Andris Bekmanis 1
pirms 6 gadiem
Vladis nevar dabūt tādu recenziju, kādu grib ;(

hope
pirms 6 gadiem
Netiku tālāk par 40. lapu. tad padomāju kā klasiķis - Vai es to gribu? Vai man to vajag? - un aiznesu atpakaļ uz bibliotēku. K.Ilziņas recenzija pārsteidza. Laikam vairs nemāku lasīt. Bet nu tu nevari dabūt visu ko gribi. Pēc šīs recenzijas laikam būs jāiet uz bibliotēku atpakaļ.

Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Es nepiesienos Ievas vārdiem un neesmu vienīgais, kas viņas rakstīto izpratis tā, kā tas uzrakstīts, nevis Jūsu interpretēts, tāpēc citēju Inta Valča izteikumu Ievas recenzijas sakarā:

" Biju arī sabaidīts ar to, ka šī ir grāmata, kurā nekas nenotiek. Tas gan bija samelots, jo grāmatā kā reiz notiek, un notiekošais ir dzīve."

Pilnu Inta Valča recenziju lasiet šeit:
http://asmodeus.lv/2016/04/27/tu-nevari-dabut-visu-ko-gribi-by-vladis-spare/

Nepiekrītu Jums arī par sižetu - grāmatā ir ļoti precīzi konstruēts klasisks sižets /mugurkauls, kā Jums labpatīk teikt/ ar varoņu iekšējo attīstību, viņu attiecību dinamiku, kulmināciju un loģisku nobeigumu. Ja Jūs sakāt, ka grāmatā nav "visvarenā sižeta", tad Jūsu sižeta izpratne ir pārlieku šaura un galīgi greiza. Sižets nav tikai ārēju notikumu ķēde Holivudas grāvēju stilā, piedodiet, ka man tas Jums jāskaidro.

Nepiekrītu Jums arī par to, ka romānam nepieciešams "rūdīts lasītājs", romānam nepieciešams tik vien kā domājošs un empātisks lasītājs. Ilustrācijai 10. klases skolnieka atsauksme:

Reinis Z.
10.klases skolnieks

Lai arī Vlada Spāres romāns “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” ir ļoti neparasts un diezgan savāds, romānā aprakstītās jauniešu domas un darbības nav svešas lielākajai daļai jauniešu. Romāna darbība pārsvarā notiek Rīgā.
Romāna centrā ir trīs galvenie varoņi, jaunieši – Villijs, Pepiņš un Sofija, ar kuriem notiek dažādi atgadījumi un piedzīvojumi. Pārsvarā jauniešu domas un sarunas, lai arī kā tās tiktu iesāktas, nonāk līdz dzīves jēgai un sarunām ap to. Šie jaunieši ir ļoti atšķirīgi, tāpēc tos aizmirst, manuprāt, ir ļoti grūti, bet, neskatoties uz to, ka katrs no jauniešiem šajā romānā ir īpašs, katrā no tiem romāna lasītājs spēs saskatīt daļu no sevis. Šis romāns spēj cilvēkam likt domāt par dzīvi pēc katras izlasītās lapaspuses. Romānā diezgan plaši un bieži izmantoti salīdzinājumi, lielākajā daļā no jauniešu sarunām, protams, tiek izmantota sarunvaloda, bet romānā arī netrūkst dažādu frazeoloģismu un vecvārdu.
Izlasot šo romānu, atšķirībā no citiem romāniem, ko esmu lasījis, es pat nedaudz saskumu, jo sapratu, ka nezināšu par to, kas notika tālāk ar grāmatas gaidā iemīļotajiem varoņiem. Es uzskatu, ka šis romāns palīdzētu ļoti daudz jauniešiem saprast to, ko īsti viņi dara šeit – pasaulē. Grāmatas gaitā es izjutu tik daudz un dažādu emociju – dažos brīžos smējos tik ļoti, ka nevarēju paelpot, bet citos brīžos sāku justies tik ļoti noskumis, ka skaidri vairs neredzēju.


Vladis Spāre
pirms 6 gadiem
Man liekas, ka Ieva Melgalve ir izlasījusi tikai tekstu uz grāmatas ceturtā vāka. Protams, visdrīzāk pamatīgi un pat vairākkārt, jo meitene cītīga. Grāmata tiešām jāsāk lasīt no ceturtā vākā, bet vai ar to pietiek recenzijai? Sevišķi, ja grāmata no vienas vietas piebāzta ar visdažādāko notikumu aprakstiem, kurus nepamanīt ir neiespējami, pat pavirši lasot? Apgalvot, ka tajā nekas nenotiek, ir vienkārši muļķīgi. Varbūt Ievai "notikums" ir tikai kāda zombija parādīšanās tekstā vai skaistas meitenes pārvēršanās vilkacī? Ja tā, tad grāmatā tiešām nekas nenotiek. Bet visādi citādi tur viss notiek. Kas attiecas uz pašu recenziju, tad tā ir uzrakstīta labi, ko vislabāk kādā komentārā pasaka Jānis Elsbergs, kuru atļaušos te citēt: "Ieva man liekas jau pašā sākumā aizlasījusies maķenīt garām romānam, taču līdz ar to nonākusi kādā īpatnā, individuālā, tak visnotaļ leģitīmā skatpunktā, un teksts, kuru viņa radījusi, ir interesants pats par sevi, un, jāatzīst, brīžiem, pa kādu grūti formulējamu tangenti, tomēr saskaras ar romānu. Attiecīgi romāns, ja tas vēl bija jāpierāda, ir tajā īstas literatūras kategorijā, kas par īstu literatūru uzskata tādu, kas spēj ģenerēt, provocēt citu pilnasinīgu tekstu rašanos." (kā pamana vērīgs lasītājs, tad Jānis atšķirībā no manis uzskata, ka Ieva ir izlasījusi visu grāmatu, ne tikai tās ceturto vāku, bet tai pašā laikā viņš norāda, ka viņa ir "aizlasījusies garām", kas savā ziņā, ja ne tieši, tad vismaz netieši apstiprina manu pozīciju.)
Pēdējā Jaunajā Gaitas numurā lasāma sakarīga Kristīnes Ilziņas recenzija par šo romānu:
http://jaunagaita.net/jg284/JG284_gramatas_Ilzina-par-Spari.htm#sthash.k8zWC1FP.dpbs

Anda Baklane 1
pirms 6 gadiem
Vladi, jūs tagad piesienaties Ievas vārdiem. Vispār taču saprotams, ko viņa domāja ar notikumu neesamību - to, ka teksts nav būvēts, pamatā instalējot izteiktu galvenā sižeta mugurkaulu. Mugurkauls te ir diedziņš, teksts lasītāja pieredzē parādās drīzāk kā granulārs, šūnveida. Ikviena atsevišķā šūna, tajā ielūkojoties - potenciāli vesela pasaule, jauna stāsta iespējamība. Te ir notikumi, bet nav tā visvarenā sižeta, kurš transportē slinkos lasītājus uz romāna beigu punktu. Bet kas no tā visa. Pati par sevi šāda stāstīšanas tehnika nav ne laba ne slikta, rūdīts lasītājs to pieņems, nebrīnīsies, izbaudīs. Strīdēšanās, manuprāt, te sanāk drīzāk par domāšanas veidu, intonācijām, un šajā lauciņā ir grūti argumentēt, sanāk "tu muļķis - pats muļķis" tipa saruna. Tā ir tā jokainā laikmeta un mentalitātes lieta - kāpēc bārda vienubrīd/vieniem cilvēkiem skaitās nestilīga, citubrīd/citiem cilvēkiem - stilīga.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!