Ilustrācija - Linda Valere
 
Proza
25.04.2014

Vārds

Komentē
0

Stāsts no interneta žurnāla "Satori.lv" izdotās bezmaksas grāmatas bērniem "Nepareizie stāsti"

Tas bija briesmīgs briesmonis, kas ēda cilvēkus. Medību metode bija vienkārša – viņš sagrāba cilvēku, norāva tam galvu un izsūca cilvēku tukšu. Kā pudeli. Pēc tam ar savu garo mēli izlaizīja tukšu arī galvu. Un ar šo tukšo galvu uzspēlēja futbolu.

Šis briesmonis bija briesmīgi stiprs. Protams, varēja viņam pretoties, bet viņš tāpat uzvarēja. Bēgt arī nebija lielas jēgas, briesmonis ātri skrēja, mierīgi varēja uzrāpties pa sienu, iekāpt pa logu un tādā garā. Un neviens arī nebēga, jo briesmonis mācēja uzbrukt ļoti negaidīti.

Bija vēl kāds iemesls, kāpēc neviens nebēga. Briesmoņa superspēkam bija īpatnība. Tas darbojās tikai tad, ja upuris pateica briesmoņa vārdu – kaut vai domās. Tikko tas notika, briesmonis varēja uzbrukt. Kamēr neviens šo vārdu nepateica, briesmonis neko nevarēja izdarīt.

Par laimi, briesmoņa vārds bija ļoti neparasts. Nekāds Jānis vai Biruta, kas varētu tāpat vien kādam ienākt prātā. Briesmoņa vārds bija... Nē, nē, nē, to es, protams, nevaru teikt. Tad jau kāds no jums to noteikti pateiks, kaut vai domās, briesmonis uzbruks un apēdīs. Bet mani par šo lietu iesūdzēs tiesā. Tas man nemaz nav vajadzīgs.

Pats briesmonis savu vārdu teikt nedrīkstēja. Tāds bija briesmoņu likums.

Tā nu medības nekādi nevarēja sākties, un briesmonis klīda apkārt izsalcis, un viņa vēders rūca briesmīgāk par viņu pašu.

Starp citu, briesmonis izskatījās kā parasts cilvēks. Pirms kāds iedomājās viņa vārdu. Tad briesmoņa acis kļuva spoži melnas, mati sacēlās gaisā, pierē atvērās zobaina rīkle. Deguns izstiepās trīsreiz garāks, tas saoda neapdomīgo upuri, un briesmonis devās pie viņa, milzu lēcieniem, pār sētām, pār namu jumtiem, augšup pa sienām.

Bet, kamēr neviens šo vārdu neizteica, briesmonis izskatījās, kā jau teicu, kā parasts cilvēks. Kā ļoti skaista meitene. Nu ne jau kaut kas pavisam īpašs, skuķis kā skuķis. Tomēr diezgan skaista. Zilas acis, gari, gaiši mati. Pie viņas nāca zēni un jautāja:

– Meitene, kā tevi sauc?

Briesmonis atbildēja:

– Uzmini!

Bet pats pie sevis domāja: "Varbūt šoreiz? Varbūt izdosies? Labi, ka somiņā ieliku ķiploku mērci." Jo briesmonim pie gaļas ļoti garšoja ķiploku mērce.

Zēni minēja:

– Ilze?

– Nē.

– Baiba? Dace? Elva?

– Ne tik vienkārši.

Bet pašam jau siekalas tek. Zēni to tā kā mana, bet domā: – Kā mirdz viņas lūpas! – Un turpina minēt:

– Ernestīne? Elizabete Džeina? Beatrise? Urugvaja? Mediāna? Melanholija? Ksavērija?

– Kāda vēl Ksavērija!

– Bet kā tad?

– Neteikšu.

Briesmonis jutās noguris, nokaitināts un, protams, izsalcis.

– Nopērciet vismaz saldējumu!

Viņš norija saldējumu ar visu iepakojumu. Bet briesmoņiem tāds kumoss nav nekāds sātīgais, tikai aukstums tukšā vēderā. Briesmonis atmeta zēniem ar roku un gāja projām.

Viņš ieraudzīja pavisam mazus bērnus. Tie spēlējās ar klucīšiem. Briesmonis apstājās un skatījās. Uz klucīšiem bija burti. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. "LAPA", "DIBENS", "TOLETE" un tādā garā. Briesmonis notupās pie bērniem un arī sāka bīdīt klucīšus. It kā tāpat vien, lai paspēlētos vai varbūt palīdzētu sīčiem. Viņi arī neko neiebilda, ko tur, meitene kaut kāda, lai spēlējas, nav žēl. Bet briesmonis sāka likt no klucīšiem savu vārdu. Protams, viņš nedrīkstēja salikt visu, likums to aizliedza. Bet viņš salika tikai gandrīz visu, izņemot pēdējo burtu. Un saka bērniem:

– Bērniņi, re, šim vārdiņam pietrūkst viena burtiņa. Pielieciet to!

Bērni skatās un nesaprot:

– Kāds burts tur vajadzīgs?

– Uzminiet!

Un briesmonis domā pie sevis: – Burtu ir mazāk nekā vārdu, te tā lieta aizies! – Bet pats jau izņem no somiņas ķiploku mērci un noliek blakus.

Taču bērni tikko iemācījušies lasīt, knapi pazīst burtus un tik ātri viņiem neiet. Liek vairākas reizes vienu un to pašu burtu. Briesmonis saka:

– Es taču jau teicu, ka "Ļ" neder, kāpēc tu liec atkal?

Bet bērniem apnika. Tas, kurš lika "Ļ", saka:

– Stulbs vārds kaut kāds!

Un ar kāju izjauca visu nepabeigto vārdu, nekas pāri nepalika. Briesmonis nošņācās mīlīgā meitenes balsī:

– Pats tu stulbs esi!

Bet bērns šķelmīgi paskatījās un teica:

– Bet es vismaz esmu paēdis!

Un parādīja īsu mēli.

Briesmonis vilkās projām, paķerdams līdzi ķiploku mērces burciņu.

Es nezinu, kas notika tālāk. Droši vien briesmonis joprojām slāj pa ielām izsalcis. Kā gan citādi varētu būt?

Man šo stāstu pastāstīja draugs, kad ciemojās pie manis. Kā viņš to uzzināja, to gan nezinu. Šis draugs man arī pateica briesmoņa vārdu. Protams, negribēja teikt. Liedzās un liedzās. Es tomēr neatkāpos. Šis ātri pabeidza tēju, sabāza kabatās cepumiņus, cēlās un taisījās iet prom. Jau spēra kāju pāri slieksnim, kad es teicu:

– Bet ja es tev iedošu vēl cepumiņus? Simts cepumiņus?

Viņš bija kā nenormāls uz cepumiņiem, bet man to bija pa pilnam. Viņš brīdi padomāja un teica:

– Dod šurp!

Es iedevu viņam visu cepumiņu kasti. Viņš pateica man briesmoņa vārdu un aizskrēja.

Tagad es to zinu.

Kāpēc man tas bija vajadzīgs? Vai tad jūs nesaprotat? Ir taču tik skaisti zināt kaut ko, ko nezina neviens cits. Labi, mans resnais draugs arī zina. Starp citu, nez kāpēc viņš neatbild, kad viņam zvanu. Gribēju precizēt, kāds īsti bija tas vārds. Diezgan sarežģīts vārds, es neesmu pārliecināts, vai pareizi atceros. It kā tā, bet varbūt arī tā... Nē! Ne tā, ne tā, bet... Jā! Atcerējos! Atcerējos. Hā, hā, hā. Es zinu, bet jūs nezināt. Jā, zinu. Mmm, skaists vārds, ļoti, ļoti skaists.

Starp citu, kas man tur pie loga grabinās? Es taču dzīvoju ceturtajā stāvā. Kas notiek, pavisam jau traki grabinās! Ko, logs vaļā? Un pēc ķiplokiem aizsmaržoja... Kas notie

BEIGAS

Jānis Joņevs

Jānis Joņevs mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā. Šobrīd strādā reklāmas nozarē. Atbalsta futbola klubu "Tottenham Hotspur". Grāmatas "Jelgava 94" autors.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!