Ivars Kamene
pirms 6 mēnešiem
Ir tikai viens atslēgvārds mūsu sugas turpmākai pastāvēšanai uz šīs planētas - pielāgošanās spēja. Atspere, kura tika palaista līdz ar industriālās revolūcijas sākumu, ir neatgriežama. Kāda jēga ir pļāpāt par fosilo kurināmo lietošanas pārtraukšanu, ja miljards cilvēku nezina, vai rītdien būs, ko ēst. Vai gudrinieki, kuri te klabina savās viedierīcēs vai datoros gudrus tekstus, ir gatavi ziedot kādas 2/3 no sava komforta tiem, kas gāž mežus Amazonē, rok retos metālus Andos/Āfrikā un tiem, kas Āzijā no tā visa saražo to, ko Rietumi stumj māgā, velk mugurā un izmanto blenšanai un bakstīšanai? Skaidrs, ka nē! Tāpēc doma, ka Eiropai līdz 2050 gadam samazinot CO2 līdz nullei, tiktu atrisināta problēma, ir aplama savā būtībā. Turklāt NordStream 2 kaut kā liek apšaubīt šo izvirzīto mērķu patiesumu... Augstāk minētais nenozīmē, ka CO2 nebūtu jāsamazina, jo tādējādi vismaz mēs paildzināsim agoniju, bet ne atrisināsim problēmu - kas, starp citu, ir iekodēta pašā kapitālisma būtībā.

Kristaps Kruzmanis
pirms 10 mēnešiem
Kapēc lai ticētu Edmundam, ja viņš pats nepārbauda faktus un izplata melus?
Te nu būs "97% zinātnieku". Pamēģiniet atspēkot Edmund. Ja nesanāk, tad pārstājiet melot.

https://www.youtube.com/watch?v=hJujb-VnaCM

jjanis
pirms 11 mēnešiem
Paldies par rakstu! Zinātniski - tehniskais progress ir veicinājis straujas klimata izmaiņas un piesārņojumu, bet šobrīd jau nonācis savā attīstībā tādā posmā, ka ieviešot būtiskas izmaiņas cilvēces attīstības vērtību sistēmā (reālpolitikā) - būtu iespējams sasniegt siltumnīcefekta gāzu balansu dažu gadu laikā (var arī rītdien, bet pārmaiņu ātrums ir svarīgs), tomēr vienīgā faktiskā problēma ir cilvēks un viņa negribēšana mainīties. Tā diezgan smieklīgā argumentācija - "it kā piekrītu, bet vispār jau ... vulkāni, nav skaidrs, zinātnieki strīdas...blabla" . Darbojas lai aizbildinātos citiem un klusinātu pašam savu iekšējo balsi. Cilvēks ir vājš un slinks, raksturīgas bailes no pārmaiņām, bailes ka nevarēs vairs vizināties kur vien ienāk prātā ar savu glauno mašīnu... Un svarīgi - nedrīkst taču apstādināt ekonomisko attīstību, ko daži pamanās saukt par progresu. Ekonomiskā attīstība ir aizkavējies akmens laikmets, no kā derīgākais būtu jāpaņem, bet straujiem soļiem jāiet prom.

jurniece
pirms 11 mēnešiem
Varētu pamēģināt nepārmest kādiem nosacītiem "cilvēkiem, kuri nevēlas mainīties", bet projicēt to visu uz sevi. No kā esat gatavs atteikties, kas ražošanas vai patērēšanas procesā rada šīs klimatu mainošās gāzes. Nepareizais transports un pārtika ir mazākais. Sāciet ar IT tehnoloģijām.

jurniece
pirms 11 mēnešiem
Piemēram Latvijā veidotā filmā "Laika jautājums" (http://kopigai-nakotnei.blogspot.com/2012/04/filma-laika-jautajums.html) , kas savulaik mācību iestādēm tika izplatīta mācību filmas veidā, dzirdams arī mūsu pašu zinātnieku viedoklis, ka viens vulkāna izvirdums izdala vairāk CO2 atmosfērā kā visas cilvēka radītās darbības. Bet nu tas tā. Protams, ka vienota izpratne par to, ka cilvēkam klimata izmaiņu(krīzes) sakarā būtu jāpārvērtē savs dzīvesveids, acīmredzami ir. Strīdi, cik es saprotu, vairāk ir par to, kas tieši no cilvēka darbības visvairāk ietekmē un, kur pirmām kārtām būtu jāpārskata rīcības modeļi. Autotransports, enerģijas ieguves veidi, pārtika? Globālā mērogā klimata pārmaiņu sakarā parasti visvairāk tiek uzsvērts tieši enerģijas ieguves veids(fosilais kurināmais). Taču individuālā mērogā veicot katram pieejamo "ekoloģiskās pēdas nospieduma" aprēķināšanu, parasti kā galvenais ietekmes uz vidi faktors parādās pārtika. Tur, protams, ietilpst arī enerģija tās ražošanai, pārvadāšanai, sagatavošanai, tomēr šādas nesakritības rada zināmu neuzticību tā teikt valdošajai ideoloģijai. Tāpat arī tas, ka fosilā kurināmā pretinieku piedāvātās alternatīvas-biodegvielas, saules, vēja, ūdens enerģijas izmantošanas draudzīgums videi ir visai apšaubāms. Šie enerģijas iegūšanas veidi varbūt nerada tiešus izmešus atmosfērā, bet tie rada kaitējumu ekosistēmām uz zemes. Un šāda kaitējuma ietekmes sekas nav teikts, ka būs mazākas par CO2 radīto. Vai ir pētījumi par šo tēmu? Jebkurā gadījumā koncentrēšanās tikai uz fosilo kurināmo, kā visa ļaunuma sakni, nešķiet īpaši uzticama.

Edmunds Cepurītis
pirms 11 mēnešiem
Paldies par norādi uz filmu! Apkopoju maldinošu informāciju par klimatu, un šī noteikti tam atbilst. Nekādi vulkānu izvirdumi šādos apjomos šobrīd nav sastopami, CO2 nāk tikai no cilvēku darbības. Par nesakritību - Latvijā mūsu ietekmes ir trijās līdzīgās daļās - pārtika, transports un siltums (kopā ar elektrību). Kopā transports, siltums, elektrība veido izteikti lielāko daļu, tā ka nekādas nesakritības nav - vienkārši tos parasti sadzīves līmenī sadala atsevišķi.


Biodegvielas tiešām ir problemātisks risinājums, bet vēja un saules enerģija nekādu lielu kaitējumu nerada - tie vairāk tādi mīti pret visu jauno. Visas dabas sargu organizācijas atbalsta šo enerģijas veidu palielināšanu, protams, ne vietās, kur īpaši saudzējama daba.

Kristaps Kruzmanis
pirms 10 mēnešiem
Edmund. Vēja ģeneratoru turbīnu lāpstas ražo laminējot stiklašķiedru (enerģētiski ļoti patērējošs process), sveķus priekš laminēšanas iegūst no naftas. Un rezultātā šī enerģija nav ne zaļa ne efektīva. Nav vēja nav enerģijas. Līdzīgi ir ar saules baterijām.
Un neaizmirsīsim ka bez šie priekšmetiem kas ir vizuāli redzami ir nepieciešamas elektronikas komponentes un vissvarīgākais baterijas. Milzīgas bateriju bankas. Kā Edmund liekas, cik litijs ir viegli iegūstams un cik tas ir nekaitīgs to iegūstot?Cik litijs ir nepieciešams lai izveidotu enerģijas uzkrāšanu priekš piemēram R"igas, cik priekš Tokijas? Cik priekš katra auto, tajā skaitā kravas? Aizliegsim braukt?
CO2 starp citu nāk arī no mums, vienkārši elpojot. Ko darīt?
CO2 tajā pašā laikā ir dzīvības gāze un augi to izmantojot atdod atpakaļ skābekli kuru mēs elpojam.
Kā būt?
Un ko darīt ar poliestera jaciņu kura ir mugurā un iegūta no naftas? Vilksim nost? Kokvilnu novāksim ar rokām? Kas kokvilnas laukus apstrādās? Reiz tas jau kaut kur ir dzirdēts, bet cilvēce attīstijās lai tas vairs nebūtu vergu darbs. Iesim atpakaļ?
Pasaulē ir 7 miljardi cilvēku. Ar daudz vajadzībām.
Ko darīt? Karosim pret cilvēci?
Jeb tomēr labiekārtosim šo planētu? Jo tā nekad nav bijusi mums labvēlīga.

jurniece
pirms 11 mēnešiem
1.Filma sakāt maldinoša, bet tur konkrēts zinātnieks šo viedokli pauž. Vai viņš maldās vai viņu maldīgi interpretē? Bet nu taisnības labad, filmas kopējais vēstījums tomēr aicinājums cilvēkiem pārskatīt savu rīcību. 2.Tur jau tā lieta, ka sadzīves līmenī sadala. Kāpēc? Šādi sīkumi jau arī veido sabiedrības skepsi. 3.Cik saprotu vēja un saules enerģijas izmantošana vēl atskaitot īpaši aizsargājamas teritorijas, tomēr ir visai ierobežota un nevar apmierināt cilvēcei nepieciešamo enerģijas daudzumu. Vai ir iespējama enerģijas patēriņa samazināšana nebremzējot attīstību? Vai mērķis ir apstādināt attīstību. Tas ir reāli?

Skaisle Jatalniece
pirms 11 mēnešiem
es domāju, ka ir ļoti sarežģīti - jo runa ir par cilvēka dabas mainīšanu.
Piemēram, reizi nedēļā apmeklēju kalanētikas nodarbības un pēc tam eju dušās. Tur visādas baigās sportistes - visas ziepējās, škrubējās, smaržojās. Bet - kamēr ziepē visus garos matus, tad augumu - tikmēr siltais ūdens tek bezjēgā - kurai pāris minūtes, kurai ilgāk. Man tas ir ļoti uzkrītoši, jo es no dzimšanas esmu taupīga un pat nedomājot nogriežu ūdeni krānā, kad to nelietoju.
Savulaik, komandējumā darbā viesnīcā vienā istabā un gultā man bija jābūt kopā ar jaunu un skaistu kolēģi. Svētā Debess - es nespēju mierīgi skatīties tv , jo viņai - zvēru, ka uzņēmu laiku - vismaz 40 minūtes visu laiku dušā tecēja ūdens. Es guļu gultā un domāju, kā man rīkoties, vai man ir tiesības aizrādīt , vai kaut kā gudri izteikt mājienu. Protams, ka neko ne aizrādīju ne pateicu. Tagad viņa ir precējusies ar bagātu puisi, kurš apstājoties pie sarkanās gaismas izslēdz mašīnai motoru , lai nesārņotu dabu. Man uzzreiz nepieleca - domaju, redz kāds gudrs un smuks, bet braukt gan neprot.


Tad vēl. Nezinu , neesmu lasījusi pētījumus, bet domāju, ka pārtikas iesaiņojums rada ja ne lielāku, tad tikpat lielu piesārņojumu kā pati pārtika. Ja tas netiks risināts , tad vienkārši atkritumos tomēr nosmaksim.

Kristaps Kruzmanis
pirms 10 mēnešiem
1. Priekš tam ir ūdens attīrīšanas stacijas. Es negribētu lai cilvēki mazgājas upē, tas jau notiek Indijā un rezultāts ir acīmredzams.
2. Pirksiet veikalā produktus bez iesaiņojuma kurus ir aptaustījuši vismaz "daudzi". Ko darīt ar produktiem ja tos neiesaiņojot tiem iespaidīgi samazinās derīguma termiņš? Metīsim ārā?

Iesaku apdomāt divus nozīmīgus faktus. Vācija aizvēra visas savas ogļraktuves un aizverot pēdējo palielināja ogļu importu.
Un tajā pašā laikā kad Eiropas Savienība "iesaka" (nosaka ar regulām, sodot ja netiks izpildīts) mums pāriet uz zaļāku enerģiju, tad Vācija no Krievijas velk gāzes vadu. Kas tur ir zaļš?
Vai tiešām neredzat "zaļo" dubultmorāli? Staigāt mākslīgās ādas apavos (ražoti no naftas) un pieprasot aizliegt naftas produktus. It is just delusional.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!