Susan Harrington
pirms 4 mēnešiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Valda Čakare
3Par nevajadzīgā vajadzību un vēl šo to
Savā ziņā Jonesko ir gaišredzīgs, kad pauž domu, ka pilnīgi pietiktu, ja kritiķis kļūtu par darba deskriptoru, tas ir, par to, kurš seko darbam tā norisē. Citiem vārdiem sakot, kritiķis būtu darba māceklis, nevis skolotājs. Tādējādi Jonesko iezīmē ceļu uz to funkciju, kāda kritiķim atvēlēta šodienas postdramatiskajā teātrī.

Zane Zajančkauska
9Babu sapņi nedeg
Tā ir arī izstāde, kurā es labprāt iegrieztos vēl pāris turpmākos gadus un uz to sūtītu Rīgā nonākušos viesus. Izstāde varētu stāvēt arī ilgāk, līdz kamēr nemiers par to, kam vēl tur vajadzētu vai nevajadzētu būt, būtu sarūdzis tik liels, ka apgāztu esošo un radītu vietu jaunai un papildinātai versijai.

Māris Zanders
5Vēlreiz par "labajiem krieviem"
Mēs turpināsim iet pa apli, kamēr neatzīsim diezgan vienkāršo patiesību: neviena grupa, kurā ir vairāk par, teiksim, pieciem cilvēkiem, nav viengabalaina. Ne visi Krievijā palikušie ir "putinisti", un ne visi no Krievijas aizbraukušie ir tādi, kādus tos zīmē Čičvarkins (un ne tikai viņš).

Laura Stašāne
5Ar micēlija spēku zem kājām
Hanišovas romāns skaidri parāda, ka tapis pēc globālās #metoo kustības un tai bijusi paliekoša nozīme. Bezaplinku veids, kādā viņa raksta par jaunas sievietes traumu, atklājot sabiedrības un tās noteikto uzvedības normu tiešo un netiešo ietekmi uz viena cilvēka pieredzi, ir atbrīvojošs.

Par grāmatām
09.05.2023
1
Vēsture riņķo pa apli kā okeāns*