Olga Olga
pirms 1 gada
"Domājot par sporta stundām, atceros degsmi, ar kādu tautas bumbā "izsitu" neuzmanīgākos un bailīgākos klasesbiedrus, un to, ar kādu koncentrēšanos izvairījos no bumbas." Jāsaka, ka tautas bumbā biju šī neuzmanīgā un bailīgā, arī stīvā un neveiklā, cita starpā arī dēļ acu asigmātisma un redzi ar -6. Toreiz vēl ar stikla brillēm bija riskanti piedalīties tautas bumbā, bet bez brillēm es faktiski nevarēju saskatīt bumbas virzienu. Nevienu tas toreiz neinteresēja, atbrīvojumu no fizkultūras man nedeva. Tāpēc šajās nodarbībās jūtos kā pēdējais, pēdējais mēsls, īpaši pirms spēles, kad komandu kapteiņi atlasīja dalībniekus savā komandā. Vienmēr paliku pēdējā un neviens pat beigās mani negribēja ņemt. Arī pārējos spēļu un vingrinājumu veidos biju pēdējā. Vidusskolā aizsāku karatē treniņus ar skolotāju, kurš iedvesmoja un nekad nenorādīja uz fiziskiem trūkumiem, tieši otrādi motivēja cīnīties ar sevi. Tāpēc beidzot vidusskolu biju tā, kas pirmā vai otrā varēja noskriet krosu, atspiesties uz rokām maksimālo normatīvu 25 reizes (kas bija paredzēts programmā meitenēm), bet faktiski uz dūrēm varēju arī visas 50. 12. klases beigās bija izšķiroši likt 8 vai 9, skolotāja ielika 8, jo nevar būt, kā tāds visus skolas gados "kuslais bērns" ar 4 vai 5 ballēm, pēkšņi var beigt skolu ar 9 fizkultūrā.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Patrīcija M. Keiša
3Sesija besīja
Sesija it kā uzdod jautājumu – nu, ko tad tu pa šo semestri esi iemācījies? Bet tas ir draudīgs jautājums. Tas ir jautājums, kas tevi nosēdina uz apsūdzēto sola, un tev jāaizstāvas. Sesijai ir aizdomas, ka varbūt tu neko arī neesi iemācījies. Vai vismaz ne pietiekami.

Māris Zanders
1"Karā kā jau karā…"
Karam nav jābūt vizuāli iespaidīgam. "Hibrīdkarš" nav Kremļa propagandas simbolu uzķēpāšana uz kādas sienas vai auto vai pat Ukrainas karoga noraušana. "Hibrīdkarš" ir, piemēram, diversijas pret infrastruktūru vai nemieru provocēšana. Kāpēc mums liekas, ka uz mums tas neattiecas?

Andris Hiršs
0Pirmais latviešu filozofs intelektuālās vēstures "baltajā troksnī"
Ja kādreiz tiktu uzrakstīta latviešu (nevis Latvijas) filozofijas vēsture, tad viena no pirmajām nodaļām ietvertu Jēkaba Oša filozofiskās sistēmas izklāstu. Taču šāds sākuma punkts lasītājam, kuram nav priekšzināšanu par 19. gadsimta filozofiju, varētu kļūt par nopietnu izaicinājumu.

Juka Lājarinne
0Sirgstošā miesā sirgstošs gars
Esam ieraduši domāt par sevi, citiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem kā indivīdiem: viens gars vienā miesā, vesels vai slims – viens organisms. Šādu domāšanas veidu vajadzētu apšaubīt. Ķermeni apdzīvo un tā funkciju regulēšanā piedalās ne tikai tā nominālais īpašnieks, bet arī daudzi citi organismi.

Sabiedrība
16.06.2020
1
Tu neesi tizls, tev vienkārši negāja fizkultūrā