Tukšrunāšanas ziedu laiki

“Valodas inerce rada ideju inerci” - zelta vārdi. Ņemam pa punktiem:
“…kuri sevi uzskata par liberāļiem …" “…zaļo" pozīciju nostiprināšanās jaunajā Eiropas Parlamentā, par ko es personīgi priecājos…” – un tātad jebkādam liberālismam “čau, atā!” un sveiks, tik nīstais “Populism”!
“Zaļā domāšana” pagaidām ir tikai viens no modīgākajiem populisma paveidiem, bet attīstībā nevēršamai ved turpat, kur sarkanais sociālisms, tikpat droši tautas atbalstīts. Jau tagad krāsu atšķirības nebūtiskas, var jaukt kopā, iznāk ļoti aromātiska viela. Tikai viena detaļa - politikāņu un progresīvās žurnālistikas attieksme pret stundu bastošanas kustību attiecībā uz bērniem nav būtiski labāka, kā baznīckungu pedofīlija. Toties masveidīgāka un atklātāka, tāpēc nesodāma. Bērnu turpmāko dzīvi bojā ne mazāk.

Esmu viens no muļķiem, kurus valoda padalījusī par ķīlnieku – jaunībā salasījies visādus haijekus uzskatīju sevi par liberāli. Klasisko. Nu izrādās, ka mūsdienu īstie liberāļi atklāti apdzied visantiliberālākās idejas, prasa atcelt indivīda atbildību par savas izvēles un darbu rezultātiem, pilnībā iznīcina brīvu (it kā) cilvēku vienlīdzībgu atbildību likuma priekšā, skumst pēc nepietiekošas regulācijas jomās, kur jau tagad tā pārsniegusi veselā saprāta robežās… “Ceļš uz verdzību” tiek bruģēts atbildīgi un pārliecinoši. Piedalīties negribu. Ne “…no ideju vēstures…”, ne “…no valodas filozofijas skatu punkta”.