JP .
pirms 7 mēnešiem
Par pašu rakstu grūti kaut ko komentēt, kā jau feministēm ierasts, viss no A-Z lēti meli naida kultivēšanas nolūkos. Palasot šo un Krievijas propagandistu tekstus par dzimtenes aizstāvēšanu svešās zemēs, rodas iespaids, ka tos raksta viens autors.
jurniece
pirms 7 mēnešiem
Bet vai tas nav tā, ka no 200 vīriešiem, kuri tikai apsūdzēti un zaudēja darbu tikai 2 gadījumās šīs apsūdzības apstiprinājās. Tad tas izskatās jau pavisam savādāk. Neesmu no tiem, kas apsūdz upurus. Mulsina forma, kādā šīs atklāsmes tiek pasniegtas. Noteikti skaļi publiski. Tieši tas, manuprāt, izraisa to, ka upuri cieš vairāk kā vainīgie. Un raksturīgi, ka bieži tas tiek publiskots kādā konkrētā brīdī, kad varmāka kļuvis slavens. Kāpēc tas viss netiek risināts tiesiskā ceļā bez preses klātbūtnes vismaz sākuma stadijā? Tas viss vērš aizdomas uz pašu sievieti.
Tina Aleka
pirms 7 mēnešiem
black_data
pirms 7 mēnešiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Kristīne Briede
1Filma, ko vajadzētu rādīt Krievijā
Sievietes ar latvisku akcentu un miršanas apliecību rokās mēģina krieviski skaidroties ar padomju virsnieku, kurš viņām saka: "Bet jūs taču piekritīsiet, ka arī civilajā dzīvē ir gadījumi, kad jauni cilvēki – jauni puiši un arī meitenes – aiziet bojā?"

Vita Liberte
2Aizsargāt neaizsargātos: dzīvnieku tiesiskā statusa problēma
Vai empātija būtu jāatrunā normatīvajos aktos, attiecinot juridiskas personas statusu uz dzīvniekiem? Galu galā mēs to esam piešķīruši uzņēmumiem un kuģiem. Ir savdabīgi turpināt praktizēt līdzšinējo attieksmi, pamatojoties uz to, ka dzīvnieki nespēj spriest vai komunicēt.

Rūdolfs R. Vītoliņš
1Skanstes dzīļu topogrāfija
Džungļi, atkritumi, pamestas koka vasarnīcas. Tolaik man palika apslēptas ēkas, kurās mājo autoservisi, eļļu maiņas punkti, darbnīcas. Tagad skatam atklājas kaudzēs samesti dzelži un kādā pagalmā noparkots moderns policijas auto. Vieta šķiet kā radīta zagto auto numurzīmju maiņai un pārkrāsošanai. Vai naudas viltošanai.

Vilis
0Stāsts nav par psihedēliju
Es gribēju noķert zibeni un iemest ar to citiem, apžilbināt viņus tāpat, kā biju apžilbis pats. "Norauj dzelkšņus prāta dzīlēm," reiz uzskrīpāju uz dzeloņstieplēm apvītas sienas savā Sarkandaugavas kaktā; tieši tāds man tolaik likās literatūras – un vielu – uzdevums.

Daina Tabūna
1Atpakaļ uz skolu
Vienu reizi auklīte tev zvanīja un lūdza izņemt bez apstājas raudošo bērnu jau stundu pēc tam, kad viņš tur tika aizvests. Šī spēcīgā pretestība samērā ātri pārgāja, tomēr vēl ilgu laiku pirmais, ko viņš teica, pēcpusdienā tevi satiekot, bija: "Es šodien raudāju. Par tevi."

Māris Zanders
0Zeltamutes Saeimas namā
Apbrīnoju premjeres Evikas Siliņas domas dziļumu un oriģinalitāti: "Ja ieplānotās valdības pārmaiņas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti, tad tās ir derīgas un labas, bet, ja tās neuzlabos, tad ir skaidrs, ka tās nav derīgas." Nu, kā var viens cilvēks tik lakoniski un izsmeļoši raksturot politiku!

Zane Zajančkauska
9Babu sapņi nedeg
Tā ir arī izstāde, kurā es labprāt iegrieztos vēl pāris turpmākos gadus un uz to sūtītu Rīgā nonākušos viesus. Izstāde varētu stāvēt arī ilgāk, līdz kamēr nemiers par to, kam vēl tur vajadzētu vai nevajadzētu būt, būtu sarūdzis tik liels, ka apgāztu esošo un radītu vietu jaunai un papildinātai versijai.

Sleja
02.02.2023
4
Vai feminisms ir "aizgājis par tālu"?