Ar bērniem
29.06.2016

Vai bērns var lasīt ar prieku? Ieteikumi vecākiem

Komentē
2
Saglabā

Pajautājiet paši sev, kad pēdējoreiz ar baudu šķirstījāt grāmatas lappuses, sekojot līdzi stāstam ar aizrautību un interesi. Un cik ilgi pēc izlasīšanas šis darbs vēl klīda jūsu domās? Vai par to stāstījāt citiem? Kam?

Tie nav tikai retoriski jautājumi. Tādus būtu vērts uzdot pašam sev katram vecākam, it īpaši tiem, kas ļoti vēlas, lai viņu bērni lasītu. Visdrīzāk, ja paši lasāt ar prieku un par to stāstāt citiem, t.sk. saviem bērniem, pastāv liela iespēja, ka viņi sekos labajam piemēram. Tā bērni dara – viņi seko vecāku piemēram. Tādēļ, ja paši vecāki piekrāmējuši pilnus plauktus grāmatām, kuras it kā kādreiz lasītas, bet ne bērna acu priekšā, nevajag lolot lielas cerības, ka pēc savas vai skolotāja iniciatīvas atvase pēkšņi izrādīs interesi par lasīšanu. Protams, notiek visādi brīnumi, taču mūsdienās arvien vairāk vecāku savā starpā dalās raizēs par savu bērnu apsēstību ar datoru un absolūtu vienaldzību pret daiļliteratūru. Ko darīt lietas labā?

Es divarpus gadus strādāju par literatūras skolotāju, mācot 5.–8. klases skolēnus. Mans galvenais mērķis jau no sākta gala bija panākt, lai bērni iemīlētu lasīšanu kā procesu, jo pati, savulaik bijusi liela lasītāja, šo "dzirksteli" biju pazaudējusi vidusskolas laikā, kad kļuva aktuāli sociālie tīkli un internetā varēja noskatīties ārzemju seriālus. Toreiz obligātās literatūras sarakstā bija Gētes "Fausts" un Bulgakova "Meistars un Margarita", visam kā salds ķirsītis pa virsu vēl brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki". Šie sarežģītie un tajā brīdī dzīvē pilnīgi neaktuālie daiļdarbi apetīti uz lasīšanu tikai vēl vairāk bojāja – es tajos neradu ne prieku, ne baudījumu, nesaskatīju saikni ar savu dzīvi, tādēļ ne vecāki, ne skolotāja, pat ne daži centīgie klasesbiedri nebija motivējošs spēks lasīšanas atsākšanai.

Sākot strādāt skolā, nolēmu, ka mērķis iemīlēt lasīšanu uz mani attieksies tikpat lielā mērā kā uz maniem skolēniem. Iespējams, tas atviegloja ceļu uz panākumiem, jo bijām procesā visi kopā. Līdzīgu mērķi var noteikt arī katrā ģimenē, ievērojot dažus praksē pārbaudītus, svarīgus noteikumus:

  1. Pirms sāciet lasīt, parunājiet par lasīšanu, padalieties savos bērnības lasīšanas paradumos. Iztaujājiet, kādēļ līdz šim bērns nelasa. Vai viņu interesē datorspēles? Arī par tām tiek rakstītas grāmatas.
  2. Dodiet izvēli! Ir jāļauj bērnam izvēlēties jebkādu grāmatu. Vai tas būtu komikss, latviešu autoru klasika, vai zinātniskā fantastika – ievediet bērnu bibliotēkā vai grāmatnīcā un ļaujiet paņemt to, ko viņa sirds kāro. Šādi ir daudz lielāka iespēja, ka pirmā grāmata tiks izlasīta līdz beigām, lasīšanas process iepatiksies un aizvedīs līdz nopietnākai literatūrai.
  3. Sāciet kopā! Daudzi nelasa, jo nezina – KĀ? Kādam jābūt apgaismojumam? Cik ērti varu iekārtoties? Vai man jābūt kādā speciālā garastāvoklī? Pirmās lasīšanas reizes bērnam ieteicams pieredzēt ar kādu kopā, tā sajūtot atbildību par iesākto darbiņu un apzinoties, ka viņš nebūs vienīgais, kas to dara. Lasiet kopā visa ģimene, varbūt pat varat ieviest tradīciju svētdienu pēcpusdienās vienmēr stundiņu palasīt.
  4. Nosakiet aptuvenu grāmatas izlasīšanas termiņu! Visiem taču ir zināms, ka darbu izdarīt vieglāk tad, ja zināms, kad tam jābūt pabeigtam. Līdzīgi ir ar grāmatas lasīšanu. Sarunājiet ar bērnu, ka, piemēram, pēc četrām nedēļām grāmatai jābūt izlasītai (visiem lasītājiem) un tad jūs savu pieredzi pārrunāsiet un nosvinēsiet.
  5. Pārrunājiet izlasīto un nosviniet to! Ir svarīgi radīt bērnā sajūtu, ka kādu interesē tas, ko viņš izlasījis, un ka par grāmatu var brīvi un atklāti izteikties. Jāļauj pamatot arī, kādēļ grāmata nav patikusi, ja tāds ir gadījums. Katram lasītājam ģimenē vajadzētu īsi izstāstīt par grāmatas varoņiem, galvenajiem notikumiem un kādu gūto atziņu. Šis lasīšanas laiks arī jānosvin ar kaut ko garšīgu vai jautru. Bērnam būs sajūta, ka viņa lasīšanas darbiņš ir novērtēts, turklāt process ir bijis diezgan baudāms, un pastāv liela iespēja, ka rokās tiks paņemta nākamā grāmata.

Iepriekš minētie soļi izriet no lasīšanas tradīcijām, ko divus gadus piekopu ar saviem skolēniem – mēs veltījām vairākas stundas, lai klasē ērti iekārtotos katrs ar savu grāmatu rokās un vienkārši lasītu. Dažreiz fonu aizpildīja mierīga mūzika, citreiz klusums, katra mēneša beigās skolēni ar aizrautību cits citam reklamēja izlasītās grāmatas, analizēja tās. Arī es darīju to kopā ar viņiem. Varu droši teikt, ka no 65 bērniem aptuveni 20 kļuva par aizrautīgiem lasītājiem, apmēram 35–40 lasīja un analizēja lasīto bez iebildumiem, jo bija iespēja to pārrunāt ar klasesbiedriem. Tikai septītā daļa skolēnu turpināja regulāri čīkstēt par šo tradīciju, tik un tā turpinot lasīt grāmatas, jo izjuta cieņu un atbildību par šo kopīgo procesu. Lai arī "Mērnieku laikus" joprojām neesmu saņēmusies paņemt rokās (visam savs laiks), ar "Faustu" un "Meistaru un Margaritu" esmu veiksmīgi tikusi galā.

Mana atziņa ir – lasīšana sākas ar īstās grāmatas atrašanu. Lasīšanai kā procesam jābūt ērtai, novērtētai un labprātīgai. No vecākiem nepieciešams galvenokārt atbalsts un līdzās būšana, kā arī laba piemēra rādīšana. Arī daudzi manu skolēnu vecāki bija pateicīgi un priecīgi par to, ka viņu bērni beidzot sākuši lasīt, daži ar lepnu smaidu sejā gaudās par to, cik naudas iztērēts grāmatnīcā, iegādājot jaunu lasāmvielu. Šie vecāki zināja, ka arī viņiem procesā ir jāiesaistās, jo izglītošanās nenotiek tikai skolas sienās. Klasē notiekošajam ir jāatsaucas uz to, ko bērns dara mājās, un otrādāk.

P.S. Atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, joprojām saņemu ziņas no saviem skolēniem ar jautājumu, kādu grāmatu es ieteiktu izlasīt, vai arī sajūsmu par kārtējo izlasīto daiļdarbu. Taču visvairāk man palicis atmiņā manas skolnieces ieraksts tviterī: "Man viss labais sākas ar grāmatām."

Vairāk par vecāku lomu un nepieciešamo iesaisti bērnu mācību procesā Ance Jaks kopā ar vēl divām izglītības programmas "Iespējamā misija" absolventēm - Agnesi Slišāni un Daci Bērtuli - stāstīs Sarunu festivālā LAMPA diskusijā "Saruna ar vecākiem: Kā palīdzēt bērnam mācīties?" Šajā sarunā IM absolventes palīdzēs rast atbildes uz jautājumiem: Kā veicināt bērna vēlmi lasīt? Kā veicināt bērna patiku pret matemātiku un ekonomiku un sasaistīt to ar ikdienu? Kā veicināt interesi dabaszinātnēs? Kā palīdzēt bērna zināšanas nostiprināt?

Ance Jaks

Ance Jaks ir izglītības programmas "Iespējamā misija" absolvente. Programmas ietvaros strādājusi par latviešu valodas un žurnālistikas skolotāju Ozolnieku vidusskolā. Studējusi žurnālistiku Rīgas Stra...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!