Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
31.08.2020

Vēlēšanas nav tikai uzbāzīgas politiskās reklāmas

Komentē
0

Neatkarīgi no mūsu politiskajām simpātijām un viedokļa par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iznākumu, man ir labas ziņas.

Nepateikšu neko jaunu, un tomēr – mēs viegli pierodam pie labā un tādēļ bieži to nenovērtējam. Mēs varam būt ļoti kritiski pret politiķiem, partijām un vēlēšanu jēgu kopumā, tomēr sabiedrības vairākums pamatoti neuztraucas par iespējamām manipulācijām ar biļeteniem urnās vai korektu biļetenu skaitīšanu utt. Mūsu norma ir godīga vēlēšanu procedūra. Bet, ja kaut uz mirkli apdomājamies par daudzās citās valstīs notiekošo, jāsecina, ka Latvijai šajā aspektā ir veicies, un tas patiesībā ir vērā ņemams sasniegums. Turklāt nav nemaz nepieciešams salīdzināt mūsu vēlēšanu procesu ar Baltkrieviju, Krieviju vai līdzīgiem politiskiem režīmiem. Ja ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā par US Postal Service vadītāju kļūst nepārprotams Republikāņu atbalstītājs, savukārt prezidents Tramps uzskata, ka pandēmijas apstākļos potenciāli plaši izmantotā iespēja balsot ar pasta starpniecību nākšot par labu Demokrātiem [1], tad skaidrs, ka pret Trampu noskaņotie vēlētāji ļoti nervozi raugās uz US Postal Service paziņojumiem par grūtībām noorganizēt savlaicīgu un kvalitatīvu šādas balsošanas procesu. Citiem vārdiem sakot, lai gan arī Latvijas vēlēšanu komisijās strādājošajiem, visticamāk, ir savas politiskās simpātijas un antipātijas, ir pamats teikt, ka vismaz daļa valsts varas hierarhijas spēj nodalīt subjektīvo no likumā paredzētā.

Arī aizvadīto vēlēšanu, sauksim to tā, nesmukums – neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes – tika savlaicīgi atklāts, tātad funkcionē drošības mehānismi korektu vēlēšanu rīkošanai.

Savukārt tas, ka iespēju paust savu viedokli izmantoja samērā neliels balsstiesīgo skaits – 40,6% –, ir cits, ar balsošanas sistēmu nesaistīts jautājums. Domāju, ka jebkādi minējumi par tik zemas aktivitātes iemesliem lielā mērā būs spekulācijas. Latvijas sabiedrības vairākums Covid-19 riskus neuztver nopietni, tādēļ diez vai daudzus nebalsotājus motivēja izvairīšanās no ļaudīm vēlēšanu iecirknī. Nelāgi laika apstākļi arī nav arguments. Racionālāk skan versija, ka daudzi "Saskaņas" tradicionālie atbalstītāji tik ļoti partiju asociē ar Nilu Ušakovu, ka bijušā mēra nekandidēšana vedinājusi atturēties no dalības vēlēšanās. Tomēr arī tad, ja šī versija ir pamatota, manuprāt, nevajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus par, piemēram, kaut kādu vilšanos partijā vai dreifēšanu radikālāk noskaņotās Latvijas Krievu savienības virzienā. Latvija ir divkopienu valsts, un atbilstoši tam balsojums "kuces dēls, bet mūsu kuces dēls" turpināsies. Iespējams, svarīgāks secinājums ir šāds: partiju interesēm izšķiroši svarīgi ir mobilizēt tieši savu elektorāta daļu, mazāk domājot par svārstīgo piesaisti. Respektīvi, uzdevums ir panākt, lai līdz iecirknim aiziet par savu izvēli jau pārliecinātie indivīdi. Tas izklausās pilnīgi normāli, tomēr citu valstu pieredze (jo īpaši ASV) liecina, ka te slēpjas arī radikalizācijas risks: ja kompromisa piedāvājums nav aktuāls, toties būtiski ir, atvainojiet, uzbudināt "savējos", tā kļūst par labu augsni radikalizācijai.

Sabiedrība var būt ļoti kritiski noskaņota pret masu mediju darbu politisko procesu un konkrēti priekšvēlēšanu kampaņu atspoguļojumā – garlaicīgi ("visur viens un tas pats") vai pat neobjektīvi (lai gan, ja medijs ir privātam kapitālam piederošs, manuprāt, tam ir tiesības paust savas politiskās simpātijas). Un tomēr Latvija nav tādā situācijā kā, piemēram, Ungārija, kur opozīcijai vienkārši un brutāli tiek liegta pārstāvniecība plašsaziņas līdzekļos (jāpiezīmē, ka liberāļu daudz kritizētajā Polijā šajā aspektā situācija tomēr ir labāka). Ir būtiska atšķirība starp situāciju, kad indivīds pats izvēlas medijus ignorēt, jo viņu mediju paustais neinteresē vai kaitina, un situāciju, kad izvēles faktiski nav, jo informatīvā telpa tiek izkropļota jau saknē.

Ja runājam par mediju lomu, tad, manā skatījumā, iezīmējas vēl cita laba ziņa. Droši vien daudzi no mums pirms vēlēšanām ir saskārušies ar radinieku un paziņu jautājumu: "Par ko balsot? Par ko tu balsosi?" No vienas puses, šādas pārrunas nav glaimojošas medijiem, jo liecina, ka cilvēki uz tiem izvēles formulēšanā īsti nepaļaujas. Tomēr, no otras puses, pati iztaujāšana un apspriešanās paziņu lokā rāda, ka cilvēki piedalīšanos vēlēšanās uzskata par vēlamu un noderīgu.

Iespējams, esmu ko palaidis garām, tomēr liekas, ka priekšvēlēšanu kampaņas kļūst arvien korektākas no iebiedēšanas un t.s. kompromatu viedokļa. Skaidrs, ka sociālajos tīklos žultainu komentāru netrūkst, tomēr paši kandidāti pret konkurentiem vairāk vērš tādus pārmetumus, kas izriet no publiski pieejamas informācijas, nevis "pielādētus" mājienus vai klaju dezinformāciju. Tāpat skaidrs, ka sevis slavēšana priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros bieži balansē uz bezgaumības un muldēšanas robežas, tomēr tas, vienalga, manuprāt, ir mazāk kaitīgi sabiedrības garīgajai veselībai nekā baidīšana žanrā "ja jūs balsosiet par X, tad…". Iespējams, paši uz vēlētiem amatiem pretendējošie cilvēki intuitīvi jūt, ka sabiedrības vairākumam ir izveidojusies tik "bieza āda" pret t.s. kompromatiem, ka tādu atskaņošana nav pūliņu vērta. Ja šādai hipotēzei ir pamats, tad, no vienas puses, pats "biezās ādas" pastāvēšanas fakts nav nekas labs, jo nozīmē samērā augstu toleranci pret apšaubāmu politiku (vai arī augstu bezcerības līmeni). No otras puses, varbūt runa ir par lielāku, kā pēdējā laikā smalki saka, medijpratību sabiedrībā, proti, cilvēki apzinās: t.s. atmaskojumi mēdz būt manipulatīvi un veikti ar savtīgu nolūku.

Ir palielinājusies aktīvistu grupu (jeb apkaimju biedrību) atpazīstamība un no tās izrietošā ietekme. Tas ir labi, jo lokālo aspektu lēmumu pieņemšanā līdz šim pietrūcis. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, vai aktīvistu viedokļu uzklausīšana turpināsies arī pēc vēlēšanām.

Dažu segmentu priekšvēlēšanu tematikā pietrūka. Zinu, ka notika sarakstu līderu tikšanās ar arhitektu kopienas pārstāvjiem, tomēr kopumā problēmu skatījumam no profesionālu arhitektu un pilsētplānotāju viedokļa vajadzēja izskanēt biežāk. Minēšu piemēru. Gandrīz visu partiju programmās kaut kas tika pausts par nepieciešamību veidot finansiālu pieejamus mājokļus. Tēma tika analizēta galvenokārt no šādu projektu izmaksu viedokļa, kas, protams, ir pamatoti, bet te arī jāpiezīmē, ka pieejamu mājokļu projekti Eiropā nav nekas jauns (kopš 19. gadsimta vidus Francijā), tikai nereti mērķa auditorija atzinusi tos par neinteresantiem, neglītiem, neērtiem utt. Respektīvi, nepietiek ar dzīvojamo platību radīšanu – svarīgi, lai cilvēki arī vēlētos tajās dzīvot. Tas pats attiecas uz, piemēram, pilsētvides ekoloģisko aspektu, kas nav mērāms tikai ar iestādīto koku skaitu.

Pieņemot, ka pēc vēlēšanām varu ieguvušajiem būs neliela atelpa, rekomendēju arhitektūras socioloģijas materiālu apkopojumu. Tāpat būtu bijis lietderīgi, ja kampaņās un debatēs vairāk būtu ņemta vērā skarbā realitāte tuvākajam gadam – pandēmijas klātbūtne mūsu ikdienā. Skolu remonti un atlaides sabiedriskajā transportā ir laba tēma, tomēr baidos, ka tikpat aktuāli būs jautājumi par to, kā skolas un sabiedriskais transports Rīgas pašvaldībā vispār funkcionēs, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai.

Sagadījies, ka nākamās vēlēšanas ir diezgan tuvu laikā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām – pašvaldību vēlēšanas gaidāmas nākamgad un Saeimas – aiznākamgad. Tas nozīmē, ka 29. augusta vēlēšanu pieredzi (sarakstu "jaunie talanti", kampaņu izstrādātāji u.c.) liks lietā jau drīz. Un, kamēr "jaunie talanti", proti, cilvēki, kuri nedarbojas Saeimā, sevi parādīja relatīvi labi, kampaņas gan bija, atvainojiet, jau simt reižu redzētas un savstarpēji līdzīgas.

 

[1] "The Economist", 2020. gada 22. augusts, 30.–31.lpp.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!