Vēsture pret pagātni jeb par vēstures didaktiku Nr. 2

"Ja es būtu šīs zemes kungs un ķeizars, tad dotu izglītības ministrijai apzieģelētu pavēli uz pergamenta to visu mainīt."
Bet kur tad problēma. Mēs taču esam demokrātiska valsts. Kas autoram liedz ar šo savu redzējumu iet pa taisno uz izglītības ministriju vai darba grupu, kas strādā pie jaunā izglītības satura un piedāvāt šo savu redzējumu. Mani šis vienmēr ir izbrīnījis. Ir tik daudz gudru cilvēku ar pareizām domām. Viņi tās klāsta visur kur tikai ne tiem, kas tās varētu ieviest. Kāpēc?Nemaz nerunājot par to, ka savās personīgajās stundās, cik saprotu, vispār neviens neliedz strādāt tā kā vēlies.

Nē.
Personīgi vēsturi sāku mācīties piektajā klasē - un tā bija visaizraujošākā mācība, kāda vien iespējama (lai arī protams, "šķiru cīņas" aspektā, bet pateicoties tam ka bija saglabāta klasiskā struktūra, vienalga aizraujoši). Garlaicīgi kļuva vēlāk, jaunāko laiku vēsturē, kad tā pārvārtās par "partijas vēstures" kursu.
Neatņemiet bērniem vēsturi!

Es piekrītu, ka precīzu gadskaitļu un vārdu iekalšana ir tīri atmiņas un uzcītības treniņš , tomēr nevaru piekrist ne idejai par hronoloģijas atmešanu, ne tikai kaut kādu pāris atsevišķu periodu apskatei. Diezgan grūti būtu iegūt saprātīgu priekšstatu par 16.-17.gs. Eiropā, ja nav nekādas nojausmas, kur +/- uz laika skalas atrodas tādi notikumi kā Bērtuļu nakts, Henrijs VIII ar anglikānismu, reformācija, simtgadu karš. Tāpat nav jau jāmācās Divupes valdnieku vai Ēģiptes faraonu vārdi, bet iedot priekšstatu par to, cik sen un kur radās pirmās civilizācijas - kaut vai Ēģipte, Divupe, Indas ieleja, kas tām bija kopīgs (upes - lauksaimniecība, tirdzniecība, transports), kas no tām mūsdienu pasaulē saglabājies (piramīdas, sekundes-minūtes-stundas), kā tās izplatījās utt. utml. Jā, 21.gs. bez tā visa var labi dzīvot un, jā, arī normāliem/vidējiem intelektuāla darba veicējiem trīsdesmitgadniekiem mēdz būt visai liela neizpratne pat par 20.gs. notikumiem (60-o beigās taču bija tāda valsts kā Baltkrievija?!), tomēr kāpēc neiedot lielo priekšstatu kā cilvēce attīstījās, jo tie, kam vienalga tie aizmirsīs dajebko, bet tiem, kam interese, būs pie kā pieķerties un rakt dziļāk.