju nevis akli uzticas žurnālistu interpretācijai, bet – atvainojiet par neveiklu formulējumu – ekspertiem uzticas vēl mazāk nekā žurnālistiem, jo ekspertos saredz varas pārstāvjus. Citiem vārdiem sakot, jezga ap raidījumu norāda uz politoloģisku, nevis mediju ētikas jautājumu. Tāpat var gadīties, ka konkrētā raidījuma it kā negatīvā ietekme ir saistīta ar to, kā mēs informāciju viens otram pārstāstām, proti, ko pēc šāda raidījuma par tajā sadzirdēto X pārstāsta Y, Y – Z utt. Tomēr arī šī ir pavisam cita tēma un problēma, kuru žurnālisti ietekmēt patiesībā nevar.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!