Edvards Kuks
pirms 2 gadiem
Visādā ziņā piekrītu. Par to neordinārumu un brīvumu – mana mīļākā dziesma bija "Es uzcelts stāvu", kurā bija kraukšķīgs, salīdzinoši nepieglausts bass un kurā brīžiem radās sajūta, ka dziesmas rāmis tūlīt var sabrukt un viss kaut kur palidot.
Gribu piebilst, kā iepriekš Ozoliņš atzīmējis intervijā ar Satori, daļa albuma radošā izaicinājuma ir radīt mūziku dzejai, kura ne gluži acīmredzami pakļaujas dziesmošanai. Mūzikas un teksta ritmikas saspēle man likās tik tiešām veiksmīga, kas arī liek ar visām četrām teikt, ka (vismaz Sigma) VAR sarakstīt mūziku laikmetīgajai dzejai un reizēm pie tās var arī padejot.
Gribu piebilst, kā iepriekš Ozoliņš atzīmējis intervijā ar Satori, daļa albuma radošā izaicinājuma ir radīt mūziku dzejai, kura ne gluži acīmredzami pakļaujas dziesmošanai. Mūzikas un teksta ritmikas saspēle man likās tik tiešām veiksmīga, kas arī liek ar visām četrām teikt, ka (vismaz Sigma) VAR sarakstīt mūziku laikmetīgajai dzejai un reizēm pie tās var arī padejot.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Vilnis Vējš
0Tur, kur gribat būt
Galerija "Pilot" Vecrīgā ir Latvijas Mākslas akadēmijas sankcionēts mēģinājums parādīt mācību iestādē notiekošo kā daļu no "īstās" laikmetīgās mākslas pasaules, prezentējot kā pasniedzējus, tā studentus bez savstarpējo attiecību tīklojuma un hierarhijas. Tā noteikti ir slavējama iniciatīva, jo dažādo veidus, kādos tradicionāli esam varējuši iepazīt jaunus māksliniekus
Liene Linde
0Es negribu domāt par Poliju
Bet man ir jādomā arī par Poliju. Man ir jādomā par jaunā aizlieguma radītajām tuvās nākotnes situācijām Polijā, kad mediķiem ir skaidrs, ka auglis piedzims nedzīvs, bet mātes ķermenis to uztur pie dzīvības, līdz ar to spiežot sievieti izstaigāt grūtniecību un tad dzemdēt mironi.
Mūzika
27.03.2018
1
Uz mītiskās popmūzikas robežas