Vēstule no Vācijas

pirms 6 gadiem

Super, Babo! Turpinājumā taču būs vēl citi posmi, vai ne?

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

"Tu taču zini, ka es neesmu no tām mammām, kas ucinās. Man tam nav laika!" viņa parasti saka un turpina berzt koridora spoguli. Es domāju, ka mammu mīlu. Tomēr reizēm iztēlojos, ka vecāki izšķiras un mēs dzīvojam ar tēti tikai divatā.

Linda Skranda

Dīva gūteņa

Tētis vienkārši ir lielāks. Viņā ir vairāk asaru. Un tāpēc viņam arī vajadzēja aizbraukt tālu prom, jo mājās vairs visām asarām nepietika vietas.

Artis Svece

Sabiedriskais līgums un imigrācija

Manifestā ir izteikta doma, ka Vācija ir atvērta cilvēkiem, kuri tajā vēlas dzīvot, bet ar vienu noteikumu – ka "ciemiņi" pieņem tos principus, kuri Vācijas sabiedrībai ir fundamentāli un svarīgi.

Daina Tabūna

Raganas

Priesteriene valkā biezu, krītošu samtu un smagas zelta rotas, viņas stils ir reizē grezns un vienkāršs, pārlaicīgs un trendīgs. Tāpat mistiķes valoda ir krāšņa – viņa runā tēlaini un ironiski, vienā elpas vilcienā sajūdz dainu senvārdus un mileniāļu slengu, senču asintiņu un tverkošanu.

Jānis Joņevs

Gribu vai negribu

Noslēpums ir kļuvis vēl noslēpumaināks, debesis vēl tumšākas. Ierēdņi no mums slēpj patiesību, psihopāti grūž acīs viltojumus. Tas vairs nav atšķirams un nebūs. Lieta slēgta. NLO gadījums ilustrē mūsu izziņas strupceļu.

Aksels Hiršs

Drausmīgie vārdi

"Proza" laikam gan ir viens no drausmīgākajiem vārdiem latviešu valodā, iedomājos šorīt, sēžot tramvajā pa ceļam uz darbu. Vispār drausmīgu vārdu latviešu valodā ir atliku likām, bet vārds "proza" ir viens no retajiem, kas tiek izmantots bez kādas kautrības, gandrīz vai ar tādu kā lepnumu.

Nora Ikstena

Prieka vēsts

Katrai kustībai ir savs smaguma centrs, pietiek zināt, kā tas kustināms, lai pārējais notiktu pats no sevis. Tātad būtībā ir viena – galvenā kustība.

Viesturs Radovics

Nīlzirgs bez biksēm bērnu nodaļā

Katru rītu medmāsa mūs modināja un izdalīja termometrus. Es to noliku uz tumbočkas un turpināju gulēt. Kad pēc kādām 20 minūtēm tuvojās termometra nodošanas laiks, ātri pret palagu uzrīvēju 36,7 un atdevu mērīkli māsiņai.

Vilis

Stāsts nav par psihedēliju

Es gribēju noķert zibeni un iemest ar to citiem, apžilbināt viņus tāpat, kā biju apžilbis pats. "Norauj dzelkšņus prāta dzīlēm," reiz uzskrīpāju uz dzeloņstieplēm apvītas sienas savā Sarkandaugavas kaktā; tieši tāds man tolaik likās literatūras – un vielu – uzdevums.

Jānis Joņevs

Neredzamās

Protams, apkopt telpas ir cienījams darbs. Bet kāpēc to vienmēr dara sievietes?

Proza

29.09.2017

2

Vēstule no Vācijas

Baiba Zile

pirms 6 gadiem

Irida Bauze

pirms 6 gadiem

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Dace Bargā