Mārtiņa Zuša ilustrācija grāmatā "Nenotikušais atklājums"
 
Ar bērniem
02.07.2015

Uz karstām pēdām pa pēdām!

Komentē
0
Saglabā

Recenzija par Mārtiņa Zuša grāmatu "Nenotikušais atklājums", izdevis apgāds "Liels un mazs", 2015

Mārtiņa Zuša vārds mums ir labi palicis atmiņā kopš mākslinieka ilustrētās Lēlo Tungalas bērnu dzejoļu grāmatas "Daudzpusīgais ronis". Jau toreiz mēs pamanījām un uzteicām šīs grāmatas vizuālo kvalitāti. Šoreiz gan Mārtiņš Zutis ir ne vairs tikai ilustrators, bet arī stāsta autors. Un šis stāsts, lai gan it kā ļoti vienkāršs, ir aizraujošs un asprātīgs.

Šai grāmatai ir vairākas ļoti būtiskas priekšrocības. Pirmā ir tā, ka tajā ir samērā maz teksta, turklāt tas ievelk sevī, raisot interesi mazam lasītājam lasīt pašam, un šeit tas ir iespējams, jo izmantoti vizuāli labi uztverami un atpazīstami alfabēta lielie burti. Bērnam, kas iepazīstas ar burtiem un lasīšanu, šis ir paveicams uzdevums.

Šo grāmatu var izmantot ne tikai kā pirmo lasāmgrāmatu, bet arī – lai uzlabotu izpratni par skaitļiem un matemātiku, neuzkrītošā un spēļu veidā skaitot no 1 līdz 10. Šis stāsts veicina ne tikai izpratni par skaitu un daudzumu, bet arī nostiprina skaitļu vizuālo reprezentāciju, turklāt tas noris sastatījumā ar citiem skaitļiem. Skaits un skaitlis šajā stāstā parādīts ar netradicionāliem tēliem un asprātīgām to kombinācijām, piemēram, cik kāju sanāk, ja "kāds izvedis pastaigā klibu suni? Vai otrādi?", vai cik kāju nospiedumus atstātu astoņkājis, kas nolaupījis uz vienas kājas aizmigušo mēnessērdzīgo papagaili? Lūk, šādi "uzdevumi" liek bērnam smieties, bet smejoties arī skaitīt un domāt līdzi, vienlaikus attīstot iztēli. Mārtiņš Zutis aicina paskatīties uz lietām no citas puses. Mācīšanos tradicionālā stilā jau labu laiku arī mūsu platuma grādos izkonkurē alternatīvā pedagoģija, kas ļauj bērnam apgūt būtiskas zināšanas un iemaņas praktiskā un interesantā veidā caur savu pieredzi, jo bērnā ar attiecīgo pieeju un materiāliem tiek veicināta dabiskā izziņas kāre. Mācīšanās kļūst nemanāma, aizraujoša un efektīva. Mācīšanās nav pienākums, bet gan dāvana, resurss – ceļu uz to nevajadzētu noslāpēt ar novecojušām un neefektīvām metodēm, piemēram, "vienkārši iemācies no galvas kā pantiņu" jeb "iezubri". Mums šī grāmata ir atradums. Taču mēs to neatradām uzreiz.

Manuprāt, ceļš pie šīs grāmatas būtu īsāks, ja tās vāks mūs uzrunātu vairāk. Vai mēs to vēlamies atzīt vai ne, grāmatas vākam ir liela nozīme, ne tikai pieaugušo uztverē, kas izvēlas grāmatnīcā, bet arī bērna uztverē. Pirms sākām lasīt šo grāmatu, tā stāvēja redzamā vietā gandrīz sešus gadus vecā Marģera istabā labu laiku, bet viņam par to nebija dižas intereses. Jāatzīst, arī mani tā īpaši neuzrunāja blāvā vāka dēļ, kas ne mazliet nenorādīja uz satriecošo saturu, kas rimti gaidīja iekšpusē. Protams, ārējai čaulai nevajadzētu būt noteicošai kvalitatīvas bērnu literatūras izvēlē, bet šajā pārbagātības laikmetā uzmanība, izrādās, ir jānoķer, kā man to personīgi negribētos atzīt. Grāmatas vāks ir pablāvs. Rokraksts ir pazīstams – pūkainie un jocīgie Mārtiņa Zuša cilvēkveidīgie, ar kuriem iepazināmies jau Lēlo Tungalas "Daudzpusīgajā ronī", atceļojuši uz "Nenotikušo atklājumu". Mums ļoti patika skaitāmo kāju tēli melnbaltajā izpildījumā. Diezgan simpātisks ir matemātisko un pseidomatemātisko simbolu "tapetes" izmantojums viscaur grāmatai. Tas atsauca atmiņā manā bērnībā vēl joprojām izmantoto un šur tur vēl tagad esošo sienu krāsojumu, ar gumijas rullīti uzklājot kādu no nelielā sortimenta rakstiem. Bet uz vāka, manuprāt, šis ornamentālais fons tomēr izskatās pārāk bāls un bezpersonisks.

Savukārt iekšlapu rimtā krāsu gamma ir draudzīga acij un apziņai, jo nedodas agresīvā uzbrukumā lasītājam. Tā ir bērnu preču komerctirgus negantākā iezīme – visam jābūt spilgtam un ar atpazīstamiem komerctēliem, lai mazie patērētāji un viņu vecāki uzķertos to iegādāties. Galvenokārt tas notiek tēlu dēļ, kas jau kļuvuši par dižtiražētiem zīmoliem, nepievēršot īpašu uzmanību saturam un satura kvalitātei. Manuprāt, vecākiem būtu nozīmīgi pārskatīt savu uztveri un gaumi, no kuras vadoties viņi iegādājas produktus bērniem, jo caur to iespaidiem un ietekmi savukārt tiek konstruēta bērnu uztvere un gaume. Vai komerciālie un patērētāju meinstrīma tēli, produkti un seklais vienveidīgais saturs ir tas, kas mūsu bērnus veido par dziļiem, zinātkāriem, empātiskiem, izglītotiem cilvēkiem, kuri varēs saskatīt vērtības, kas nav izsakāmas ar peļņas, algas un naudas ciparu? Vērtības, protams, katrai ģimenei ir atšķirīgas, gribētos tikai cerēt, ka katra ģimene dažkārt par šīm vērtībām aizdomājas – kā arī par to ilgtermiņa ietekmi –, nevis inerti peld pa straumi, kuras krastos izvietojušies makvīni, transformeri, mikimausi un bārbijas kā must have pilnvērtīgas bērnības sastāvdaļa. Visi vecāki vēlas saviem bērniem dot visu to labāko, bet liela daļa no tā saucamā "labākā" ir tikai šķietami "labākais". Ne velti ar laiku tiek apjausts, ka bērna audzināšanai nav vis tik daudz nepieciešami finanšu līdzekļi, lai nopirktu "labāko" un apmaksātu "labāko", cik ir vajadzīga vecāku pārdomāta un apzināta attieksme pret pasauli un sevi, un savu bērnu pasaulē. Daudzveidīgs saturs, izziņa kā vērtība, apzināšanās kā vadmotīvs ir instrumenti, ko vecāki ar sevis izvēlētajiem produktiem netieši ieliek (vai neieliek) savu bērnu rokās kā fundamentālus pamatus turpmākai dzīvei. Košās un stilīgās lietas diemžēl pamatu ielikšanai nav visai piemērotas, jo to saturs nereti ir virspusējs un vienkāršots, un drīz vien tā māja sāk ļodzīties.

Vēl viena "Nenotikušā atklājuma" priekšrocība ir tā, ka caur šī stāsta spēli bērns var iepazīties ar dedukcijas metodi, kā arī novērot būtisko cēloņsakarības principu stāsta realitātē un tās veidošanā un, protams, iepazīstināt ar to savu apziņu, lai turpmāk pārnestu uz citām situācijām.

Mistiskais notikums, kas jāatklāj Kārlim Darviņam, dabas pētniekam, šķetināts pēc detektīvžanra principiem, analizējot situāciju, uzdodot jautājumus un meklējot atbildes. Tas liek pievērst uzmanību detaļām, sīkumiem un novērtēt to lomu, tātad māca būt vērīgam, izmantot visu pieejamo informāciju, lai no tās atvasinātu risinājumu.

Turklāt it kā ne visai apjomīgajā tekstā mīt jaunas lietas, ko var atklāt. Visupirms jau pats Kārļa Darviņa tēls vedina vecākus atskatīties uz Čārlza Darvina mantojumu un iepazīstināt mazo lasītāju ar to. Manuprāt, tas ir ļoti vērtīgi, ka grāmata ir gan pašpietiekama, gan vienlaikus kļūst par platformu turpmākai izziņai. Grāmata rosina apgūt arī sarežģītākus vārdus un konceptus, piemēram, "abonents", "laika zonas", "eksemplārs", "mīts", "mītisks", "mēnessērdzīgs", "garnadzis", "suga" u.c., kas vecākiem šķiet pašsaprotami, taču tie tādi vairs nav, kad paraugāmies uz tiem bērna acīm un mēģinām tos izskaidrot vienkāršā un saprotamā veidā. Pamēģiniet izskaidrot, kas ir "mīts"!

Šīs grāmatas vērtība noteikti nav mīts! Mums tas ir noticis atklājums

Inga Žolude

Rakstniece Inga Žolude sarakstījusi piecas prozas grāmatas, raksta par literatūru un sabiedrības un kultūras fenomeniem, un turpina augt kopā ar dēlu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!