Recenzija
01.09.2015

Vēsture nav beigusies

Komentē
0

Nav jābūt kolekcionāram, lai savā īpašumā iegūtu filmas "Gustavs Klucis. Nepareizais latvietis" kolekcionāru izdevumu – dubultdisku un pamatīgi sastādītu grāmatiņu. Tiesa, noderēs angļu valodas zināšanas, jo izdevuma īstais nosaukums ir "The Deconstruction of an Artist", bet rakstītais saturs – attiecīgi angliski. Par laimi, pašu filmu iespējams noskatīties gan latviski, gan, piemēram, grieķiski un vēl citās valodās, filmas nosaukumam dažādos tulkojumos mētājoties no "nepareizā latvieša" uz "mākslinieka dekonstrukciju". Man simpātiskāks tomēr šķiet nosaukuma otrais variants, kaut vai tādēļ vien, ka slavenā konstruktīvista dekonstrukcija skan vismaz asprātīgi. Bet visa nervozēšana par to, vai Klucis bija pareizs vai nepareizs galu galā nešķiet pārāk auglīga. Gan filmā, gan izdevumā vietumis tiek mēģināts attaisnot viņa darbošanos padomju režīma labā, meklējot tam dažādus iemeslus, – izdevumu pat ievada liels uzraksts "[..] viņa dzīve un mākslinieciskā darbība atstājusi daudzus neatbildētus jautājumus". Tomēr, piemēram, mākslinieka dienasgrāmatas ieraksti drīzāk liek domāt, ka Kluci vairāk nodarbināja paša mākslas virzība un politiskais fons kalpoja kā laba motivācija radīt jaunus darbus. Maskavas vēriens kļuva par Kluča daiļrades katalizatoru. Šeit viņš sagaidīja arī savu galu.

Izdevuma dizains izkārtots "kluciskās" līnijās, par vienojošo izvēloties sarkano krāsu, kuru iecienījis gan mākslinieks, gan komunisti, gan buļļi un vēl daudzi citi. Abpus cietajiem vākiem ieslidināti diski, kurus gan rūpīgs kolekcionārs varētu vairīties daudz cilāt un lietot – tas neizbēgami paātrinātu to nolietošanos un sašvīkāšanos, tomēr, no otras puses, – kurš gan mūsdienās vispār izmanto diskus? Lapaspusēs atrodami dažādi fotomateriāli, lielākoties no filmēšanas laukuma, sniedzot ieskatu milzu ceļojumā, ko laikā un telpā veikuši filmas veidotāji, pagūstot aizklīst gan līdz Kluča dzimtajam Ķoņu pagastam, gan Parīzei. Vienlaikus attēlos paša Kluča ir maz, lielākoties redzam mākslinieku Miku Mitrēvicu, kurš kinolentē attēlo tās galveno varoni, klīstam pa dažādām filmēšanas lokācijām un skatoties tālumā. Šķiet, filma, it sevišķi režisora montāžā, kas ir 34 minūtes garāka par televīzijas versiju, ir līdzīga tās drukātajam papildinājumam – tajā ir gan pieklājīgs informācijas apjoms, gan lavīšanās starp dokumentālismu un "viltojumu". Arī filmas DVD aizkadra komentāros režisors Pēteris Krilovs un montāžiste Jūlija Vintena (Julie Vinten) nedaudz pievēršas tam, vai rekonstrukcijas kadri filmā nepieciešami vairāk vai mazāk, ja vispār. Jāpiebilst gan, ka tie ir gana neitrāli un gandrīz meditatīvi, lai pie tiem pierastu, ļaujoties dažādajām balsīm, kas grib pastāstīt visu stāstu, – gribot negribot jāapbrīno meistarība, ar kādu viss šis informācijas blāķis un piecu gadu darbs ir sastiķēts vienotā veidojumā.

Tomēr, šķiet, par filmu izteikušies jau gana daudzi – Ingas Pērkones visai labvēlīgā recenzija pat iekļauta izdevumā vēl pirms scenārija un citām šķietami svarīgākām teksta daļām. Tomēr grāmatas centrālā daļa (tieši un pārnesti) ir Paula Bankovska divas scenārija versijas, kuras var lasīt kā paralēlas filmas variācijas. Tajās atklājas daudz detaļu, kas apzināti vai neapzināti palikušas ārpus kustīgajiem kadriem, – personīgā palēninājumā var klejot starp Kluča un viņa sievas Valentīnas Kulaginas dienasgrāmatu pierakstiem un vēstulēm, tur atrodot gan savstarpējo attiecību līkločus starp ikdienas niekiem, gan apceres par mākslas valodas attīstību. Abu mākslinieku pierakstu "saruna" iegūst emocionālākas nokrāsas, tieši pateicoties Kulaginas rakstītajam. Savukārt Gustavs Klucis kādu dzīvelīgāku repliku, šķiet, atļaujas vien nūdistu pludmalē. Scenārija otrajā versijā arī atklājas atsalums abu attiecībās un sānsoļi, kas filmā nav pieminēti, kā arī citas detaļas, kuru virknējumu var lasīt kā citādāku filmas versiju, iedomājoties neesošus kadrus un to kombinācijas. No filmas pazudušos kadrus var atrast arī otrajā diskā – no gala montāžas izdzēstajās ainās atklājas Kluča bērnības vietas, papildu ainas ar viņa dēlu Edvardu, kurš filmā brīžiem darbojas kā tāds režisora Pētera Krilova alter ego, kā arī apjomīga epizode ar Valentīnas Kulaginas pierakstiem pēc viņas vīra aresta, meklējot atbildes un cerot uz dzīvesbiedra atgriešanos. Varbūt šīs ainas traucētu filmas ritējumam vai padarītu to vēl biezāku un grūtāk skatāmu, tomēr iespēja "zudušo" redzēt ir lieliska visiem ziņkārīgajiem – uz epizodi par Kulaginas dzīvi pēc kara var skatīties kā turpinājumu filmas stāstam, kā savrupu papildinājumu. Starp citiem bonusiem var atrast arī dažādu mākslas ekspertu komentārus par mākslinieka daiļradi, kā arī sakasītus, nevajadzīgus krikumus – Kluča mazdēla elektronisko skaņdarbu ar filmas grafiku kompilāciju un visai dīvainu montāžu no izstādes "Vizionārās struktūras", kuras katalogs ir šī izdevuma brālēns.

Ietilpīgais izdevums ir lielisks paraugs, kā filmas "līdzņemamo" versiju padarīt par tā iegādes vērtu notikumu – suverēnu pielikumu, kuru var lasīt kā pilnvērtīgu darba papildinājumu. Vienlaikus šeit var saskatīt ietiepīgu pārliecību pielikt roku Gustava Kluča "latviskošanā" un "cilvēciskošanā", kas liek domāt, ka talantīgo zēnu no laukiem padomju vara rautin ierāvusi savās ķetnās un likusi darīt kaut ko pret paša gribu. Iespējams, tas ir ērtākais veids, kā Kluci iekļaut Latvijas mākslas vēsturē, tomēr kas gan slikts pusnomoda sapņos par aizraujošo laiku, kurā mākslinieks sāka sevi pilnībā apzināties, par visām tām cerībām un ideāliem, kas caurauda gaisu, par dzeju un motoriem, jaunām formām, debesskrāpjiem un metro, zem kuru riteņiem nedaudz vēlāk tie paši sapņotāji bija gatavi mesties mirklī, kad eiforija bija pagaisusi.

Kaspars Groševs

Kaspars Groševs ir mākslinieks, kurators un galerijas 427 līdzdibinātājs. Kopš 90-to gadu beigām nodarbojas ar muzikālo pašdarbību, kā arī ierakstu kolekcionēšanu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!