kuģis
pirms 2 gadiem
Zini, kas ir laikmetīgi? Beigt visu reducēt uz “sociālo” momentu. Vai pretnostatīt, mākslīgi nošķirt etnisko no sociālā (raksturīgi modernitātei). Šeit, piemēram, viskliedzošākais un nepamatotākais apgalvojums ir, ka latvieši vācus “pēkšņi” saka uzskatīt par svešajiem 1. PK laikā, propagandas rezultātā. Un vispār viss latviešu nacionālisms, pašapziņa utt ir tikai cara administrācijas viltīgo manipulāciju sekas. Kur tik naivi? Cik ļoti jānicina sava tauta, lai to uzskatītu tikai materiālu, “lumpeni”, uz ko nemitīgi formējoši iedarbojas visādi ārēji spēki, bet pašai jāiztiek bez jebkāda, kā laikmetīgi saka, “agency”. Acīmredzot, autors historiogrāfiski, savos vēstures spriedumos, ir tikpat provinciāls, tikpat Skroderdienas Silmačos, cik arī sava estētiskajā izpratnē.
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
nr1 vai 1774.gada darbu ''pētījumu" šodien varam ar pārliecību uzskatīt par pētījumu? Vai varam šo pētījumu likt blakus šodienas pētījumiem, vai tomēr to uzskatīt tikai par vienu no avotiem , patiesi - vienu no ...?
nr2- vai varam iedomāties vācbaltiešu dižciltīgos sevi pielīdzinām vācu amatniekiem, tirgotājiem utt? Kaut vai Mēdemu dižciltības problēmas Hercogam Pēterim izprecinot meitu Doroteju, vai vēl pirms tam - Ernsts Johans Bīrons pat nebija Kurzemes bruņniecības matrikulā.
nr3 - Jā un tie diezgan bieži dzirdētie apgalvojumi , ka Bīrons patiesībā esot latviešu izcelsmes, kā jau daudzi citi dižciltīgie vācu bruņinieki. Tik ļoti gribu beidzot melns uz balta izlasīt liecības , kuras apstiprina šos apgalvojumus.
Manā sapratnē tie ir tikpat baltiem diegiem šūti, kā tie, ka visi esam baronu ārlaulību bērnu vai pirmās nakts tiesību bērni. Viena vienīga dižciltīgā latviešu tauta, kaut gan - nu bija smukas tās latvietes , un tagad vēl ir - neviens jau to gluži kategoriski nenoliedz, tomēr tomēr - zinātnes paliek zinātne
jurniece
pirms 2 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
To mēdz saukt par muižu laiku folkloru, bet ir tik daudzi latvieši , kuri apgalvo, ka viņu sencis ir bijis tādas un tādas muižas barons. Nesen viena slavenība man to atkal apgalvoja.
Bet mazāka slavenība Juris Millers raksta dzimtas grāmatu, ka viņš ir Eginka pēctecis , t.i. - braona Kniges ārlaulības dēla - slavenā mākslinieka - pēctecis.
Par Staņislavu Rozi , ai vispār tik daudziem mūsu kultūras cilvēkiem , to pašu Blaumani taču arī raksta un runā ...
Vai tā pati Elizabete Reke, Dorotejas pusmāsa, Eiropas līmeņa cilvēks - sabiedrības dāma. Par saviem gadiem Jaunpilī viņa stāsta, ka devusi naudu un siltas drēbes nabaga kalpu bērniem, kuri visi kā izspļauti bijuši pēc lielkunga sejas un līdzības.
Manī arī rit vācu asinis. Vismaz manas dzimtas leģenda ir tāda. Arhīvos jau tādas lietas ne vienmēr atradīsi.
Vēsturnieks Apals, tagad Buks un vēl loti daudzi apgalvo, ka vācbaltieši nebija nekādi vācbaltieši , bet latvieši. Nu kāds vārbūt, nestrīdos, nevaru to zināt, bet ka vairāk jā, nekā nē - kaut kā grūti man tam vienkārši noticēt. Gribas par to akadēmisku pētījumu izlasīt. Tad es varētu padoties.
Kurš labais , kurš sliktais ir būtiski svarīgi. Kāpēc Ulmanis nicināja vācbaltu mantojumu, visu vācisko nīdēja laukā acis nemirkšķinot un vāciešu aizbraukšanas laikā sludināja - uz neatgriešanos ?!
Kāpēc padomju laikos viss vāciskais , kas vēl no ulmaņlaikiem bija palicis tika iznīdēts, kā saka - ar kadiķi izkvēpināts?
Esmu salīdzinoši daudz muižu apceļojusi un ar cilvēkiem runājusi. Visi saka - nav materiālu , nav vēsturisku liecību , pat arhīvos ir ļoti maz liecību.
Bija raidījums par Varakļāniem - kundze - muzeja darbiniece - ja nemaldos Terēze Broka pati brauca pat uz Ukrainu un pētīja tur arhīvus un bagāta brauca mājās un tagad muižai ir cits - dzīvs gars.
Mannerheims - SOMU SOMS NR 1 VISOS LAIKOS bija 10 gadus Apriķu muižas īpašnieks. Somijas valdība Cērmanes kundzei nez cik tur apbalvojumus pasniedza par viņu kunga "augšāmcelšanu"
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Negribēju strīdēties, ne saprotu, ne nesaprotu - nezinu. Varbūt Zviedrāns zin, tad tādiem cilvēkiem vajag piešķirt naudu zinātnisku publikāciju sagatavošanai un pubicēšanai .
Mēs bļaujam, ka vajag naudu, lai literāti vizinātos pa pasauli, bet visi klusē , ka naudu vajadzētu mūsu pašu vēstures pētniecībai.
Kā tādi zombiji ...
jurniece
pirms 2 gadiem
Sunflower W
pirms 2 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
bet , piemēram, tas pats Fēgezaks mazāk, bet Blankenhāgens ļoti izteikti pauda, ka labie latvieši ir tikai pakalpīgie iztapīgie latvieši - un ja to saliku kopā ar A.Niedras domu par vācbaltiešu aristokrātiju, kura sevi nespēja/negribēja identificēt ne ar vācbaltu, ne valsts vāciešu, ne ar latviešu pilsoniskajām aprindām vai nāciju kopumā, tad uztvert Kairiša pausto par drāmu vai traģēdiju es nespēju un Vāgners manā vērtējumā tur pilnīgi nevietā un vispār visa luga man tāds plaģiāts, steigā uzcepts .
Kaut gan - par 101% piekrītu, ka vācbaltu vēsture ir mūsu vēsture un par to ir obligāti ir jāraksta un jāreflektē, jo vairāk jo labāk. Tikai - gribētos tā godīgi , ka to dara
Sunflower W
pirms 2 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Jā - Tavas sajūtas - tās transcendentālās , kuras tu pieminēji - es neesmu aizmirsusi, bet man tā izrāde pārāk nepatika, lai es ietu otreiz un skatītos un domātu vai es uz šo izrādi varu paskatīties citādāk, kā saka - tīru prātu
starp citu - kāds puisis ieteica noskatīties filmu FANGSCHUSS , mēģināju, bet nevarēju tā emocion ali sāņemties - tas bija ziemā, jau tā tumšs un viss slikti un tad vēl tā filma - bet vajadzētu - nekā daudz jau mums par šo laiku nav
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Kairiša izrādi es pielīdzinātu abstraktai mākslai - tik daudz brīvas vietas iztēlei , interpretācijai -pat gauži pretrunīgai un tad paša Kairīša tādam , manā vērtējumā, absolūti nepamatotam kareivīgumam , ka nu lūk - nelgas čekistainie latvieši, kuri neko nezin un zināt pat vācbaltiešiem negrib, bet tieši tā ir mūsu vēstures labākā daļa, labākais , kas ar mums noticis.
Man izrāde nepatika tieši šīs daudznozīmības un tāda kā nepārejoša pārmetuma mums latviešiem - dēļ - redz kā šie cieta un redz
kā latvieši šos iznīcināja. Šī abstraktā tēlainība, ko es saucu - ar dakšām debesīs - tā nav mana.
Laikam esmu jau ieņemta tiešajā runā un tikai to tā īsti spēju saprast.
Jaunā Latvijas valsts jau būtībā varēja pastāvēt tikai un vienīgi atņemot vācbaltu īpašumus. Kaut vai visi tie meži, kurus tūlīt izcirta un notirgoja un dabūja zeltu. Tie jau bija vāciešu - labi - latviešu mežkopju, bet vācu kungu audzēti un apsaimniekoti.
Tāpēc jau Ulmanis necieta viņus un iznīcināja vācbaltu vēsturi - ka ne smakas no tā
jurniece
pirms 2 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Tik ļoti loti vajadzētu pētījumus un publikācijas par mūsu vēsturi.
Jā vajadzēja atņemt, tā nebija taisnīga sabiedrība, bet - kā tai atņemšanai vajadzēja notikt - tas gan ir diskutējams. Varbūt vajadzēja atstāt īpašumos visus muižu kompleksus, nevis 50 , bet 100 ha zemes , nezinu - droši vien, ka nevajadzēja tik plikus tos vācbaltu kungus noplēst.
Nezinu, kā vajadzēja , skaidrs, ka vecā kārtība taisnīga nebija. Bet tā kā tagad - kad tādas vērtības aiziet bojā ....
Dēringa grāmatā ir aprakstīts , kādas tik DA VINČI un Rafaela un kādu tik vel klasiķu gleznas nebija šo kungu mājās, tai pašā Jaunaucē, piemēram
Un pirmskara Latvijā vācbaltu minoritāte bija pati organizētākā, pati izglītotākā un ietekmīgākā. Bet lai tā nopietni argumentētu , man trūkst zināšanu
Gunita Poldme
pirms 2 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
teikt žīds skaitās slikti, jo tā nacisti sauca ebrejus , bet ebreji latviešiem ir tikai un vienīgi tie , kuri ienāca Latvijas teritorijā kopā ar padomju okupācijas karaspēku. Mulsinošāku visu padara fakts, ka paši ebreji = žīdi lieto gan vienu, gan otru vārdu. Piemēram, vakardien L. Žurginas filmā par Kazu , kas kāpa debesīs pats žīds lieto vārdu žīds.
Baltvācieši ir padomju historiogrāfijas termins. Ideologiski pareizi būtu lietot vācbaltieši, tas esot Rietumu vēsturnieku termins. Bet - tā gluži arī nav. Paši vācu pētnieki nereti lieto šo Baltdeutschen un arī vakardien noklausījos raidījumu - un arī tajā lieto gan vienu , gan otru terminu.
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/rosiga-zinasanu-glabasanas-vide-academia-petrina-biblioteka-jelg.a120659/
jurniece
pirms 2 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Zane Šiliņa
0Ekspedīcija kopā ar Raini
Satikšanās ar Raini mēdz būt visai liels izaicinājums. Arī mums, lugas sākumā nokļūstot pagātnes dzīlēs un tur atrodot guļošo patriarhu Jēkabu, nebūt nav uzreiz skaidrs, ko esam uzgājuši – senu fosiliju, pagātnes reliktu vai tomēr vienu no tiem simboliskajiem cilvēces tēliem.

Krišjānis Zeļģis
0Alus, bamslis un citi zvēri
Varētu padomāt, ka vienmēr esmu gribējis dzīvi saistīt ar alus pasauli vai padziļināti būtu interesējies par alus kultūru. Nebūt ne. Vēlme uzvārīt pirmo alu izauga no domas, ka būtu forši uz Jāņiem uztaisīt pašgatavotu alu. Otrais alus, ko ar draugu uztaisījām, likās labākais, kādu jebkad biju dzēris.

0
Diskusija: žurnālistika kara apstākļos
Mēs esam attapušies situācijā, kurā informācijas telpa ir sašķelta un Latvijā dzīvo cilvēki, kas patērē tikai Krievijas propagandu. Kas notika? Vai mediji kara laikā ir svarīgāki nekā miera periodā? Sarunā par to – Rita Ruduša, Filips Lastovskis, Anatolijs Golubovs un Henriks Eliass Zēgners.

Māris Zanders
0Par "integrāciju" – nenotikušo un mazticamo
Vai integrēts cittautietis ir tas, kurš atzīst gan okupācijas faktu, gan izglītības sistēmas latviešu valodā pašsaprotamību, gan Putina Krievijas agresivitāti? Vai tad, ja atzīst okupācijas faktu, tomēr vēlas daļu priekšmetu skolā mācīties dzimtajā valodā?

Artis Svece
2Eksāmens filozofijā
Pagājušonedēļ Francijā notika svarīgākais vidusskolas beigšanas eksāmens – filozofijā. To šogad kārtoja 523 000 skolēnu. Kāpēc? Franču izglītības ministrs norāda, ka tas "raksturo vispārējo akadēmisko kultūru, kas jauniem cilvēkiem ļauj kļūt par brīviem un spriest spējīgiem pilsoņiem".

Vēsture
28.08.2019
17
Vācbaltiešu gredzens