Pirms vairākām nedēļām Amerikas Kino mākslas un zinātnes akadēmija paziņoja par jaunu kritēriju ieviešanu filmām, kas vēlas sacensties par "Oskara" kinobalvu gada labākās filmas kategorijā. Kritēriju nolūks ir veicināt nominēto filmu personāžu plejādes un sižetā ietverto tēmu dažādību, kā arī stimulēt daudzveidīgāku filmas radošās grupas sastāvu. Šī ziņa sacēla lielu brēku sociālajos tīklos gan ASV, gan citur pasaulē; nelielas tās atskaņas pamanīju arī Latvijā. Šo jaunumu ieviešanas pretinieki piesauc tādus jēdzienus kā "cenzūra", "diktatorisks lēmums", "vēršanās pret māksliniecisko brīvību" un līdzīgas frāzes no populistisku saukļu nodeldētā kataloga. Man nepatīk šī kataloga nepamatota virināšana, tādēļ vēlējos mazliet plašāk papētīt "Oskaru" balvas jauninājumu būtību.
Šo jauninājumu priekšvēsture sākās 2015. gadā ar tēmturi #OscarsSoWhite (varam to tulkot kā "Balto cilvēku Oskari"), kas pārņēma tīmekļa sarunu telpu, reaģējot uz tā gada Amerikas Kinoakadēmijas nominācijām, – visi 20 godalgai nominētie aktieri bija baltādaini. Skatītāju sašutusī reakcija izgaismoja ilgstošu sasāpējušu problēmu ne tikai Holivudā, bet filmu ražošanas praksē visā pasaulē: šo mākslas formu pamatā kontrolē viena ļoti specifiska demogrāfiska grupa, un tie ir baltādaini vīrieši. Sarežģītajā filmu ražošanas ķēdē, jo īpaši lielajās filmu studijās un filmu izplatīšanas uzņēmumos, būtiskākos un izšķirošos lēmumus par filmas tapšanu lielākoties pieņem baltie vīrieši, ietekmējot arī filmu saturu, kas nonāk līdz skatītājam, – taču skatītāju vidū ir arī citu demogrāfisko grupu pārstāvji, kuri arvien skaļāk pauž savu neapmierinātību par to, ka nesaņem savu pasauli atspoguļojošus stāstus vai arī šie stāsti un to veidotāji tiek ignorēti nomināciju un godalgu spēlē. Jāpiebilst, ka kino industrijā nominācijas un godalgas nav tikai godkāres jautājums – tie ir izšķiroši būtiski pakāpieni radošās grupas pārstāvju tālākajā karjerā.
Lai arī "Oskara" balvas skatītāju reitingi pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ turpina kristies, tā joprojām ir pasaulē vislabāk zināmā un tādēļ arī potenciāli prestižākā kinobalva, kurai pastāvīgi pievērsta milzīga preses un skatītāju uzmanība. Reaģējot uz #OscarsSoWhite tēmturi, Amerikas Kinoakadēmija 2016. gadā uzsāka iniciatīvu "A2020", ar kuras rezultātiem var iepazīties šeit. Tās galvenais sasniegums ir mērķtiecīgi palielināta Amerikas Kinoakadēmijas biedru sastāva demogrāfiskā dažādība, mazliet izlīdzinot baltādaino vīriešu gados milzīgo skaitlisko pārsvaru. Šogad Kinoakadēmija uzsākusi inicatīvu "Aperture 2025". Tās visnotaļ mīlīgais sauklis ir Broadening the lens through which we recognize excellence jeb "Mēģinājums notvert izcilību ar platāka [kinokameras] objektīva palīdzību". Iniciatīvas mērķis ir mudināt filmu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus nolīgt darbiniekus pēc taisnīgākiem atlases kritērijiem, kā arī panākt plašāku sabiedrības grupu reprezentāciju uz ekrāna. Viens no konkrētajiem iniciatīvas soļiem tātad ir skandalozie jaunieviestie kritēriji "Labākās filmas" kategorijai.
Sniegšu īsu šo jauno kritēriju pārskatu. Lakonisma labad terminus underrepresented ethnic or racial group un underrepresented identity group tulkošu kā "cita etniskā grupa" un "cita identitātes grupa", pieņemot, ka pašsaprotama cilvēka "normālforma" gan dzīvē, gan lielākajā daļā kinostāstu ir baltādains, heteroseksuāls un fiziski vesels vīrietis. Ar detalizētu šo grupu izvērsumu katrs var iepazīties pats Kinoakadēmijas mājaslapā. Tātad, lai kvalificētos "Labākās filmas" nominācijai, filmai papildus mākslinieciskajam sniegumam ir jāizpilda vismaz divi no četriem papildu kritērijiem.
Pirmā kritēriju grupa jeb A grupa saistīta ar to, kas redzams uz ekrāna: ar filmas stāstu vai personāžiem. Lai kvalificētos šim kritērijam, filmai jāizpilda viena no šīm prasībām:
1) vismaz viens no filmas galvenajiem vai arī nozīmīgiem otrā plāna aktieriem pārstāv citu etnisko grupu;
vai arī 2) vismaz 30% no aktieriem mazākās lomiņās pārstāv citu etnisko grupu vai citu identitātes grupu (proti, pieder pie cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai LGBT, vai ir sievietes);
vai arī 3) filmas stāstā skartās tēmas saistītas ar citas identitātes grupas problemātiku.
Otrā kritēriju grupa jeb B grupa saistīta ar filmas radošo komandu. Lai kvalificētos šim kritērijam, filmai jāizpilda viena no šīm prasībām:
1) vismaz divi galvenie lēmumu pieņēmēji kādā no filmas ražošanas departamentiem (proti, režisors, scenārists, operators, montāžas režisors, skaņas režisors, grima mākslinieks, matu sakārtojuma mākslinieks, producents, aktieru atlases vadītājs, filmas mākslinieks, filmas laukuma noformētājs, specefektu mākslinieks) pārstāv citu identitātes grupu; papildus tam, vismaz vienā no šīm pozīcijām darbojas citas etniskās grupas pārstāvis;
vai arī 2) vismaz seši filmēšanas grupas pārstāvji nāk no citas etniskās grupas (tie var būt tehniskie darbinieki – izpildītāji, ne radošo lēmumu pieņēmēji);
vai arī 3) vismaz 30% no filmas uzņemšanas grupas veido citas identitātes grupas pārstāvji.
Lai izpildītu C kritēriju, filmas ražotājam (studijai) vai izplatītājam jānodrošina programma ar apmaksātām prakses vietām cilvēkiem no citām identitātes grupām, kā arī šādi cilvēki regulāri jāpieņem darbā.
Lai izpildītu D kritēriju, studijai vai izplatītājam filmas mārketinga un izplatīšanas jomā augsta līmeņa amatos jānodarbina cilvēki no citām identitātes grupām.
Skaidrības labad pasvītrošu vēlreiz:
- filmai ir jāizpilda tikai divi no šiem četriem kritērijiem, lai kvalificētos "Labākās filmas" nominācijai;
- runa ir tikai par "Labākās filmas" nomināciju, šie kritēriji neattiecas ne uz vienu citu nomināciju;
- lai būtu "citas identitātes grupas" pārstāvis, pietiek ar to, ka esi sieviete.
Jāpiebilst arī, ka jaunā kārtība nestāsies spēkā līdz pat 2024. gadam un tādējādi neskars filmas, kas iznāks uz ekrāniem nākamajā vai aiznākamajā gadā.
Samērojot šos kritērijus ar reālo situāciju Holivudā, kļūst skaidrs, ka tos izpildīt ne tikai ir ļoti viegli, bet pat vairāk – tos neizpildīt pat varētu būt visai grūti. Piemēram, vairākās pozīcijās, kas saistītas ar B kritēriju, tradicionāli lielākoties strādā "citas identitātes grupas pārstāvji" jeb sievietes (piemēram, aktieru atlasē, grima un matu sakārtojuma departamentos). Izmantojot jau esošo nodarbinātības modeli filmu industrijā, producents šī kritērija izpildīšanas labad nebūs spiests izvēlēties sievieti par filmas režisori vai operatori, proti, profesijās, kur sieviešu ienākšana būtu patiesi nepieciešama. Arī praktikantu piesaistes un nodarbinātības programmas vismaz lielajās studijās darbojas pilnā sparā jau gadiem, un sievietes ieņem nozīmīgus amatus gan "Netflix", gan citos lielajos izplatīšanas tirgus spēlētājos.
Laikraksts "The Washington Post" veicis ašu analīzi, pārskatot filmas, kas saņēmušas "Oskaru" kā gada labākā filma pēdējo 15 gadu laikā. Saskaņā ar viņu aplēsēm 11 no šīm filmām bez jautājumiem kvalificējas pirmajiem diviem kritērijiem. Pārējās četras, visticamāk, arī kvalificētos, izdarot niecīgas izmaiņas radošās grupas sastāvā vai arī atķeksējot potenciāli automātiski izpildāmos C un D kritērijus.
Pat šķietami radikālākā kritēriju grupa – A –, ielūkojoties dziļāk, neizrādās sevišķi spējīga ietekmēt filmas stāstu vai tajā prevalējošo baltās rases maskulinitāti. No neseno gadu piemēriem, teiksim, filma "Džokers" bez bēdu izpilda kritēriju A, jo galvenā varoņa iecerēto atveido melnādaina aktrise; viņas loma nav liela un nesatur daudz teksta, taču tā ir nozīmīga sižetam, tādēļ kvalificējas A1 prasībai. Līdzīgi filmā "La la land: Kalifornijas sapņi" otrā plāna lomā spēlē mūziķis un aktieris Džons Ledžends: "iekļaujošais standarts" izpildīts, netraucējot baltādainā Raiena Goslinga mīlas dziesmām un dejām. Mārtina Skorsēzes baltādaino večuku tusiņš "Īrs"? Kvalificējas tūliņ pat: filmai ir divas producentes, montāžas režisore, kā arī meksikāņu izcelsmes operators, nemaz nerunājot par filmas ražotāja un izplatītāja "Netflix" gana daudzveidīgi nodarbināto mārketinga departamentu.
Arī domnīca "The Annenberg Inclusion Initiative", kas pēta un analizē datus saistībā ar etnisko grupu, kā arī dzimuma pārstāvniecību Holivudas filmās, paguvusi izziņot, ka, saskaņā ar viņu datiem, 95 no 100 visvairāk pelnošajām filmām 2019. gadā izpilda kādu no A grupas kritērijiem, savukārt 71 no 100 visvairāk pelnošajām 2018. gada filmām izpilda kādu no B grupas kritērijiem. Domnīca tviterī publicēja drūmu komentāru, ka jaunie standarti nostiprina status quo un ka "atšķirības nebūs". Žurnāla "Time" uzrunātā Minesotas Universitātes kinozinātniece Megija Henefelda ir vēl skeptiskāka, par piemēru minot Deivida Grifita filmu "Nācijas dzimšana" (1915) – darbu, kas ir ļoti nozīmīga kinovēstures vienība, taču mūsdienās tiek skatīts kritiski vairāku rasistisku elementu dēļ, piemēram, melnādainos personāžus tajā atveido baltādaini aktieri ar melni krāsotām sejām. Neņemot vērā blekfeisa lietošanu, pats fakts, ka filmā darbojas melnādaini personāži, filmu bez problēmām kvalificētu jaunajiem "Oskara" standartiem, izpildot A3 prasību.
Tad kāda no tā visa bijusi jēga? Cilvēki, kas neiedziļinās, ieguvuši pamatu kliegt par cenzūru un radošās brīvības ierobežojumiem; cilvēki, kas iedziļinās, ieguvuši iemeslu, lai justos sarūgtināti par to, ka no jaunajiem standartiem patiesībā nav nekādas jēgas, ja jau tos neizpildīt ir praktiski neiespējami.
Taču, iespējams, tieši tur arī slēpjas jaunās iniciatīvas būtība. Salīdzinājumam varētu arī sacīt, ka nav nekādas jēgas likumā ietvert aizliegumu slepkavot vai aplaupīt vienam otru, ja visi tāpat saprot, ka tā rīkoties nav labi un lielākoties arī viens otru neslepkavo; tomēr padarīt kādu nerakstītu vienošanos par burtā ietērptu nosacījumu kādā brīdī kļūst par civilizētas sabiedrības pazīmi.
Nobeigumā, protams, būtu svarīgi noskaidrot, vai diskusija par "Oskara" jaunajiem kvalifikācijas kritērijiem Latvijai ir svarīga tikai kā pastāstiņš no rubrikas "neparastas ziņas no ārzemēm" vai arī mums ir kāds pamats pašiem pamazām sākt kritiski pārskatīt tradīciju un noteikumu korpusu, kas veido mūsu kultūras vides "civilizētās sabiedrības pazīmes". Nesenākais piemērs ir režisores Kristas Burānes feisbukā aizsāktā diskusija par teātra balvas "Spēlmaņu nakts" nominācijām, kur Burāne rosina pārskatīt nomināciju nosaukumus – latviešu valodas specifikas dēļ profesionālo kategoriju nominācijas tradicionāli tiek rakstītas vīriešu dzimtē, balvu piešķirot "Labākajam režisoram", "Labākajam scenogrāfam" utt. Burāne piedāvā šīs kategorijas pārsaukt par "Labāko režiju", "Labāko scenogrāfiju" u.tml., izvairoties no neapzinātās kodēšanas, ka "režisors" vai "scenogrāfs" ir vīrietis. Visai agresīvā komentāru vētra, kas pie šī ieraksta sacēlās, liecina, ka Latvijas sabiedrība, domājams, ir gatava vismaz sākt par šādiem jautājumiem diskutēt.
1