Mīlestībai pret Latviju nav vienas formulas. Ziedo patriotiskās audzināšanas portālam Satori!

Publicitātes foto
 
Par grāmatām
13.01.2022

Vecākā latviešu grāmata ir koloniālisma piemineklis

Komentē
0

Par izstādi "Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Labu tekstu var radīt, to ne tikai rakstot, bet arī lasot skaļi. Tas ir labi zināms dažādu tekstu rakstītāju amata noslēpums, un to zina arī senākajai latviešu valodā izdotajai grāmatai veltītās izstādes autori, jo, ienākot izstādes telpā, tikko aizvērušās smagnējās durvis, atskan maiga balss – tā stāsta, kas redzams grīdā izvietotajās kastītēs, no kurām plūst palsa gaisma. Aiz stūra pustumsā slēpjas galds, ko tāda pati gaisma apspīd no augšienes, un uz tā atrodas senākā grāmata latviešu valodā.

Tā ir nīderlandiešu jezuīta Petra Kanīzija (1521–1597) sarakstītā katehisma tulkojums, kas izdots 1585. gadā. Izstāde saistīta gan ar Upsalas Universitātes bibliotēkā atklāto Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621), ko zviedri aizveda 1621. gadā, rekonstrukcijas projektu, gan ar saturiski un poligrāfiski izcilo Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu katalogu ar LNB direktora Andra Vilka priekšvārdu, Sentendrjūsas Universitātes (Apvienotā Karaliste) profesora Endrū Petegrī un Sentendrjūsas Universitātes pētnieka Artura der Veduvena eseju, LNB vadošā pētnieka Gustava Strengas un Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesora Andra Levāna un LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Reiņa Norkārkla rakstiem, bet pie kataloga sastādīšanas strādājušas LNB bibliogrāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga.

Šī grāmata un izstādes saturs mani novirza no ierastās izstāžu apmeklējuma stratēģijas – parasti cenšos abstrahēties no jebkurām zināšanām un priekšstatiem, ļaujoties mirkļa sajūtām un nojautām, kas parasti ļauj saskatīt būtisko. Šajā izstādē aktuālo ierobežojumu dēļ drīkst ienākt tikai vienatnē – ir tik jauki klaiņot ap grīdā ierīkotajām gaišajām kastītēm, skatoties, apbrīnojot un ļaujoties savām domām un fantāzijām. Piemēram, tik ļoti valdzina rokas somiņas, pie kurām lasāma norāde, ka jezuīti bijuši lieli ceļotāji. Tūdaļ iedomājos, kas varētu būt bijis viņu rokas somiņās, ko tie nēsājuši sev līdzi. Kādas tās izskatījās? Vai sev piederošie nedaudzie priekšmeti tiem riskantajā ceļā bija jāslēpj? Vai somiņu saturs kaut attālināti līdzinātos tam, ko mūsdienu vīrieši nēsā līdzi ikdienā? Ja ne parastie vīrieši vai sievietes, tad varbūt tādi, kas ir vientuļi un kuru dzīvi nosaka reliģiski principi? Vai tur atradušās nejaušas vai tikai rūpīgi izvēlētas lietas? Saliekta nagla, nazis un ziepes? Rakstāmspalva un tinte ar noslēpumainiem pigmentiem, no kuriem vieni saglabā rakstīto mūžīgi, bet citi saēd lappuses, pārvēršoties samudžinātās caurumu joslās?

Katrā no grīdā ievietotajām izstādes kastītēm lasāmi teksti – tie izskan arī no skaļruņiem un atstāsta vēsturiskus notikumus, kas saistīti ar protestantu un katoļu konfliktu, kura iznākumā uz Zviedriju aizvesta daļa senāko latviešu grāmatu. Aplūkojami arī daži vēsturiski priekšmeti. Man ir vienalga, kas šajā konfliktā bijis zaudētājs vai uzvarētājs, kas miris un kas izdzīvojis, un vienaldzības iemesls nav nepatika pret reliģiju kā tādu vai abām konfliktā iesaistītajām pusēm – protestantiem un katoļiem –, bet fakts, ka esmu dzīvs. Es esmu tagadne un šodiena. Es esmu latviešu valoda un kultūra tagad, un mana personiskā eksistence universālas mūsdienu kultūras ietvaros ietver vienaldzību jeb neitrālu vēstures izvērtēšanu, jo viss ir noticis tā, kā noticis, un tur neko nevar mainīt. Taču kā indivīdam man ir jūtas un emocijas, lai cik naivi tas neizklausītos. Kā cilvēks, kas prot lasīt un rakstīt latviski, es tagad apmeklēju izstādi, kas veltīta senākajai grāmatai latviešu valodā, un šī grāmata ir nevis oriģināls darbs, bet tulkojums! Vieni labi un gādīgi ļaudis to radījuši, citi nolaupījuši, bet trešie atveduši uz Rīgu un noglabājuši tumšā, labirintam līdzīgā istabā, lai es varu iet un to aplūkot caur biezu stiklu. Pēc tam to aizvedīs atpakaļ, citādi jau nebūtu izlikta apskatei. Par to, ka aizvedīs projām, pirmajā mirklī ir bērnišķīgi žēl, jo mantas taču gribas paturēt.

Raugoties šādi, izstādes noskaņa kļūst citāda, rokas somiņu maigums zūd. Iedomājos, kā varētu protestēt, ja Rīgā būtu bijušas piramīdas un kāda no lielajām valstīm Baltijas kolonizēšanas karos būtu no tām nolaupījusi mūmijas, pieminekļus un papirusus. Šo kultūrvēsturisko vērtību pieprasīšana atpakaļ noteikti būtu dažādu starpvalstu sarunu neizsīkstošs priekšmets. Nekādi līgumi un vienošanās nekad nenotiktu bez skandāliem, kas saistīti ar vēstures pieminekļu atdošanu.

Pieeju pie galda un uzmetu skatu plānajai grāmatiņai. Nez kādēļ galvā iešaujas doma, ka varētu izdot tās faksimilu, daudzi noteikti vēlētos iemantot tās kopiju. Tas būtu skumjš objekts, ko nolikt grāmatplauktā aiz stikla, lai stāv un atgādina, ka pirmie latviski tapušie teksti ir reliģisks koloniālisma produkts, ko radījuši talantīgi sava laika uzskatu un rīcības modeļu ietvaros dzīvojoši cilvēki, kas mācījušies latviešu valodu, domājuši par tās skanējumu un pierakstiem ar mērķi pakļaut šajā valodā runājošo cilvēku prātu un ķermeni.

Joprojām stāvēdams pie galda ar plāno grāmatiņu zem stikla, es tagad gribu būt Tēsejs, kas ieiet labirintā un nogalina Minotauru, nevis metas viņa apkampienos un velta tam slavas dziesmas. Kā vēstures fakts grāmata ir brīnišķīga, taču emocionāli tā ir riebīga. Nemaz pat neļaujoties fantāzijām par to, kā būtu varējis būt, ja būtu bijis citādi, ir pavisam skaidrs, ka atrodos skaistā, gaumīgā, dārgā un brīnišķīgi iekārtotā izstādē, kur latviešu valodas sākotne un vēsture ir tikai fona troksnis – tās īstais saturs ir romantizēts koloniālisms.

Kad zviedri izdomās grāmatu atdot, to mierīgi varētu ievietot vēl neuzceltajā kolonizācijas muzejā. Bet man nav žēl, ka to aizvedīs atpakaļ. Es iznāku no tumšās istabas pa to pašu Ariadnes pavedienu, pa ko iegāju.

Tēmas

Ilmārs Zvirgzds

Attēlu un tekstu autors, tulkotājs un atdzejotājs no senajām un mūsdienu valodām.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!