Tu neesi sniegs

Es atcerējos -
Un pieres kā balta marle
Uz domām ievainotām.
Es gribu teikt, ka Ingai nav spilgtu metāforu (sviedri - ķermeņa asaras).
Lielāko daļu kļūdu cilvēki izdara, domājot pēc analoģijas vai apkopojot
jēdzienus. Man patika Ingas proza, dzeja - nē.

`Patīk` un `nepatīk` līmenī: gana daudz `patīk`; ir vieta, kurā atskaņu pēc ielēcis tāds kā sabružāts pārītīs ` krasti - neparasti`. Jēga varbūt pat daudz neatšķirtos, ja būtu `krasti - nesaprasti`. Bet tas ir `varbūt`. Un tikai - manuprāt.