Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
31.10.2022

Vai novembrī ir vērts braukt uz Šarm el Šeihu?

Komentē
2

Krievijas izraisītā krīze enerģētikā veicina piesardzīgāku attieksmi pret virzīšanos prom no t.s. fosilās enerģētikas.

28. oktobra pēcpusdienā – tātad tikai dažas dienas pirms jaunās, 13. Saeimas pirmās sēdes 1. novembrī – pašreizējais un iespējamais nākamās valdības vadītājs publiskajos izteikumos bija samērā ass: politisko partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) joprojām iebilst pret Vides un enerģētikas ministrijas izveidi, savukārt, ja vienošanos par tās izveidi "nevarēsim panākt, šī koalīcija un nākamā valdība nevarētu tapt".

Pieļauju, ka daļai sabiedrības tik lielas nozīmes piešķiršana vienas ministrijas izveidei (vai neizveidei) var raisīt neizpratni. Koalīcijas tapšana "nepaklupa" jautājumā par "Progresīvo" (ne)iekļaušanu nākamajā valdībā, un nu "paklups" jautājumā par vienu ministriju?

Man šķiet, ka te būtu nepieciešams iezīmēt plašāku kontekstu. Tradicionāli Latvijā izpildvarā ir viena "superministrija" – Finanšu. Savukārt enerģētikas jautājumi it kā bijuši Ekonomikas ministrijas ziņā, sava teikšana tajos bijusi arī citām ministrijām un struktūrām (piemēram, Vides un reģionālās attīstības ministrijai). Un, tēlaini izsakoties, līdz 2022. gada 24. februārim nedaudz paviršā attieksme pret enerģētiku nevienam lielas galvassāpes neradīja – bija prognozējamas dabasgāzes piegādes, bija zināmas saistības t.s. zaļās enerģētikas jomā, kaut kādi skandāli un skandāliņi saistībā ar iepirkumiem un valsts aktīvu pārvaldību, tomēr kopumā viss pašmāju "normas" robežās. Nu ir skaidrs, ka enerģētikas politika ir – un pārskatāmā nākotnē būs – gandrīz tikpat svarīga kā Finanšu ministrijas kontrolēšana.

Ja tiktāl lasītājs manai interpretācijai piekrīt, var jautāt: nu, labi, bet par ko kašķis? Ņemot vērā, ka kontaktēšanās ar Latvijas politiskās ekosistēmas pārstāvjiem sāk kļūt nervu sistēmai tikpat kaitīga kā Krievijas TV skatīšanās, es, protams, varu tikai izsacīt versijas par AS un "Jaunās Vienotības" (JV) savstarpējo pretenziju iemesliem. Iespējams, AS baidās, ka premjers Krišjānis Kariņš un JV pārāk radikāli un neapdomīgi iestājas par "zaļo enerģiju", kas vismaz daļai Latvijas biznesa var radīt papildu izmaksas. Savukārt JV tur aizdomās AS un tai tuvākos sabiedrotos, Nacionālo apvienību (NA), par to, ka šajā grupējumā apvienojušies ļaudis nav pietiekami izlēmīgi noskaņoti enerģētikas politikas mainīšanā. Tādēļ – ja Ekonomikas ministrija, cik noprotams, paliek NA (vai AS) kontrolē, enerģētikas politika "aizceļama prom" no šīs ministrijas un dārgo politisko partneru ietekmes.

Te mēs arī nonākam pie virsrakstā minētās pilsētas Ēģiptē, jo šogad tā ir Šarm el Šeiha, kur 6.–18. novembrī notiek ANO Klimata pārmaiņu konference (COP27). Un nekā sevišķi priecīga, par ko runāt, tajā nebūs. Neredzu jēgu šajā tekstā pārstāstīt, cik smagnēji un mokoši pasaules politiskajās un biznesa elitēs ir veidojusies nojausma, ka klimata izmaiņas patiešām notiek, tās ir bīstamas un tādēļ vajadzētu, ziniet, kaut ko lietas labā darīt. Tāpat domāju, ka nav nepieciešams aprakstīt, cik bieži valstu kolektīvi vai individuāli izvirzītie mērķi klimata pārmaiņu bremzēšanai praksē netiek sasniegti. Papildus šim fonam šogad uzslāņojās Krievijas izraisītā energoresursu pieejamības un cenas krīze, kas visnotaļ prognozējami ir veicinājusi noskaņojumu – "zaļā enerģija", protams, ir labi, bet šobrīd nav īstais brīdis ar to "forsēt". Praksē  redzam zināmu blēdīšanos. Nav pamata apšaubīt Eiropas Savienības amatpersonu un dalībvalstu līderu teikto, ka Kremļa izdarības ir tieši pasteidzinājušas vēlmi un gatavību atteikties no Krievijas energoresursu piegādēm. Tā tiešām varētu būt. Tajā pašā laikā redzam, ka energosistēmu stabilizēšanas vārdā ES dalībvalstis enerģiski cenšas atrast vienkārši citus tās pašas "vecās enerģētikas" produktu – naftas un dabasgāzes – piegādātājus. Uz laiku tiek atlikta atomelektrostaciju slēgšana, laipnīgāk kā resurss tiek uzlūkotas pat akmeņogles.

Turklāt, ja runājam par īstermiņu – piemēram, 2022.–2023. gadu –, šāda "zaļuma" piebremzēšana ir pamatota. Nebūsim liekuļi: pat visskaļākie "zaļie" būs ļoti neapmierināti, ja viņiem šoziem nebūs apkures vai ar pārtraukumiem strādās ledusskapji (un kā tad lai tik mīļos "soctīklus" lieto ar "gadžetiem", kuriem baterijas nosēdušās?). Problēma ir tā, ka šoks par to, cik viegli ievainojama ir modernās pasaules energosistēma un tātad mūsu funkcionēšana kopumā, var nobremzēt pārmaiņas enerģētikā arī vēlāk. "Labāk neriskēt." Un tas savukārt nebūtu pareizi, jo situācija ar klimata pārmaiņām neuzlabojas.

Neredzu jēgu tērēt laiku, lai apspriestu apgalvojumus, ka klimata pārmaiņas ir t.s. kreiso liberāļu un godkārīgu zinātnieku izdomājums. Paliksim pie diezgan bieži sastopamā viedokļa, ko vienkāršoti varētu aprakstīt tā: jā, droši vien klimata pārmaiņas notiek, nekā laba tur nav, tomēr Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ļauj un ļaus mums šīm pārmaiņām samērā viegli pielāgoties vai pat būt ieguvējiem. Un vispār – jo siltākas ziemas, jo labāk mūsu maciņiem. Lai tā būtu – pieņemsim, ka arī arvien biežākus un ilgākus karstuma viļņus piecietīsim. Tomēr problēma ir tā, ka šajā pasaulē viss ir saistīts. Izveidosim pamatīgi vulgarizētu cēloņsakarību ķēdi. "Nature" 2019. gada jūlijā publicēja modeli, kas liecina – lai cik plastiskas būtu ekosistēmas, izskatās, ka tās tik vērienīgām klimata izmaiņām pielāgoties nepagūs. "Science" 2015. gada maijā – klimata pārmaiņu rezultātā var izzust sestā daļa no sugām. Labi, pieņemsim, ka tas mūs Latvijā vienalga skars maz, jo jūtamāk ietekmēs ekosistēmas "dienvidos". Ķeza tā, ka rezultātā pierasto dzīves vidi zaudēs arī 1,5–3,5 miljardi ļautiņu. Jā, lielākoties "dienvidos", bet kā jums šķiet – kurp viņi dosies? Citiem vārdiem sakot, mums Latvijā, protams, ir paveicies ar ģeogrāfiju, bet dīvainā kārtā to novērtēs arī miljoniem personāžu no citiem reģioniem. Paslēpties no realitātes nevar.

Tādēļ pārmaiņas enerģētikā būs jāveic, un tādēļ arī enerģētikai un videi vēlams būt zem viena "jumta" vai, kā nu moderni saka, ciešā sazobē. Šāda kombinācija manā skatījumā būtu lietderīga arī tādēļ, ka tad potenciāli veidotos saturīgāks dialogs ar pētnieku aprindām. Lieta tā, ka zinātnieki – tas rakstīts bez ironijas – var izdomāt no ekoloģijas viedokļa brīnišķīgus risinājumus, kas iekvēlinātu jebkuru labu griboša (atkal bez ironijas), "zaļi" noskaņota politiķa vai ierēdņa sirdi. Taču problēma nereti tajā, ka zinātnisko atklājumu ir grūti mērogot, lai tas būtu praktiski pielietojams, vai arī problemātisks kļūst jautājums par mērogošanas izmaksām. Šādās situācijās ir labi, ja zem viena "jumta" ar "zaļajiem" ir arī aukstasinīgāki kolēģi. Hronoloģiski nesens piemērs, kas man patīk, – latvāņa izmantošana elektroauto nātrija jonu baterijās. Viss te ir skaisti – gan latvānis beidzot būtu "pie vietas", gan dārgie un retie litija resursi pietaupītos; vienīgā problēma – vai un kā atklājums mērogojams? Un otrādi. Cik noprotu, ar enerģētiku saistīto politiķu un ierēdņu vidē Latvijā kodolenerģija vairs nav tabu. Es te neredzu problēmu, tomēr nenāktu par ļaunu, ja mūsu praktiski domājošajiem (un atkal bez ironijas) viņu degsmē atgādinātu, ka viena lieta ir iekārtu drošība, cita – Krievijas globālā ietekme kodolenerģētikā. Respektīvi, būtu labi, ka šādā kombinētā ministrijā savstarpēji līdzsvarotos "zaļā" aizrautība un konservatīvs enerģētiķu pragmatisms.

Te, protams, var pamatoti aizrādīt: pat ja Latvijā veido saprātīgu enerģētikas un klimata pārmaiņu politiku, ko tas dod, ja citi tā nedara? Nu, tāpēc – atbildot uz retorisko jautājumu šī teksta virsrakstā – uz COP27 Šarm el Šeihā novembrī kādam no Latvijas aizbraukt ir vērts, lai saprastu noskaņas un nodomus citās valstīs.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!