Komentārs
23.01.2013

Valsts kontrolieru kontrole

Komentē
0
Saglabā

Jaunā Valsts kontroliera vēlēšanas bija samērā klusas. Mediju ziņu lentēs parādījās tehniski jaunumu apskati par izvirzītajiem kandidātiem un vēlēšanu norisi, kā arī līdzīgi garlaikoti atreferējumi par ierosinājumu mainīt likumus, lai novērstu neskaidrības attiecībās starp Valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem [1; 2; 3; 4]. Garāmejot Valsts kontroliera amata kandidātu izvēles procesu nosodīja Otto Ozols [5], bet Aivars Ozoliņš sniedza plašāku procesa vērtējumu [6]. Svarīgu ieguldījumu sniedza Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un "Ir", piedāvājot publiskas debates un intervijas ar abām kandidātēm [7; 8; 9]. Tomēr publiskas diskusijas īpaši neveidojās. Varbūt sabiedrība ir nogurusi no tām cīņām, kas iepriekš ir bijušas par KNAB vadītāja, ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesībsarga un līdzīgiem atslēgas amatiem valsts pārvaldē. Varbūt Valsts kontroliera amats tiek uztverts kā kaut kas mazāk nozīmīgs vai arī mazāk politiskās vai ekonomiskās intereses ietekmējošs. Varbūt novājinātie mediji nespēj bez trokšņa avota politiskajās aprindās pievērst sabiedrības uzmanību sociāli nozīmīgai tēmai.

Abas izvirzītās kandidātes – Elitu Krūmiņu un Ivetu Rutkovsku – var uzskatīt par profesionālām un amatam atbilstošām, līdz ar to atšķirības starp viņām parādās niansēs. Pirmajai par labu spēlē līdzšinējās Valsts kontrolieres Sudrabas atbalsts. Nudien, kāpēc lai to neņemtu vērā, ja reiz Sudraba ir bijusi tik veiksmīga šajā amatā? Pozitīvās pārmaiņas iestādē pēdējos astoņos gados salīdzinājumā ar Raita Černaja laiku nenoliedz neviens. Ir jāatzīst, ka Sudraba izrādījusies veiksmīga, veidojot un palielinot iestādes darbspējas, kā arī reklamējot tās sniegumu publiski.

Tomēr to nevar teikt par visām Sudrabas aktivitātēm amatā. Astoņu amatā pavadīto gadu laikā viņa ir paspējusi pārliecināt zinošus un līdzi sekojošus cilvēkus par to, ka viņas argumenti jomās, kas tieši neskar profesionālos pienākumus, var būt virspusēji un nenopietni. Ko vērts ir kaut vai viņas paustais pirms dažām dienām intervijā raidījumam "Krustpunktā" Latvijas Radio 1 – sak, ko mēs, latvieši, kā tādi aptaurēti visu laiku baidāmies no Austrumu draudiem, tas jau tāds pašapziņas trūkums, jo baidās tikai mazas dvēseles [10]. Nu, ja neņemam vērā 1) Austrumu draudīgā kaimiņa iniciētus postošus iekarošanas karus mūsu virzienā, kas pēdējo 500 gadu laikā ir atkārtojušies ar nenogurstošu regularitāti, 2) turienes itin daudzskaitlīgās sabiedrības šībrīža aizdomīgumu pret Baltijas valstīm, 3) valdības agresīvo un grūti prognozējamo ārpolitiku (un ne tikai valdības – arī liela daļa opozīcijas pārstāvju savā retorikā neko daudz neatšķiras), 4) tās rīcībā esošās ievērojamās kodolieroču rezerves – patiešām, uztraukties būtu gluži stulbi un nepamatoti.

Līdzīgi ir arī ar Sudrabas viedokli par eiro ieviešanu Latvijā – eiro nozīmēšot Latvijas nacionālās savdabības zaudēšanu un pilnīgu pakļaušanos globālajiem procesiem. Atkārtošos, bet – līdzīgi nacionālo savdabību acīmredzot ir zaudējušas, piemēram, Beļģija, Slovēnija vai Igaunija, nerunājot nemaz par Vāciju vai Franciju [10].

Tādēļ Sudrabas ieteikuma nozīmi jaunā Valsts kontroliera amatam nevajadzētu pārspīlēt. Iespējams, arī cilvēku pazīšana un spēja novērtēt to profesionālo atbilstību varētu nebūt starp viņas talantiem.

Zināma uzmanība būtu jāpievērš arī juridiskajam strīdam par to, vai Elita Krūmiņa vispār būtu tiesīga tikt ievēlēta par Valsts kontrolieri pēc tam, kad divus termiņus pēc kārtas jau ir bijusi Valsts kontroles padomes locekle. Lai arī Saeimas juristi pēc diskusijām sniedza atzinumu, ka tas nevarētu būt šķērslis Krūmiņas izredzēm, tomēr jautājums nebūt nav triviāls. Jau pagājušajā gadā izskanēja viedoklis, ka pastāv pretruna starp Valsts kontroles likumu un Latvijas Satversmi – ja pirmajā kontroliera amats ir skaidri nošķirts no padomes locekļa amata [11], tad Satversmē jau kopš sākotnējās 1922. gada redakcijas ir runāts par kontrolieriem daudzskaitlī [12]. Bažām ir ne tikai juridisks, bet arī racionāls un pamats, jo ilgstošs darbs vienā nozarē un līdzīgos amatos atstāj savas pēdas. Cilvēki pierod pie noteikta veida domāšanas modeļiem, tādēļ, atrodoties maz mainīgos apstākļos, samazinās viņu spējas pamanīt jaunas iespējas, jaunus risinājumus vecajām un ne tik vecajām problēmām.

Nepārliecina arī Krūmiņas svārstīgais pamatojums, kādēļ viņa  piekritusi kandidēt. Sākumā nav bijusi droša, lēmumu pieņēmusi tikai pēc vairākām konsultācijām un Sudrabas paustā skaidrā atbalsta [7]. Tas varētu liecināt par augstam amatam nepietiekamu pārliecību par saviem spēkiem. Protams, var gadīties, ka arī par sevi nepārliecināts cilvēks augstā amatā atplaukst un gūst jaunu elpu.

Par spēkiem ir grūti prognozēt, bet vai Krūmiņai ir savas idejas, kam dot vaļu? Diemžēl publiski izskanējušajās debatēs viņas personīgo viedokli sadzirdēju diezgan maz – katrā ziņā mazāk nekā viņas sāncenses Ivetas Rutkovskas paustajā. Vairāk viņa centās ieknābt kolēģei, norādot, ka tā aizstāvot idejas, kuras pirmajās (ne publiskajās!) debatēs esot paudusi pati Krūmiņa. Debates man atgādināja kaut ko dzirdētu – debates, kas pirms četriem gadiem risinājās starp KNAB vadītāja amata kandidātiem Artūru Zvejsalnieku un vēlāk bēdīgu slavu iemantojušo Normundu Vilnīti. Krūmiņa gluži kā savulaik Vilnītis vairāk komentēja sava oponenta teikto, bet mazāk nāca klajā ar savām idejām.

Var būt, ka līdzība ar Vilnīti ir tikai virspusēja. Tomēr spēcīga personība parasti parādās arī detaļās, kurās ir nolasāma rakstura stingrība un spēja stingri saglabāt savu uzskatu pozīcijas. Krūmiņas publiskajā tēlā tādas detaļas nemanīju.

Varbūt viņa tās neparādīja, jo viņai ir mazāk talanta publiskajā komunikācijā? Vērtējot kontroliera profesionālo atbilstību, tas nebūtu starp nozīmīgākajiem traucēkļiem. Publiski runāt var iemācīties, bet sākumposmā iemaņu trūkumu varētu kompensēt augstāka profesionalitāte citos jautājumos.

Vai tāda ir? Pagaidām šādu secinājumu izdarīt nav pamata. Jā, viņa labāk pārzina Valsts kontroles darba specifiku, toties Rutkovskai ir vairāk pieredzes kā patstāvīgai, vadošai profesionālei, kamēr Krūmiņa jau gadiem (arī pirms VK) ir atradusies Ingunas Sudrabas ēnā.

Tādēļ atļaujos prognozēt, ka visticamāk Valsts kontrole Krūmiņas vadībā darbosies pietiekami kompetenti, bet tomēr ar inerci tam virzienam, kurā iet ir sākusi Sudraba, atvadoties no spilgtās publiskās komunikācijas. Jaunais laikmets varētu drīzāk atgādināt kaut ko pa vidu starp Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Nelliju Jezdakovu un iepriekšējo tiesībsargu Romānu Apsīti. Ceru, ka Normunds Vilnītis gan šai kompānijai nepievienosies. Patiešām ceru.

Ceru arī sagaidīt publiski paustu skaidrojumu no Saeimas deputātiem un partijām, kas atbalstīja Krūmiņas ievēlēšanu, – ko viņi ir pamanījuši tādu, ko neesmu pamanījis es? Drīkst arī godīgi atzīt, ka kļūdījušies.

Starp citu, no sociālo procesu pētniecības viedokļa ir interesanti, kāpēc abas kandidātes ir sievietes. Apstākļos, kad vīrieši joprojām augstākajos amatos nonāk ievērojami biežāk, šāda sakritība ir reta. Tā var liecināt gan par virzību dzimumu līdztiesības virzienā, gan arī signalizēt par kādiem mazāk patīkamiem procesiem – piemēram, politiķu vēlmi izraudzīties amatpersonu pēc ārējām pazīmēm, ne profesionalitātes.

 

 

[1] Portāls "Delfi" (2013). Koalīcija virza divas kandidatūras Valsts kontroliera amatam; opozīcija nogaida. http://delfi.lv/a/42953460

[2] Portāls "Delfi" (2013). Premjers: abas Valsts kontroliera amata pretendentes ir spēcīgas. http://delfi.lv/a/42956326

[3] Portāls "Tvnet" (2013). Saeimai nav skaidrs, vai Krūmiņa drīkst būt Valsts kontroliere. http://go.tvnet.lv/utmj5v

[4] Portāls "Diena.lv" (2013). Saeimas juristi saskata brāķi Valsts kontroles likumā, bet Krūmiņa drīkst strādāt. http://www.diena.lv/latvija/zinas/saeimas-juristi-saskata-braki-valsts-kontroles-likuma-bet-krumina-drikst-stradat-13988900

[5] Ozols, O. (2013). Vai maiju kalendārā bija ierakstīts – latvieši ir tauta, kura, sadevusies rokās, lec uz priekšu ... pa apli? Portāls "Tvnet". http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/450428-vai_maiju_kalendara_bija_ierakstits_latviesi_ir_tauta_kura_sadevusies_rokas_lec_uz_prieksu_pa_apli

[6] Ozoliņš, A. (2013). Kontroles krīze. "Ir", #3(145). http://www.ir.lv/2013/1/16/kontroles-krize

[7] "Krustpunktā" 2013. gada 14. janvārī plkst. 13.00 (2013). mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20130114A130600140000

[8] "Sastrēgumstunda" 2013. gada 16. janvārī (2013). http://www.ltv.lv/video/sastregumstunda/22019/sastregumstunda-16.01.2013/

[9] Brauna, A., Raudseps, P. (2013). Kontrolieru rulete. "Ir", #3(145). http://www.ir.lv/2013/1/16/kontrolieru-rulete

[10] "Krustpunktā" 2013. gada 10. janvārī plkst. 13.00 (2013). mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20130110A130600140000

[11] Valsts kontroles likums (2002). "Latvijas Vēstnesis", 80 (2655), 29.05.2002 http://www.likumi.lv/doc.php?id=62538

[12] Latvijas Republikas Satversme. (1922). "Latvijas Vēstnesis", 43, 01.07.1993. http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980

Tēmas

Reinis Lazda

Reinis Lazda ir sociālais un organizāciju psihologs ar plašām interesēm un cieņas trūkumu pret neapstrīdamām patiesībām.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!