Viktors Bērziņš
pirms 2 gadiem
“…kuri sevi uzskata par liberāļiem …" “…zaļo" pozīciju nostiprināšanās jaunajā Eiropas Parlamentā, par ko es personīgi priecājos…” – un tātad jebkādam liberālismam “čau, atā!” un sveiks, tik nīstais “Populism”!
“Zaļā domāšana” pagaidām ir tikai viens no modīgākajiem populisma paveidiem, bet attīstībā nevēršamai ved turpat, kur sarkanais sociālisms, tikpat droši tautas atbalstīts. Jau tagad krāsu atšķirības nebūtiskas, var jaukt kopā, iznāk ļoti aromātiska viela. Tikai viena detaļa - politikāņu un progresīvās žurnālistikas attieksme pret stundu bastošanas kustību attiecībā uz bērniem nav būtiski labāka, kā baznīckungu pedofīlija. Toties masveidīgāka un atklātāka, tāpēc nesodāma. Bērnu turpmāko dzīvi bojā ne mazāk.
Esmu viens no muļķiem, kurus valoda padalījusī par ķīlnieku – jaunībā salasījies visādus haijekus uzskatīju sevi par liberāli. Klasisko. Nu izrādās, ka mūsdienu īstie liberāļi atklāti apdzied visantiliberālākās idejas, prasa atcelt indivīda atbildību par savas izvēles un darbu rezultātiem, pilnībā iznīcina brīvu (it kā) cilvēku vienlīdzībgu atbildību likuma priekšā, skumst pēc nepietiekošas regulācijas jomās, kur jau tagad tā pārsniegusi veselā saprāta robežās… “Ceļš uz verdzību” tiek bruģēts atbildīgi un pārliecinoši. Piedalīties negribu. Ne “…no ideju vēstures…”, ne “…no valodas filozofijas skatu punkta”.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Māris Zanders
4Pieminekļi paliek galvās
Mūsu politiķi pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā radīja siltumnīcas apstākļus Krievijas naudai, tostarp netīrajai, bet tas viss tagad vairs "neskaitās", jo šobrīd viņi ir nelokāmi par Ukrainu un, re, pielēma arī to pieminekli nojaukt. Desmitgadēm ilga pielīšana Krievijai nu ir izpirkta, apsveicu.

Roberts Vilsons
1Vienkārši kā 1, 2, 3
Un tomēr Palomars ļoti līdzinās baložiem. Viņa knābāšana ir apcere, un pētersīļu kastes vai gazāniju vietā viņa prāts pievēršas te strazdu baru haotiskajam lidojumam Romas debesīs, te pludmalē guļošas sievietes nosauļotajām krūtīm, dažāda izmēra čību pāra problemātikai, senajai tolteku kultūrai vai izsmalcinātu sieru šķirnēm.

Rasa Jansone
2Pirmā, kas pacēla akmeni
Šodien, šķiet, neviens vairs nav jāpārliecina, ka izvarošana ir kara tehnika. Ierocis, ko var izmantot apzināti un mērķtiecīgi, nevis prāta aptumsumā. Tomēr atzinums, ka izvarošana ir ne tikai ierocis, bet arī noziegums, par ko saņemams sods, ir samērā neseni koncepti.

Komentārs
03.06.2019
1
Tukšrunāšanas ziedu laiki