Foto: "Unsplash"
 
Dzeja
29.01.2021

uldis

Komentē
0
Saglabā

1

nāves salu mēs neatdosim!
uldis aizelsies iebļāvās pusnakts stundā
pielēcis kājās stāvus no murgaina miega
aukstos sviedros ar zosādu pārklāts
dzirdot kā Ikšķiles pagaidu tilti
lūst brākšķēdami un aizpeld uz jūru

nāves salu mēs neatdosim!
kā vēja nests uldis leca ārā no cisām uz kūti
pusdziedošā pusbalsī purpinādams:
streļķi peļķi liecies mierā šķērē krustu šķērsu purvi sapūst savā sulā, Kūdras māt!

kūtī uldis uz bluķa ar spožāko cirvi
ņēma galvas baltajiem melnajiem gaiļiem pamīšus
lai asinis karstas sateka silē kur iemērkt auklu
pats savas slienas uldis iespļāva virsū
un sēra korķi no ausīm klāt lika kā garšvielu saldēdienam

ar silē iemērkto auklu uldis
ik zāles stiebru ik putna spalvu ik zvēra migu
ik šķūnīti ikkatru mūžu nāves salā glābdams tina spolē

pusnakts stunda uz papēžiem mina
skatījās uldī brīnumos pavērtu muti un stājās
kad viņš pēc paveiktā atslīga cisās ne miris ne dzīvs

2

resns uldis kā vīna muca rūgst sevī
pats sevi dzerdams un plītēdams dzīro
un atveldzē padsmitiem mēļu
tjurku mēle tai skaitā muhāmedam allaham rada

ta asina mēles
ta iekož mēlēs
garšojot asintiņu un limfu
ta norij mēles
kā zīdainis atgrūž un pārgremo
simtiem reižu līdz beidzot
ar cēli izslietu galvu no čūkšļa
siltasiņu rāpulis iznirst un mucai spundi izšauj ar čūskas mēli

gards pašbrūvēts sarkanvīns "uldis" šorīt man brokastā galdā
svarovska kristāla glāzē
ko šausmās triekt lauskās pret sienu

3

padzirdis ziņu ka huņņi ir ceļā
uldis lec seglos
cērt piešus sānos ķēvītei ašai kā zibens
un aizauļo augstu pār meža galiem
(tas uldam ir dots)
vēl atvadas ildzei pamāj ar roku

huņņu valdniece hilla aiz čupra
no mežu galiem nolingo uldi
atsprākleniski kūts pakaļas vircā līdz ausīm

un pati sabrūk tam pāri –
mūsu pelēkā rakstainā sega

4

ar strazdulēna svilpēm jasmīnā aiz loga
es sūtu mīļotajam atklātnes:

tik nejauks laiks kad debess un zeme iet kopā
milst sētā līdzenums ar zilsniedzītēm noklāts
tur kalni sakņupuši bedres pakāpušas
skābst aizturētie būros saspundētie

bez straumju čalas mārkam līdzi
jau smako laivotāji iegūluši airos

mums rāva kūdrā devusi ir ziņu:
"tev būs arīdzan viņa ģīmei līdzenam tapt"
(Mancelius Postille, 1653)

5

zemes nelabumi grožus ņēmuši savās rokās nāk pušu un nodarvo poras
zvīņrāpulis uldis ar asti mutē ar seju dūņās
lopu valodā pātarus skaita
līdz matu vietā tam izaug odzes

pirmā atsteidzas ulža māsa
dzeloni izspiež un noglabā
sev krūštura iekškabatiņā

nāk brālis maļ pulverī uldi pret vēdera ligu
maisa kopā ar sviedriem un lūgsnām kas izšļāc no pārgrieztām rīklēm

tikām jau māmulīte
klāj baltu palagu pāri mums visiem
ikkatrā stūrītī krustiņš
tētis dzen sērmūkšļa mietu uldī

vai tā bija nolikts? purva ezeram taujā
zvīņrāpulis uldis ar asti mutē ar seju dūņās

purva ezers karo ar bezdibeni
kurš kuru?

6

bez vēsts šorīt pazudis uldis
masu mediji paziņo planētai ledainā balsī

lūpas ugunssarkanas krāsojuši
mēs drudžaini metamies meklēt
gaujas šalkoņā krācītēs nočūkst kremētie skūpsti

arī savas iekšas mēs izmeklējam
kur magnēti ar ulža pukstiem
kur rezonanse ar ulža aknu

mēs ķemmējam mežus
kā ķempes nogrieztās copes
erika smalki koptajās ķetnās

niruši epā pirms seštūkstoš gadiem
mēs ronam uldi
atspērušies stiepjam viņu augšā ar varu lai dveš

viņš iztraucēts lādās
sper zemes gaisā tik spītīgs
nav rimis pat tukšajā jūrmalā pārvests
kur valodas čūsku mēlītes
stājušās mācekļos uldim

kur es vēl tikai pošos uz mūsu pirmo tikšanos mačkēnu ozolu birzī
kad saulgriežos stundenis sitīs divpadsmit reižu

(šādas mums jaunākās ziņas
katru rītu viens un tas pats jau līdz kaklam)

ezers meklējas vietas
vistas meklējas dēt

7

aizsaulītes dūriena ķerts svētceļotājs uldis
klupdams krizdams klumzā milzu soļiem
pa laukiem pa bulvāriem
žļarkst tukšajos zābakos pīšļi kā dubļi

liela gara tēva josta ap dragāto vidukli pašam
zvīļo pērlītēs izrakstīta

tik smaga nopļautā siena smarža
viņš sagumst viņš atņems tur elpu

pelēcim akmenim sūdzējies pļavas vidū
viņš celsies šķīstīts
plaukstās viskrāšņākais aizjūras lotosa zieds

kurš trāpīs uz mīnas tas uzsprāgs no ulža

8

ulža paduse samilst kā tūska
nāk pāri malām pa visu istabu
ai ieritināties un nosmakt
tur perēklī padēklī padebesī
pirms krusa jaunos dzinumus dzinuļus
sakapās putrā un uzslāņos ledu

kāda migla trešdienās edinburgā diespas
tak rimsties tie sen jau ir citur

Tēmas

Daina Sirmā

Daina Sirmā ir dzejniece, Latvijas Literatūras gada balvas laureāte.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!