Foto: Unsplash.com
Komentē
2
Saglabā

Man ir grūti rakstīt šo sleju, taču es to daru. Es apzinos, ka klusēt nedrīkst, jo īpaši – tad, kad runāt ir grūti. Esmu trauksmes spirālē, kurā izjūtu bailes, niknumu, bezspēcību, sašutumu, šoku un neizpratni. Līdzīgu stāvokli piedzīvoju pirms diviem gadiem, kad pasauli un Latviju pārņēma Covid-19 un visi vārdi kļuva tukši. Tāpat kā toreiz, arī tagad savās sajūtās neesmu viens, mēs esam vienoti trauksmē. Taču vienotība, kas būvēta uz negatīvām emocijām, nevar novest ne pie kā laba.

Vakar pamodāmies ar ziņu, ka kaimiņos sācies karš, viens kaimiņš devies pie otra kaimiņa, lai šautu, nogalinātu un atņemtu mājas. Es nezinu, kā tas iespējams, bet cenšos pieņemt, ka tā ir jaunā realitāte, kurā dzīvoju, realitāte, kurā – ja skatāmies patiesībai acīs – ukraiņi dzīvo jau kopš 2014. gada, kad notika Krimas okupācija.

Krievija ir pārkāpusi starptautiskos līgumus un Ukrainas suverenitāti, slepkavojusi Ukrainas civiliedzīvotājus, Maskavā un citās pilsētās arestējusi protestētājus pret karu, izsūtot šoka un sāpju viļņus pa visu reģionu. Tas turpinās viļņoties gan kara, gan jaunu sankciju dēļ, un es nevēlos ne komentēt, ne interpretēt, ne analizēt šīs šausmas, jo ar to jau mēnešiem nodarbojas daudz zinošāki cilvēki par mani un es nevaru pateikt neko jaunu, tikai to, ka tas ir necilvēcīgi, nepieļaujami un derdzīgi. Mēs turpināsim un turpināsim par to rakstīt, meklējot gudras, godīgas, iejūtīgas, bet nesaudzīgas balsis, kurās vērts klausīties.

Nav manos spēkos mainīt notiekošo, kontrole ir ilūzija, un šo ilūziju zaudēt ir sāpīgi. Par to domājot, man prātā atausa pavisam nesaistīts, bet šībrīža situācijā ļoti trāpīgs Baibas Petrenko raksts, ko publicējām pagājušā gada nogalē. Tajā viņa stāsta par bezspēcību klimata pārmaiņu priekšā un piedāvā savu risinājumu – padoties. Apsolu, ka nav tik dramatiski, kā izklausās, tāpēc vēlos piedāvāt nepieklājīgi garu, no konteksta izrautu citātu: "Padošanās nenozīmē, ka mums nekas nebūtu jādara un atliek bezspēcīgi nolūkoties ugunsgrēkā. [..] Mēs joprojām varam būt izlēmīgi, rīkoties savu iespēju robežās, bet atstāt sevī kādu miera vietu, kurā raizes neiekļūst, kurā vienmēr patverties, kad raižu ir par daudz. Iespējams, mūsu kolektīvais miers ir tas, ko šai planētai vajadzētu visvairāk."

Vienīgā pozīcija, kas man šajā situācijā un rakstā pieejama, ir manis paša. Aizvakar, kad rakstīju pirmo uzmetumu slejai un karadarbība vēl nebija sākusies, es kaunējos par šo divkosību, jo – būsim godīgi – lai arī es jūtu līdzi ukraiņiem, ne jau par viņiem es baidos, es baidos par sevi pašu un saviem mīļajiem, no līdzīgiem konfliktiem un vardarbības tālākās pasaules daļās es iepriekš diezgan labprātīgi un, jā, cietsirdīgi esmu novērsies, lai sevi saudzētu. No kara Ukrainā novērsties ir grūtāk, un to nedrīkst darīt, tomēr nedrīkst arī darīt pāri sev, īpaši šobrīd. Tāpēc gribu aicināt kolektīvo trauksmi aizstāt ar sadarbību un labvēlību kā pret sevi, tā citiem un saglabāt vēsu prātu, jo:

  • tu vari ziedot, lai tava nauda palīdzētu nelaimē nonākušiem ukraiņiem, Ukrainas nevalstiskajām organizācijām un tiem, kas cīnās frontē, lai aizstāvētu ne tikai Ukrainas, bet arī Latvijas un Eiropas drošību un neatkarību;
  • tu vari, ja tavi dzīves apstākļi to ļauj, uzņemt Ukrainas bēgļus, jo tādi būs;
  • tu vari nepirkt Krievijas un Baltkrievijas preces, kuras veikalos vari atpazīt pēc svītrkoda pirmajiem 3 cipariem (460-469; 481), bet pirkt Ukrainas preces (482);
  • tu vari iesaistīties Latvijas nevalstisko organizāciju aktivitātēs, kas vērstas uz palīdzību Ukrainai un pieprasīt no Latvijas politiķiem atbildīgu un aktīvu rīcību;
  • tu vari izrādīt savu atbalstu simboliski, piedaloties piketos, akcijās, paužot atbalstu Ukrainai publiskajā telpā vai lasot, skatoties un klausoties ukraiņu literatūru, mākslu un mūziku;
  • tu vari izglītoties par situāciju, gudri izvēloties vietējos informācijas avotus, lai izvairītos no dezinformācijas (piemēram, sabiedriskos medijus, "Re:Baltica" u.c.) un ziņot par dezinformāciju sociālajos medijos;
  • tu vari lasīt tos Ukrainas medijus, kuri par notiekošo ziņo angļu valodā;
  • tu vari sekot līdzi Latvijas valsts iestāžu paziņojumiem un dalīties ar tiem;
  • tu vari iepazīties ar Aizsardzības ministrijas izstrādāto bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", lai mazinātu savas bailes un būtu gatavs rīkoties, ja notiek ļaunākais (atkal trīsreiz piesist pie koka);
  • tu vari apzināties savu trauksmi par notiekošo un pats censties to mazināt;
  • tu vari turpināt satikt draugus, turpināt strādāt, dzīvot savu dzīvi un aizvērt šo rakstu.
Tēmas

Andrejs Vīksna

Andrejs Vīksna ir "Satori" redaktors. Mēdz rakstīt prozu un par prozu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!