Jānis Melnis
pirms 5 gadiem
Arī franciski šarmantais vārdiņš "libertīns", ko naski piesauc mūsu cienīgtēvi un konservatīvie politiķi varētu daudz ko liecināt par šo ļaužu literāro gaumi -, proti, aizraušanos ar Marķīza de Sada romānu lasīšanu(..)
Tad vēl vārdiņam "kolonisti" Latvijā piemīt vēsturiska; ētiska; juridiska; psiholoģiska; etnopolitiska un, visbeidzot, apzīmējamos noniecinoša dimensija ... Un arī vārds "žīds" pārsteidzošā kārtā "maina nokrāsu" un mūsu apziņā atbalsojas citādi, kad to lasām A. Ezergaiļa vai Dz. Soduma tekstos, un, kad dzirdam Klimoviča vai Semjonova kunga runās par "žīdu teroristiem", kas apdraud pasauli (..) [ Un te nav runa par to (ja atceramies abu šo kungu veidoto filmu), ka H. Cukurs bija pelnījis taisnu tiesu (protams, ka bija), protams, ka Mossad īstenotajai slepkavībai nav (un arī nevar būt) attaisnojuma, protams, ka šī slepkavība atstāja neizdzēšamas rētas H. Cukura bērnu dzīvēs, bet tas, kas man personīgi griezās ausīs ( tiesa n-tos gadus atpakaļ , kad skatījos šo filmu) bija konsekventais vārdu : žīds un žīdi lietojums - ebrejs un ebreji vietā(..) ] Dauzi teiks, ka vārds "žīds" ir pilnībā nevainīgs un Latvijas gadījumā pat kultūrvēsturisks (..) labi o.k. -, lai būtu, bet pavaicājiet šodienas Latvijas ebrejiem vai viņiem labpatīk, ja viņus publiskajā (un privātajā) telpā, un plašsaziņas līdzekļos dēvē par žīdiem? [ Bet "leģendārais lidotājs", protams, bija kolaboracionists - brīvprātīgi sadarbojās ar okupantiem. ]
Bet nebūsim tik nopietni ... Ir jau mums arī amizanti "jaunvārdi" : piemēram, Felsberga kunga ieviestais (pastāvīgajiem "Satori" lasītājiem labi zināmais) termins "literātōri" ( t.i. nātrēs sēdošie "svojaki" un "sabutiļņiki" , kas raksta, iekļaujas literārā ainavā (procesā), un, ak šausmas(!), piedevām tiek publicēti, un kuru apkarošanai, Felsberga kungs veltījis lielāko daļu no sava apzinīgā mūža(..), bet šie kā nerimstas tā nerimstas valodot :) ) Šķiet (bet tas ir subjektīvs pieņēmums), ka vārds "literātōri" sācis savu patstāvīgu dzīvi(..) Jauks vārds, kas nenes tik negatīvu slodzi kā, piemēram, lumpeņi un plebeji Hermaņa kunga mutē, kas izklausās visnotaļ aroganti (kaut Hermanis allaž runā tieši, atklāti un `par lietu` ). Arī šo rindiņu autors gūst patiesu gandarījumu no nievājošu un divdomīgu epitetu lietošanas (bieži tas ir veids kā "paspilgtināt" domu), taču ar mani atgadījās, kas neparasts : vismaz no "lumpeņiem" un "plebejiem" mani paglāba Uldis Bērziņš -, proti, kopš izlasīju viņa tulkoto Korānu, esmu sevi bieži pieķēris lumpeņu un plebeju vietā lietojam vārdus : "prastļaudis" un "sūrdieņi" (..)
Bet (..) pietiks.
Paldies, par rakstu Paul ! [ Kā redzat "pavilkos" (..) ]
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Pauls Bankovskis
0Ceturtajā maijā
Rīgā bija noticis mītiņš, un avīzē tika rakstīts, ka esot salasījusies "saujiņa ļaužu". Pie rakstiņa bija publicēta arī fotogrāfija, un mans klasesbiedrs, ar lodīšu pildspalvu apvelkot katra mītiņotāja galvu, bija saskaitījis – nofotografēti vien bija vairāki simti.

Redzējumi
16.06.2014
3
Vārdi kā līdzeklis ar mērķi