Elīnas Brasliņas ilustrācija
 
Kino
03.08.2023

Vai Bārbija var būt feministe?

Komentē
2

Raksts satur spoilerus!

2018. gadā iznākušajā dokumentālajā filmā "Smalkie pleciņi: pārdomājot Bārbiju" ("Tiny Shoulders: Rethinking Barbie") amerikāņu žurnāliste, aktīviste un otrā viļņa feminisma māte Glorija Steinema stāsta, ka Bārbijas tēls iemieso "teju visu, no kā feminisma kustība cenšas izbēgt". Un patiesi – pasaulslavenās lelles neiespējamās ķermeņa aprises ir simbols skaistuma ideālam, kas neapšaubāmi devis artavu teju epidēmiskai ēšanas traucējumu izplatībai un hroniskai sieviešu neapmierinātībai ar savu izskatu pēdējos 60 gados daudzviet Rietumu pasaulē.

Oskaram nominētā režisore Grēta Gerviga plašākai publikai pazīstama ar tādām lieliskām, vīrišķā skatiena neskartām jaunu sieviešu pieaugšanas filmām kā Luīzas Mejas Elkotas romāna "Mazās sievietes" ("Little Women") ekranizācija un "Laiks lidot" ("Lady Bird"). Sava šīsvasaras hīta "Bārbija" pirmajās minūtēs viņa aicina atcerēties pasaulslavenās lelles pirmsākumus un tās radītājas – rotaļlietu ražotāja "Mattel" līdzdibinātājas, ebreju biznesmenes Rutas Handleres – patiesos nolūkus.

Frāzi "patiesie nolūki", runājot par pērn 5,43 miljardus ASV dolāru peļņu guvušā uzņēmuma kādreizējās vadības komandu, te, protams, lietoju ne bez zināmas ironijas devas. Tomēr pārliecību, ka neesmu atnākusi uz pavisam muļķīgu filmu, Gerviga manī un, nešaubos, arī citos zinātniskās fantastikas fanos iedveš jau ar filmas pirmajiem kadriem. Tajos no 1968. gada Stenlija Kubrika ekranizācijas "2001: Kosmosa odiseja" aizgūtā stilistikā melnā monolīta tēlā iejutusies Bārbija liek mazām meitenītēm atskārst, ka līdz šim pieejamās lelles-bēbji, kas viņas neglābjami iegrūž mātes-aprūpētājas lomā, ir sašķaidāmas un pametamas aizmirstībai.

"Tu vari būt, kas vien vēlies"

Handlere Bārbiju radīja 1959. gadā, un, lai gan, pašas vārdiem sakot, nebija feministe, viņa uzstāja, ka meitai Barbarai par godu nodēvētajai lellei pienākas brīvības un izvēles tiesības, uz kādām tolaik, iešūpojoties otrajam feminisma vilnim, modernas amerikānietes vēl tikai tiecās (1960. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde beidzot deva zaļo gaismu kontracepcijas tablešu ražošanai, pirmoreiz nododot sieviešu reproduktīvo likteni viņu pašu rokās).

Bārbijas moto bija: "Tu vari būt, kas vien vēlies" ("you can be anything"); viņai bija savs īpašums, darbs un nauda (Bārbijas kredītkartes bija izdotas uz viņas vārda, kamēr ASV sievietēm savas kredītkartes nevarēja būt līdz pat 1974. gadam). Handleres Bārbijas ieņēma visdažādākos amatus – nopērkamas bija gan Bārbijas astronautes un zinātnieces, gan politiķes, lektores un modes mākslinieces.

Būtiski ir arī tas, ka Kens nekad nekļuva par Bārbijas vīru un viņi neuzsāka kopdzīvi – abu nenoteiktais attiecību statuss, ko Gerviga filmā apburoši apspēlē, dodot Raienam Goslingam un viņa neirožu un zema pašvērtējuma māktajam Kenam iespēju tiekties uz Oskaru par labāko otrā plāna lomu, ļāva Bārbijai neiekrist tipiskajās lamatās "vīrs-virtuve-bērni", kas bieži aptur sievietes karjeru un pašizpausmi. Ņemot vērā, cik daudz enerģijas, nervu, pretošanās straumei un diskriminācijai no sievietēm joprojām, 64 gadus pēc Bārbijas radīšanas, prasa "you can have it all", Handleres Bārbijā iekodētais neatkarības ultimāts šķiet vienkārši... patiess.

...un Kens

Gerviga ir aizrāvusies ar Handleres sākotnējo Bārbijas vīziju un vēlas to augšāmcelt, par to liecina filmas turpmākā gaita, kur režisore uz toksisko skaistuma ideālu fona izceļ Bārbijas feministisko potenciālu. Pasteļtoņos krāsotajā plastmasas Bārbijzemē valda matriarhāts un harmonija, un tās iemītnieces – visdažādāko profesiju Bārbijas – ir pārliecinātas, ka ar savu priekšzīmi ļāvušas savus "you can be anything" sapņus piepildīt arī visām Īstās pasaules iemītniecēm.

Keni Bārbijzemē ir otrās šķiras pilsoņi – Bārbijas pret viņiem izturas laipni un draudzīgi (tāds ir Bārbijzemes nerakstītais uzvedības kodekss), tomēr lēmumu pieņemšanā un jēgpilnās attiecībās viņi iesaistīti netiek, bet no jēgpilnas socializēšanās viņus izslēdz īstās pasaules futbola ģērbtuves un vīriešu klubiņus parodējošais, nepārprotamais paziņojums "katrs vakars ir meiteņu vakars" ("every night is a girls’ night").

Spriedze starp galvenajiem varoņiem – Margo Robijas atveidoto Bārbiju un Raiena Goslinga Kenu – sāk veidoties brīdī, kad Kens atskārst: Bārbijai ir sava, neatkarīga esamība, kamēr visa viņa jēga tiek pakārtota vārdu savienojumam "Bārbija un Kens", jo atsevišķas, ar Bārbiju nesaistītas vērtības un panākumu viņam pašam nav.

Droši vien uzreiz ir vērts piebilst: ja nu kādam šķiet, ka šis maigais, labvēlīgais seksisms (benevolent sexism), ko apvērš un parodē "Bārbija", ir nepietiekams, lai ļautu saskatīt īstajā pasaulē notiekošo, atliek vien ielūkoties tviterī vai citos soctīklos, kur sašutumā izplūst filmas ironijas aizvainoti vīrieši. (Viena no manām mīļākajām sieviešu reakcijām uz to bija: "Filma bija laba, bet vēl labāk bija skatīties, kā vīrieši sašutumā nevar nosēdēt, redzot, ka pret fiktīviem vīriešiem izturas kā pret sievietēm.")

Bārbija Īstajā pasaulē

Bārbijas ideālo, nemainīgo ikdienu izjauc norises, ko Bārbijzemē identificē kā viņas darbības traucējumus: Bārbija sāk domāt par nāvi, viņai parādās celulīts un viņas pēdas pieskaras zemei (īpaši mīlīga šķiet Bārbijas atziņa: "Ja man būtu šādas pēdas, es NEKAD nevalkātu augstpapēžu kurpes!"). Neatliek nekas cits, kā doties uz Jocīgās Bārbijas (kuru izcili atveido Keita Makinona) namiņu. Tā iemītniece pilda tādu kā labās fejas funkciju – viņa ir flomāsteru un šķēru apskādēta un gandrīz vienmēr sēž (vai stāv) špagatā, bet reizē arī uztur kārtību Bārbijzemē, ja tur atgadās kas neparedzēts.

Jocīgā Bārbija nosūta galveno Bārbiju uz Īsto pasauli saprast, kas nogājis greizi, un savest visu kārtībā, jo izrādās, ka darbības traucējumi saistīti ar viņas bijušās īpašnieces Īstās pasaules problēmām. Īstajā pasaulē, uz kuru nelūgts Bārbiju pavada viņas uzticamais Kens, Bārbija saprot, ka viss nemaz nav tā, kā viņa bija iedomājusies: Bārbijām nav izdevies mazajām Īstās pasaules meitenēm rādīt labu priekšzīmi, daudzas viņu pat ienīst nesasniedzamo skaistuma standartu dēļ, turklāt Bārbijzemes sievišķās pārvaldes vietā Īstajā pasaulē, izrādās, ieviesies Patriarhāts.

Bārbija, ieraugot sačakarēto pasauli, krīt izmisumā, kamēr Kens smeļas iedvesmu un pirmoreiz dzīvē jūtas pamanīts. Laikam jau labākais, ko šī filma skatītājam spēj piedāvāt, ir iespēja uz realitāti paskatīties kā antropologam no Marsa – tā, it kā to redzētu pirmo reizi, visā tās kliedzošajā absurdumā. Filmai ir trūkumi, kuri nav mazsvarīgi (Vai tiešām "Mattel" konglomerāta kognitīvo disonansi iespējams atrisināt, ieviešot vienu dumpīgu Bārbiju, kas vēlas sagraut patriarhātu? To pašu iekārtu, kuras izcelsme filmā nekādā veidā netiek skaidrota un kuras saistību ar kapitālismu – nepieciešamību turpināt ražot preces un ģenerēt vajadzību pēc tām – "Mattel", protams, nekādi nevar atzīt un izgaismot, neapšaubot savu eksistenci un vērtības?), tomēr filmai izdodas tālāk un skaļāk nodot vēstījumu par internalizētu mizogīniju, nekā tas izdevies augstvērtīgai feminisma teorētiskajai literatūrai.

Skaistuma mīts

Būtisks man šķiet mirklis, kad Kens, līdz galam neizpratis patriarhāta mainīgo dabu, uz ielas satiktam baņķierim sarūgtināts saka: jums te tomēr nav īsta patriarhāta, jo sievietēm daudz kas ir atļauts, bet baņķieris pieliecas un iečukst Kenam ausī, ka ir gan, bet mēs par to tagad vairs nerunājam skaļi... Izvairīgais, nenotveramais patriarhāts, manuprāt, arī ir tas, kas ļauj eksistēt šai "Mattel" sponsorētajai un vienlaikus vismaz daļēji feminisma vēstījumu nesošajai filmai, – par to nevajag runāt skaļi un tajās pasaules daļās, kur sievietēm teorētiski pienākas līdzvērtīgas tiesības un iespējas, viņas sistēmiski nav jānoliek pie vietas ar spēku. Tad kāpēc viņas joprojām nav līdzvērtīgas?

(Nedrīkst nepieminēt acīmredzamo – arī sistēmiskas, specifiski pret sievieti vērstas varas izpausmes, piemēram, brutāla reproduktīvās brīvības ierobežošana, šobrīd sit augstu vilni pat valstīs, kuras mums labpatīk uzskatīt par civilizētām; tāpat neglābjami zemu varas struktūru prioritāšu sarakstā atrodas arī privātos apstākļos notiekošas vardarbības pret sievieti izskaušana.)

Amerikāņu autore un viena no trešā viļņa feminisma vadošajām pārstāvēm Naomi Vulfa 1990. gadā izdotajā monogrāfijā "Mīts par skaistumu: kā skaistuma tēli tiek izmantoti pret sievietēm" ("The Beauty Myth: How Images of Beauty are Used Against Women") cenšas atmaskot sievietes skaistuma mīta nomācošo ietekmi mūsdienās. Vulfas izklāstā mīts par skaistumu un apsēstība ar fizisko pilnību mūsdienu sievieti ir ieslodzījusi nebeidzamā cerību, pašapziņas un naida spirālē, kur sieviete cenšas realizēt sabiedrības neiespējamo "nevainojamā skaistuma" definīciju.

Grāmatas 2015. gada izdevuma ievadā Vulfa runā par sajūtu, ka 90. gados to rakstījusi tādā kā vakuumā – laikā, kad Glorijas Steinemas un Betijas Frīdenas feminismu daudzi jau uzskatīja par "mirušu" un jaunās paaudzes sievietes bija pārliecinātas, ka "visas kaujas jau ir uzvarētas" [1]. Vulfa uzstāj, ka tās nebūt nebija uzvarētas, bet gan lielā mērā internalizētas un sievietes šķietami labprātīgi sāka izniekot laiku un enerģiju vizuālā ideāla sasniegšanai, bojājot savu veselību un palaižot garām daudz būtisku iespēju. Sievietes ķermenis ir bijis un turpina būt kaujaslauks, kurā notiekošajās cīņās uz augstām likmēm iegulda mediji, skaistuma industrija un, protams, arī tādu preču ražotāji kā "Mattel".

Filmā Bārbijas sākotnējā īpašniece, Īstajā pasaulē dzīvojošā un ilūzijas zaudējusī Glorija (Amerika Ferera), izplūst kaismīgā monologā par neiespējamajiem, pretrunīgajiem standartiem, kuriem sievietei paredzēts pakļauties, un viens no secinājumiem, pie kura, manuprāt, varam tā rezultātā nonākt, ir visai sakarīgs: ja jau Bārbijas izskats un augums sievietei tik un tā nesniedz līdzvērtību, tad kāpēc censties šiem standartiem, šim mītam pakļauties?

Norādot, ka grūti iet gan bārbijām, gan ne-bārbijām, Gerviga, šķiet, vēlas neitralizēt Steinemas izcelto, Bārbijas veidolā iekodēto spriedzi, un filmas radīto emociju varā patiešām iespējams uz mirkli aizmirst, ka Bārbija realitātē būtu zirnekliene, trauslo potīšu dēļ uz visām četrām rāpojoša anatomiska neiespējamība, kuras dēļ pat sešgadīgas meitenītes mēdz pievērsties diētām.

Feminisma 101

Tātad patriarhāts eksistē, mums ir iespēja ieraudzīt, cik neloģiskas ir tā pamatnostādnes un cik graujoši un neproduktīvi ir notiekošajā vainot citas sievietes, viņu izskatu un izvēlētos izdzīvošanas mehānismus. Filma neskaidro (domājams, laika ierobežojuma, sarežģītības un ar "Mattel" līdzdalību saistīta interešu konflikta dēļ), kā patriarhāts radies un kā no tā varētu atbrīvoties, bet varbūt, ka tā ir arī labāk.

Pāris dienas pēc Bārbijas noskatīšanās apmeklēju Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā joprojām apskatāmo feminismam veltīto izstādi "Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023". Lasot daudzajiem lieliskajiem mākslinieču darbiem pievienoto anotāciju ļoti vienkāršotos feminisma nostādņu skaidrojumus, es sāku saskatīt kopsakarības ar filmu un nospriedu, ka uzstādījums "izskaidro man feminismu tā, it kā man būtu pieci gadi", iespējams, nav nemaz tik greiza un kustību aizskaroša stratēģija.

Sekojot komentāriem tiešsaistes vietnēs gan par šo izstādi, gan "Bārbiju", kļūst skaidrs, ka, iepludinot feminismu meinstrīmā, patiešām drošāk iet maziem, piesardzīgiem solīšiem. Veidojot izstādi, kurā māksliniekiem vīriešiem nav ne tikai centrālās, bet vispār nekādas lomas, vai filmu, kurā vīriešiem uz pāris stundām ir iespējams iejusties sievietes ādā, pār autorēm celmlauzēm gāžas milzu pretestības lavīna, un patiesībā arī tas ir visai vērtīgs indikators par vienlīdzības stāvokli pasaulē un Latvijā šobrīd.  




[1] Wolf, Naomi. The Beauty Myth: How Images of Beauty are Used Against Women: Vintage Random House, The Random House Group Limited, Copyright Naomi Wolf 1990, published in 2015, p. Ix.

Agra Lieģe-Doležko

Agra Lieģe ieguvusi izglītību analītiskajā filozofijā Lankasteras Universitātē Lielbritānijā. Uzskata, ka katram ir pienākums izglītoties sev pieejamo privilēģiju kontekstā un identificēt savas "aklās...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!