Vairāki mūziķi un mūzikas profesionāļi nosūtījuši valdībai un kultūras ministrijai oficiālu vēstuli, kurā mudina kā nacionālās akustiskās koncertzāles vietu neizvēlēties AB dambi, kā arī samazināt tās būvniecības izmaksas. Vēstuli parakstījuši komponisti Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns, ģitārists Aivars Hermanis, dziedātājs Ralfs Eilands un citi.
"Ir jūtams būtisks un mērķtiecīgs lobijs no Kultūras ministrijas, kas aktīvi aizstāv ideju par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja. Kultūras ministrijas galvenais un vienīgais vietas izvēles arguments ir tas, ka tā vēlas jauno koncertzāli izveidot par jaunu nacionālo simbolu. Diemžēl šis arguments tiek balstīts tikai un vienīgi uz ēkas novietojumu pilsētā un tās arhitektonisko risinājumu," teikts vēstulē.
Jaunās koncertzāles izveides iniciatīvas grupas veidotāji uzsver, ka atbalsta koncertzāles kā nozīmīga kultūras objekta būvniecību, tomēr vienlaikus "krasi nostājas pret nepamatoti augstām projekta izmaksām, ceļot nefunkcionālu un grūti apkalpojamu objektu uz AB dambja, par kura neefektīvo un dārgo uzturēšanu sabiedrībai būs jāmaksā vēl vairākās paaudzēs".
"Mūsu iniciatīvas grupa iestājas par to, ka jau tuvāko piecu līdz sešu gadu laikā Rīgā beidzot ir nepieciešams uzcelt akustisko koncertzāli ar līdz 1500 skatītāju vietām. Uzskatām, ka koncertzālei ir jābūt funkcionālai un viegli pieejamai apmeklētājiem. Veidojot jauno un, visticamāk, vienīgo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā, būtu jātiecas uz augstākajiem iespējamiem akustiskās zāles kvalitātes standartiem, kas piesaistītu apmeklētājus un izpildītājus ne vien no Latvijas, bet arī ārvalstīm. Ņemot vērā to, ka akustisko un apskaņojamo koncertzāļu arhitektoniskās un tehnoloģiskās prasības ir krasi atšķirīgas, un to, ka galvaspilsētā nepieciešamās apskaņojamās koncertzāles ietilpība būtu nepieciešama krietni lielāka nekā akustiskai koncertzālei (apm. 2500 skatītāju vietu), uzskatām par neiespējamu un ekonomiski nepamatotu ideju veidot daudzfunkcionālu zāli, kura tiktu balstīta uz kompromisiem. Tie būtiski iespaidos vai nu akustiskās zāles vai apskaņojamās zāles akustiskos parametrus un funkcionalitāti," teikts vēstulē.
Vēstules autori uzskata, ka šobrīd Kultūras ministrijas plānotais, tikai ar pašas koncertzāles būvniecību saistītais budžets – 118 miljoni eiro – ir nesamērīgi augsts un ekonomiski nepamatots šāda veida projekta realizācijai. Iniciatīvas grupa uzskata, ka darbs pie Nacionālās akustiskās koncertzāles izveides būtu jāsāk nevis ar ēkas vizuālā izskata un novietojuma apspriešanu, bet gan ar krietni būtiskākām lietām, kas ir saistītas ar programmu, māksliniecisko saturu, koncertzāles funkcionalitāti, ekonomisko pamatojumu un zāles operēšanas plānu, kā arī ar "saprātīgu valsts finansējuma izlietojuma plānošanu ne tikai pašas ēkas būvniecībai, bet arī turpmākai kultūras programmu un māksliniecisko kolektīvu uzturēšanas finansēšanai".
"Mēs iestājamies par to, ka jaunizveidotajai koncertzālei obligāti jākļūst par mājvietu valsts finansētajiem, Rīgā bāzētajiem kolektīviem, kas nodrošinās būtisku daļu no koncertzālē paredzētajām mākslinieciskajām aktivitātēm. Piemēram, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts akadēmiskajam korim "Latvija", orķestrim "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio korim.
Jebkura veida koncertzāle ir īpašs objekts, kura veiksmīgai pastāvēšanai nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas ir daudz būtiskāka par pašas ēkas ārējo veidolu vai tās precīzu novietojumu pilsētvidē. Mēs vēlamies vērst uzmanību tieši uz to, ka koncertu veiksmīgai norisei šāda tipa ēkās ir būtiskas infrastruktūras vajadzības, kas saistītas ar ēku un pasākumu tehnisko nodrošinājumu, koncertu apmeklētāju, iesaistīto mākslinieku un darbinieku ērtu piekļuvi gan no sabiedriskā transporta, gan no vieglo automašīnu stāvvietām. Pasākumu un koncertzāles funkciju nodrošināšanai ir būtiska brīvas piekļuves nodrošināšana lielgabarīta kravas furgoniem ar dekorācijām, tehnisko ekipējumu, orķestru instrumentiem, televīzijas un radio translācijas tehniku, kā arī servisa nodrošinājuma transportam un citām ar pasākumu realizāciju saistītām vajadzībām. Lai izpildītu visus šos augstāk pieminētos mākslinieciskos, funkcionālos un ekonomiskos kritērijus, uzskatām, ka koncertzāles novietojums uz AB dambja ir absurds un nākotnē radīs tikai papildu finansiālos apgrūtinājumus valsts budžetam," raksta vēstules autori.
"Mēs, Koncertzāles izveides iniciatīvas grupa, vēršamies Latvijas Republikas Ministru kabinetā ar prasību rūpīgi izvērtēt Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu, iecerētās būvniecības vietas atbilstību koncertzāles funkciju pilnvērtīgam nodrošinājumam un Kultūras ministrijas piedāvātajam ekonomiskajam un mākslinieciskajam plānam koncertzāles sekmīgas darbības nodrošināšanai vismaz turpmāko desmit gadu laikā," teikts vēstulē.
Vēstuli parakstījušie mūzikas industrijas pārstāvji vēlreiz atgādina, ka koncertzāle nav "tikai arhitektūras piemineklis, bet gan dzīvs un funkcionāls organisms, kuram jānodrošina augstvērtīga un dzīvotspējīga kultūras dzīve un mūzikā izglītojoša loma ne vien Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem".
"Apzinoties šī galvaspilsētai svarīgā kultūras objekta nozīmi, vēlamies, lai projekta izvērtēšanā jau projekta tapšanas stadijā tiktu iesaistīti nozares speciālisti, kas spēj izvērtēt koncertzāles mākslinieciskos, funkcionālos, arhitektoniskos un ekonomiskos kritērijus," vēstuli beidz tās autori.
Vēstuli parakstījuši mūziķis Ralfs Eilands, komponists un VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, mūziķis un producents Aivars Hermanis, komponists Mārtiņš Brauns, diriģents Andris Veismanis, mūziķis, "L Tips Agency" producents Gints Putniņš, JVLMA docētājs, būvakustiķis Arturs Pērkons, "SGS Sistēmas" valdes loceklis, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists Normunds Eilands.
0