Un cilvēkiem labs prāts

Laba diena,
Esmu Juris Grišins, vēlos godprātīgi ieguldīt Jūsu biznesā. Man ir pamatkapitāls ienesīgai investīcijai. Es piedāvāju arī privātus komerciālus un personiskus aizdevumus ar ļoti zemām gada procentu likmēm līdz 3% gada atmaksas perioda jebkurai pasaules daļai. Maksimālā finansējuma summa ir 100 miljoni USD.
Jūs varat sazināties ar māmiņām: https://www.ortexfinance.com/
E-pasts: [email protected]
Ortex Finance

Hello skatītāji

Tas ir Oceanic finansējums, mēs piedāvājam aizdevumus privātpersonām un uzņēmumiem visā pasaulē, mums ir reģistrēta un licencēta aizdevumu sabiedrība. Vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai samaksātu rēķinus? Vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai uzsāktu uzņēmējdarbību? vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai nopirktu dzīvokli? Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumus, ja jūs interesē saņemt jebkāda veida aizdevumu. E-pasts: [email protected] / [email protected] vai whatsApp: +1(267)725-7570

Man nav nekādu iebildumu, ka šī raksta autors domā, tas ir brīnišķīgi, bet ir ļoti, ļoti nekorekti teksta zemsvītras piezīmē norādīt, ka katrs apgalvojums tekstā ir ar teoloģisku pamatojumu (nenorādot gandrīz nevienu atsauci uz avotiem), kad ikvienam, kam ir bijusi kaut mazākā saskare ar teoloģiju ir pilnīgi skaidrs, ka GANDRĪZ NEVIENAM apgalvojumam NAV nekāda teoloģiskā pamatojuma! Lūk tas ir ļoti nekorekti visos aspektos, jo autora secinājumi tiek pasniegti kā baznīcas mācība un līdz ar to lasītājs tiek maldināts un sāk tam ticēt. Ja ir avoti - lūdzu norādīt tos. Ja nav avotu, tad neteikt, ka ir pamatojums, bet teikt - "tās ir manas domas".

Neaizmirsīsim, ka Dievs ir tikai pasaules kārtības personifikācija. Bībeli ir sarakstījuši cilvēki, un es to uzskatu par vienu no gudrākajām grāmatām, ja no tās izņemtu visas pasaciņas par nevainīgo ieņemšanu, augšāmcelšanos un tamlīdzīgiem brīnumiem, kas diemžēl ir kļuvuši par kristīgās ticības bezmaz vai pamatu.

Sorosa sponsorētās propogandas dvaša nāk no šī raksta. Viss sagāzts vienā pelēkā murgainā putrā !

autors kā pusaudzis mēģina 'spridzināt' pa tēmām, kuras piesaista uzmanību un ļauj 'gudri izteikties'. Tas labi, jo arī citiem ļauj izteikties, vismaz komentāros.
tikai man nav skaidrs, vai autors meklē auditoriju, kas atbalstīs viņa apcerējumus, vai arī tieši petēji - priecājas par oponentu radīšanu. Cien. autor, lūdzu atzīstieties, kā ir?

"Dievs izvēlējies nedzemdējušu meiteni par olšūnas ziedotāju, bet deputāti uzskata, ka olšūnu donoriem jābūt dzemdējušām sievietēm" - Labais! :) :) :)

Ja godātais autors vēlas savilkt 2000 gadu atpakaļ esošus notikumus tik spekulatīvi un psiholoģiski manipulatīvi, attiecinot uz šodienas ģeopolitiskajām norisēm, tad grūti atturēties no Romas impērijas konteksta, vēsturiskā sievietes statusa ignorēšanas

1) Olšūnas donore ir sieviete, kas savu olšūnu atdot citai sievietei, kura iznēsā bērnu ar donores ģenētisko materiālu. Nevar ziedot olšūnu pati sev vai Dievam. Tātad Marija nebija donore.
2) Pilngadība un gatavība laulībai jāskatās nevis no “toreiz” un “tagad”, bet no dzīves ilguma viedokļa. Kad vidējā dzīvildze bija 30 gadu, bija jādzemdē, tikko iestājas pubertāte, lai tos bērnus paspēj izaudzināt. Tagad mēs varam atļauties to nedarīt, toreiz tas nebija nekas nenormāls.
3) Ne vienmēr cilvēki, kam nav seksuālu attiecību ir slimi, nenormāli vai veci. 
4) Dievmātes būšana “bez grēka” neattiecas uz seksa neesamību, bet uz pirmdzimto grēku. Bērna ieņemšana dzimumakta laikā nav grēks nevienam.
5) Dievs visu var radīt ex nihilo. Viņam nekāda Marija ar savu olšūnu nebija vajadzīga. Jēzus varēja nonākt no debesīm kā pieaudzis. Viņš varēja piedzimt arī no Marijas un Jāzepa. Tie ir sekundāri apstākļi. Galvenais Ziemassvētku stāstā ir, ka Dievs kļuva cilvēks.
6) Atgriežoties pie olšūnu donēšanas, es kā daudzreiz dzemdējusi sieviete uzskatu, ka olšūnas donēt vispār nav pieņemami, jo bērni nav nekādas preces, kuru materiālu var dāļāt kā pagadās, bet, ja to atļauj, tad tikai dzemdējušām sievietēm, jo, kamēr Tev nav bērna, tu nezini, kas ir bērns. Fakts. 

Kā jau autors pats vairākkārt norāda, Jēzus piedzimšana un viņa ģimenes apstākļi ir unikāls, Dieva izraudzīts vienreizējs notikums pasaules vēsturē, izņēmums, brīnums, nevis norma vai prototips, ko kā paraugu vispārināt un atdarināt visā turpmākajā vēsturē, jo Dieva dēls šādos apstākļos vairs nedzims. Tā turklāt nav in vitro apaugļošana, jo autors droši vien nenoliegs, ka ir milzīga atšķirība starp tehnoloģisku procesu ar iespējamām blaknēm un ieņemšanu no Svētā Gara. Jāzeps nav aseksuāls, tā ir katoļu un autora spekulācija. No iepriekšminētā turklāt neizriet, ka turpmākā doktrīna nevar šo notikumu paņem kā "Svēto ģimeni" un rādīt turpmākajām paaudzēm kā labas ģimenes piemēru (tiesa, autoram ir taisnība tajā, ka tā ir visai netradicionāla ģimene), sevišķi izceļot Jāzepu kā uzticības, sapratnes un iecietības paraugu, kas turklāt nojauc pagāniskās maskulinitātes robežas, jo parasti no vīrieša šādā situācijā sagaidītu kaut ko citu (un jo sevišķi mūsdienu islāma kultūrās).

Izmantot Jēzus ģimenes bēgšanu uz Ēģipti ir netīrs, neloģisks retoriskais triks, ko mūsdienu "aktīvisti" sentimentāli izmanto (līdzīgi kā bildīti ar smiltīs kritušo sīriešu bērnu), lai atbalstītu nekontrolētu migrāciju, uzspiestas "bēgļu kvotas" (cik zināms, labdarība un labā griba tomēr ir brīvprātības, nevis tehnokrātu izkalkulēta "taisnīgas nastas sadales" uzpiesta lieta - žēlsirdīgais samarietis noteikti nebija tehnokrāts un noteikti neizpildīja sanhedrina "labo darbu" kvotas) un potenciāli naidīgas un sabiedrisko kārtību apdraudošas populācijas masveida ievešana - jo Dievs ir kārtības, nevis nekārtības Dievs.
Turklāt Jēzus ģimene pavisam noteikti nesaņēma bēgļu pabalstus, neviens droši vien viņus sevišķi "neuzņēma", nebija nekādas īpašas programmas vai kaismīgu, moralizēšanu piesūkušos sagaidītāju ("velkomistu"), turklāt, jāpiebilst, tas notika v i e n a s v a l s t s ietvaros, un, kas pats galvenais, pēc apdraudošās situācijas norimšanas šie bēgļi atgriezās mājās.