Bibliotēka
29.10.2003

Trīs dzejoļi

Komentē
0

***
Neznokurienes, mīlēdams, martobrī padsmitajā,
dārgais, cienītais, mīļotā, tomēr no svara
tas nebūs, tāpēc ka sejas vaibstus vairs šajā
brīdī neatcerēties, atklāti sakot, to dara
ne jūsu, bet arī neviena uzticams draugs, jūs sveicinādams,
mītot tajā no kontinentiem, kas uz kovbojiem atbalstījies;
es tevi mīlēju vairāk par eņģeļiem, vairāk par pašu, un rādās,
tieši tāpēc atrodos tālāk no tevis nekā no abiem šiem diviem;
vēlu naktī, dusošā līdzenumā, pašā ieplakā,
pilsētiņā, kura līdz durvju rokturiem kupenās,
locīdamies tumsā uz palaga —
lai nu kā zemāk ir sacīts, taču vismaz, —
es sažmiedzu spilvenu kaucošā „tu”
aiz jūrām, bez gala un malas, joprojām
tumsībā tavus vaibstus ar visu augumu,
kā ārprātīgs spogulis, atkārtojot.

***
Klāt rudens vakars kādā pilsētiņā klusā —
tās nosaukums pat kartē ielavījies
(kā redzams, topogrāfs ir darbā aizgrābts bijis
vai tiesnešmeitiņa reiz viņu pazinusi).

Kad apnīk pašas untumi, kā šķiet,
spēj Telpa veikli noslēpt diženuma vaigu,
tā vietā šobrīd apmierinoties
ar Galvenajai ielai raksturīgo seju, tikmēr Laiks
ar ciparnīcu koloniālbodē
vērš, sārti tirpstot kauliem, savu skatu;
tur dzīlēs rodams viss, kas pasaulē ir modē
reiz bijis: no teleskopa sākot, līdz pat kniepadatai.

Šeit kino ir un salūni, un blakus tiem
aiz stūra kafejnīca, logus aizsegusi,
virs mūra bankas ērglis, spārniem atplestiem,
un baznīca par kuras kluso
esību un viltu, kas tur mīt,
vēl, pasts ja neatrastos blakus, aizmirst nāktos.
Ja nolemts būtu pat šeit bērnus netaisīt,
tad cientēvs limuzīnus kristīt sāktu.

Šeit sienāži, kad klusums, trakot sāk.
Jau sešos vakarā, it kā pēc atomkara,
vairs nav nevienas dvēseles, kas pretī nāk.
Peld mēness, ierakstīdams savus starus
caur loga kvadrātu, kā Eklesiastrs tavs.
Vien retumis kāds lepns buiks, pirms aizjoņojis prom,
caur tumsu Nezināmā Karavīra stāvu
ar spožiem lukturiem uz mirkli izgaismo.

Šeit triko tērpta sieviete jums sapņos nerādās,
nāk sapnī aploksne ar paša adresi un vārdu.
Šeit rīta agrumā, ja piens ir kļuvis skābs,
par jūsu nāvi uzzin vīrs, kas pienu pārdod.
Šeit dzīvot var un savu bromu rīt,
un neiet ārā, aizsviest kalendāru projām
un vērsties spogulī kā laternai, kas spīd,
kas izžūstošā peļķē spoguļojas.



Odisejs Telemaham

Mans Tēlemah,
 ir beidzies Trojas
karš. Kas uzvarējis — neatceros.
Visdrīzāk, grieķi: tik daudz miroņu
spēj pamest svešā malā tikai grieķi...
Bet tomēr pārāk gari ir izrādījies
ceļi, kas uz mājām ved,
kā liekas, Poseidons, kamēr mēs tur
vien laiku zaudējām, būs tāles izstaipījis.
Man zināms nav, kur atrodos pašlaik,
kas manā priekšā. Kaut kāda sala netīra
ar krūmiem, būvēm, cūku rukšķēšanu,
dārzs aizaudzis, kaut kāda valdniece,
un tikai zāle, akmens... Mī|o Tēlemah, —
it visas salas līdzīgas kā lāses,
kad jāklejo tik ilgi, smadzenes
jau apjūk, viļņus skaitīdamas, 
acs asaro no tajā iestrēgušā apvāršņa
un ūdens miesa dzirdei priekšā klājas.
Es neatceros, kā ir beidzies karš,
un, cik tev tagad gadu, neatceros.

Audz liels, mans Tēlemah, audz liels.
To tikai dievi lems, vai redzēsim viens otru.
Tu, protams, sen vairs neesi tas mazulis,
reiz kura priekšā vēršus apturēju.
Ja ne šis Palamēds, mēs kopā būtu abi.
Bet varbūt arī viņam taisnība: bez manis
tu esi atbrīvots no Oidipkaislībām.
Un neaptraipīti, mans Tēlemah, ir tavi sapņi.

 

No krievu valodas atdzejojis Māris Melgalvs.

Josifs Brodskis

Josifs Brodskis dzimis Ļeņingradā 1940. gada 24. maijā. Būdams piecpadsmit gadus vecs, Brodskis pamet mācības un sāk strādāt dažādus gadījuma darbus - tajā skaitā pelna iztiku morgā un fabrikā, kā arī

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!