Foto: Ingus Bajārs.
 
Teātris
15.09.2021

Trokšņi transā

Komentē
0
Saglabā

Turpinām ekspresrecenziju ciklu par festivāla "Homo Novus" izrādēm. Šajā publikācijā – nedzirdīgo kultūras eksperte Inese Immure par "Live Art Society" izrādi "Klausīšanās" Ģertrūdes ielas teātrī.

"Klausīšanās" šīgada festivālā "Homo Novus" ir otrā izrāde, ko paspēju apmeklēt. Pirms tam noskatījos izrādi "Diorāma" jūras krastā. Abās izrādēs jutos labi, jo nevajadzēja iespringt uz aktieru runām. To vienkārši nebija. Apmeklējot Dailes teātri, parasti cenšos nopirkt biļeti pirmajās rindās, lai varētu sekot aktieru teiktajam, lasot no lūpām. Tas gan ne vienmēr izdodas, jo aktieri var runāt no sāniem vai uzkāpt otrajā stāvā, ja izrādē tas ir uzbūvēts, vai arī runāt nepārāk artikulēti. Protams, ja izdodas, pirms izrādes iepriekš izlasu lugu.

Vienīgais prieks līdz šim bija Rīgas Krievu drāmas teātris, kur izrādēm krievu valodā ir titri latviešu valodā. Nu tam pievienojas "Homo Novus" laikmetīgās teātra izrādes, kas ir ārpus standarta rāmjiem, ārpus verbālās komunikācijas. Tāda bija gan pieminētā "Diorāma", gan "Klausīšanās", ko piedāvāja neatkarīgā Helsinku skatuves mākslas apvienība "Live Art Society".

Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās zinātnieku aprindās sāka izmantot jēdzienu "nedzirdīgo kultūra". Mūsdienās izšķir triju veidu pieejas: nedzirdīgie cilvēki ar invaliditāti, sociālā grupa un kultūras minoritāte. "Live Art Society" un režisors Joels Teišeira Nevess savā izrādē izmanto tieši kultūras pieeju.

Pats izrādes nosaukums skaidri norāda, ka galvenais akcents izrādē likts uz klausīšanos. Šoreiz uz dažādu trokšņu klausīšanos kvadrātveida telpā, kuras vidū ir maza kvadrātveida skatuve. No šīs skatuves līdz skatītājiem tikai divi soļi – tik, cik vajadzīgs sarunai zīmju valodā.

Izrāde sākas ar troksni, kas atgādina lidmašīnas gatavošanos lidojumam. Tas pakāpeniski pieņemas spēkā un turpinās vairākas minūtes. Sāku just diskomfortu, bet pēc tam aprodu ar šo un citiem trokšņiem un vēroju, kā atdzīvojas melnā skatuve, kas izrādās piepildīta ar plānu kārtu ūdens. Sākotnēji tas ir gluds kā spogulis, bet skaņas viļņi rada ūdens virmošanos.

Pēc tam uz skatuves uznāk nedzirdīgā aktrise Silva Belgiti no Somijas teātra "Totti", kas piedāvā izrādes tikai somu zīmju valodā. Māksliniece sniedz informāciju par dzirdamo troksni vizuālā līmenī, attēlojot to ar roku kustībām jeb žestiem – te mierīgāk, te spēcīgāk un plašāk, atkarībā no trokšņa skaļuma. Aktrise ik pa laikam maina uzstāšanās vietu, tā dodot iespēju redzēt viņas kustības no dažādiem rakursiem. Tajā pašā laikā viņa atkārto vienu zīmju valodas zīmi, kuras jēgu saprotu nedaudz vēlāk, kad parādās teksta tulkojums titros. Tā ir frekvence! Tas ir šīs izrādes atslēgas vārds jeb atslēgas zīme, jo skaņu raksturo noteiktas frekvences.

Tumšā izrādes telpa ar melnajām sienām un minimālo apgaismojumu ļauj pilnībā iegrimt trokšņu pasaulē. Savukārt mākslinieces tumšais skatuves tērps izceļ viņas roku kustības un zīmju valodu.

Seko īsiem teikumiem veidota mākslinieces saruna ar skatītājiem somu zīmju valodā, kas tiek iztulkota trijās valodās teksta formātā – latviešu, krievu un angļu. Titri redzami uz visām četrām sienām, kas ļauj skatītājiem ērti sekot tiem līdzi no jebkuras vietas. Teksts palīdz labāk izprast izrādi arī nedzirdīgiem skatītājiem, latviešu zīmju valodas lietotājiem, jo zīmju valoda nav universāla – tai piemīt nacionālā piederība.

Izrādes kulminācija ir mākslinieces ritmiskā kustēšanās "baseinā", imitējot dejošanu diskotēkā, ko režisors panācis, izmantojot sarkano gaismu ar stroboskopa efektu. Tas ieved skatītājus gandrīz vai transa stāvoklī, jo ūdenim ir arī nomierinošs efekts. Sarunu zīmju valodā ar skatītājiem par jaunās dzīvības veidošanos uz zemes māksliniece pabeidz, guļot ūdenī.

Lai gan izrāde "Klausīšanās" vienlīdz labi piemērota visiem skatītājiem, neatkarīgi no dzirdes stāvokļa, tomēr, zinot, ka trokšņiem nedzirdīgie nepievērš tādu uzmanību kā dzirdīgie, uzskatu, ka mērķauditorija ir dzirdīgie skatītāji, kuri ikdienas steigā un stresā bieži neieklausās skaņās sev apkārt. Vienlaikus jau nākamajā dienā pēc izrādes, braucot uz darbu, ar dzirdes aparātu sāku uzmanīgāk ieklausīties ikdienas trokšņos – kā brauc trolejbuss, kā apstājas vieglās mašīnas un, atgriežoties mājās, kā trokšņo augšstāva kaimiņi.

Īsti nesaprotu, kāpēc izrādei, kur skaņai ir galvenā nozīme, režisors  izvēlējies nedzirdīgu aktrisi. Ierasti šādu lomu – būt mediatoram starp skaņu un nedzirdīgajiem skatītājiem – pilda tulks. Nedzirdīgie un vājdzirdīgie, atkarībā no dzirdes zuduma pakāpes, galvenokārt uztver zemās frekvences vai nedzird neko. Izcils piemērs koncertu un mūzikas festivālu tulkošanā zīmju valodā ir amerikāņu zīmju valodas tulce Ambera Geloveja. Viņas fantastiskais izpildījums aizgrābj pat dzirdīgos skatītājus.

Izrādē bija manāms, ka trokšņa skaļuma palielināšanās ne vienmēr sakrita ar mākslinieces roku kustību intensitāti. To dzird dzirdīgais skatītājs un pamana nedzirdīgais skatītājs, redzot mākslinieci atveidojam lielus ūdens viļņus un tajā pašā laikā nejūtam izmaiņas skaņu radītajās vibrācijās. Pie tam aktrises darbībās nebija nekā tāda, kas būtu raksturīgs tikai nedzirdīgajiem.

Silva Belgiti ir profesionāla nedzirdīga aktrise, un tādu nav daudz. Kāpēc neizmantot viņas spējas, talantu un pieredzi dzirdīgo pasaulē? Veiksmīgs piemērs šajā ziņā ir Reinis un Krista Dzudzilo, kas 2017. gada festivālam "Homo Novus" iestudēja izrādi "Patētiskā. Par redzamo valodu" ar Latvijā vienīgo profesionālo nedzirdīgo aktrisi Jolantu Znotiņu galvenajā lomā. Pieminēšanas vērts ir arī J. Znotiņas brīnišķīgais tēlojums Marikas Čerņavskas veidotajā dzejas izrādē "Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ", kas saņēma latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2020". Dzejas izrādes ierakstu varat noskatīties šeit

Neņemot vērā iepriekš minēto, priecē, ka festivāla "Homo Novus" organizētāji savā programmā iekļāvuši šādu neparastu un netradicionālu izrādi. Režisoram kopā ar komandu izdevies iepazīstināt skatītājus ar dažādām skaņu frekvencēm un saziņas līdzekļiem, stundas garumā pārliecinoši izmantojot visus pieejamos specefektus, sākot no ūdens un subtitriem uz sienām līdz pat tekstam zīmju valodā.

Inese Immure

Inese Immure ir nedzirdīgo kultūras eksperte, interešu aizstāve.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!