Dzeja
12.09.2014

Valodas tīrības deklarācija

Komentē
0

Mārja Kangro dzimusi 1973. gada 20. decembrī Tallinā, kur dzīvo joprojām. Studējusi angļu filoloģiju un kultūras teoriju Tartu Universitātē un itāļu literatūru Romas "La Sapienza" universitātē. Mārjas kontā ir pieci dzejas krājumi un divas īso stāstu grāmatas. Viņas darbi tulkoti ķīniešu, angļu, somu, vācu, ebreju, ungāru, lietuviešu, slovēņu, udmurtu, itāļu un krievu valodā. Mārja Kangro saņēmusi vairākas Igaunijas balvas literatūrā un 2003. gadā izpelnījusies Dantes Aligjēri biedrības godalgu par atdzejojumiem no itāļu valodas. Mārja strādā par literatūrkritiķi un esejisti, ir sarakstījusi libretus piecām operām, arī tekstus kantātēm un kamerdziesmām. Dzejniece tulkolielākoties no itāļu, angļu un vācu valodas. Latviski apgādā "Jānis Roze" iznācis Mārjas Kangro romāns "Stikla bērns".

Azbests

Ak tad jau bērnībā?
Tu lēci,
un eternīta kaudze krakšķēja?
Zilas tenisenes, balts hrizotils.
Palielinājumā redzēju,
kā 10 mikrometru liela šķiedra
ielaužas elpceļos.
Eternīta gabals
pa jokam bija kūpināta zivs?
Skrubinājāt
kā iedzimto grēku?
Kā laba un ļauna atzīšanas koku:
faktiski jau neko neatzīst,
nekas īsti nav saprotams,
10μm, celtnieks netīrās biksēs,
nejēgas cilvēka agonija,
20 vai 40 gadu, mezotelioma, pleiras sabiezējumi,
saistaudi plaušās.
Jā, ik gadu ceriņi itin kā zied
un reizēm kaislība uzplaukst.
Šķiedra nosēžas ļoti lēnām
un neredzami kā nākotne:
azbests ir varena alegorija.
Ei, nu ko dusmojies!
Redzi, te ir mans jaunais mīļākais vīns.
Nopirkšu. Vakarā ierausim kādu glāzīti.

 
Donore

Mazā grāmatveikaliņā
zem supermārketa jumta,
meklējot dāvanu,
atgriezās muļķīgais paradums
ar zobiem plēst ādu ap nagiem.
Paņēmu ungāru dzejas antoloģiju
un līdz asinīm sakodu labo īkšķi.
Tik varenu gāzmu nebūtu gaidījusi,
tā nu uz Šāndora Vereša attēla
palika biezas sarkanas pēdas.
Satrūkos, noliku grāmatu nost
un strauji paņēmu citu. Mihaila Lotmana
Piekūna ziemas kliedziens. Uz Brodska teksta
pateicībai atstāju platu pleķi.
Dažas grāmatas man bija pašai,
piemēram Burdjē un Gīrcs,
un Heizinga žurnālā Akadeemia un Sartrs
vecā žurnāla Looming Bibliotēkā.
Taču tām visām es gribēju atstāt piemiņu.
Melns, balts un sarkans. Sarkans, balts, melns.
Varētu būt kādas Āzijas valsts karogs.
Nodomāju, ka jāiezīmē arī lubenes,
jo asiņu man pietika un nebija žēl.
Apgarotas, asiņainas sejas.
Piepeši šķita, ka pārdevēja iešņācas.
Atcerējos par dāvanu,
un tā es aizgāju,
atmaksu par savām asinīm neprasījusi.
Šo asins mazumiņu es izlēju par kultūru.
Bet varbūt izlietu vēl vairāk,
ja kāds būtu lūdzis.
 
Krupis

tu, protams, uzminēsi,
ka tas, kas man nāk prātā,
atkal ieraugot kādu
lielu nabaga krupi,
ko riepas izplacinājušas
pa asfaltu,
ir dzejošana;
agrāk krupis bija treknāks,
bet pašlaik jau sauss,
tam ir asfalta faktūra,
arī rudens jau tuvāk.
vācu mūsdienu dzejnieks
uzrakstīja veselu mirušo ciklu:
mirušais normandijas suns,
mirušais gotlandes zaķis,
mirušais bohēmijas kurmis.
man ir aizdomas, ka varbūt
viņš dabūja stipendiju
mirušu dzīvnieku medībām;
ko citu dzejnieks māk darīt.
esmu izklaidīga,
beigtam tallinas krupim
vairākkārt paeju garām,
pirms aptveru, ka to varētu pacelt
kā diveiru monētu,
pirms to sabradā pīšļos,
pirms zudīs šie pīšļi un šī nauda
un šī valoda un šī planēta
 
Peles

tu teici, ka psihoanalīze
nav mirusi, bet varētu būt
pensijā, rakstnieki viņai nestu cepumus

šo istabu nesen remontēja
bet starp grīdas balstiem zem parketa, zem tavas gultas
spiedz peles

stihiskā pēkšņumā
tās skrabinās
no vienas vietas uz citu

būtu tas aligators
būtu šiem skrapstiem valodas struktūra
tu to pazītu, būtu tās vismaz žurkas

pī-pī-pī, maigas, netīras kājas
wo ich war; tu piecelies sēdus
iededz gaismu

ja tās ņemtu un parādītos
droši vien būtu iespējams nosist
uz galda ir āmurs

pī-pī-pī
joprojām zem
grīdas
 
Valodas tīrības deklarācija

igauņu valoda
kā nazis
kā zobens
kā cirvis
kā giljotīna
kā žilete
kā stikla lauska
kā metāla kliņķis ziemā
uzplēš citas
šļaugas mēles un miesas
lec pie rīkles
aplami locītājam
lec pie papēža
komata izlaidējam
pārgriež vēnas
ar svešu aplaidējam

patiesībā taču zobens
bija kalevdēlam
un kāds vēl zobens

pašu kājas nevico
gana ātri
taču apreibuši
no tīrības iztēlošanās
pieprasām zobenžvīkstus

čāp-čāp
diktāts
kalevdēla zobens
 
Kalps: romantiskā valodas izpratne

Ik gadu nomirstot pārdesmit valodu.
Mūsējā šeit vēl mūs visus pārdzīvos,
novecojot atbirsim no
valodas ķermeņa kā mirušas šūnas.
Bet kad valoda pēdīgi sačākstēs:
mēs taču zinām, ka parasti pēdējā šūna,
kavas pēdējā kārts ir veča vai vecis,
un tāpat mūsu valodas ķermenis
klusu, kā fantoms izgaisīs zombiju
virtuālajā pasaulē (ir – nav – nezinu),
bet vai nebūtu varena doma,
valodas pielūdzēju vienošanās,
ka pēdējais runātājs būs daiļš, tvirts
jauneklis, iesmaržināts, ar baltu žabo,
kas krāsosies koši asiņains?
 
Bijušais mīļākais

Kad no melnajām biksēm
ārā izlien balts spalvains stilbs,
tad es, protams, skatos uz to.
Skatos uz vēderiņu zem žaketes,
neko lielāks nav izaudzis.
Skatos uz rokām: no visiem, kas
sēž uz skatuves, viņam ir pašas smalkākās.
Acīs gan nedrīkstētu
ilgi skatīties – taču jau ir par vēlu.
Kad viņš ierunājas,
es uzvelkos,
teikumam aizlūstot, pabīdu krēslu.
Esmu kā bērna māte vai tēvs skolas aktā.

Tagad tiek pasniegtas vīnogas un kliņģeris.
Uz blakus zāli es, protams, eju
tikai pēc dzēriena.
Skat ko. Nu sveiki, sveiki.
Vēroju viņa acis, kaklu
un gūžas: siltas, metra attālumā.
Domāju, vai bijušie
kolonisti skatās tāpat.
Šī zeme reiz piederēja mums.
Kā tagad tai pieskarties?
Kā tad jums tagad klājas –
ne pārāk spoži, vai ne?
Pie jums ir bads, epidēmijas,
partizānu kari un diktatori,
kuri mums jāsavalda.
Zinām par degošām būdām un mašīnām,
par bērniem ar bada uzpūstiem vēderiem.

Viņa zobi nav tārpaini,
vaigi nav apvītuši,
acis nav apsārtušas.
Spriežot pēc dvašas,
dzert viņš nav sācis.
Kolonists greizsirdīgs pētī.
Kur tad ir manas pēdas,
otra cilvēka trauma, mans vēsturiskais attaisnojums?

Ēdam vīnogas
un dzeram konjaku,
patiešām ēdam vīnogas
un dzeram konjaku.


No igauņu valodas atdzejojusi Maima Grīnberga

 

Tēmas

Mārja Kangro

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!