Komentārs
01.11.2013

Trauksmes zvani zinātnē

Komentē
3
Saglabā

Gluži vai par pēdējā laika modes tendenci varētu uzskatīt rakstus dažāda veida presē, kurā norādīts uz būtiskām nepilnībām zinātnisko pētījumu publicēšanā. Tā ir problēma, kas vajā dažādas zinātnes nozares, tostarp medicīnu, bioloģiju, ekonomiku, psiholoģiju, ekoloģiju.

Ieskicēšu zinātniskās darbības pamatprincipus. Kāds pētnieks veic pētījumu. Lai tam būtu nozīme no zinātnes viedokļa, tas ir jāapraksta un jāpublicē. Pastāv specializēti zinātniskie žurnāli, kuros var publicēt savus pētījuma rezultātus. Lielākoties tie ir sadalīti pa nozarēm, jo sevišķi mūsdienās, kad praktiski visi vērā ņemamie pētījumi tiek publicēti angliski un abonentiem pieejami internetā.

Pastāv arī vairāki prestiži izdevumi ar senām tradīcijām, kuros tiek publicēti pētījumi no dažādām jomām. Par iespēju publicēt savu pētījumu kādā no šiem izdevumiem pastāv milzu konkurence, tādēļ ir saprotams, ka šo godu izpelnās tikai tādi pētījumi, kuri vairāk piesaista uzmanību, tiek novērtēti kā zinātniskajai sabiedrībai vai plašākai sabiedrībai interesantākie. Diemžēl tieši ar interesantiem jauniem pētījumiem ir būtiskas problēmas. Kā atzīmēts nupat publicētā "Los Angeles Times" rakstā, mūsdienu zinātnē bieži vien skaļas preses konferences sarīkošanai ir lielāka nozīme nekā precīzai datu analīzei un savu vai citu pētnieku kļūdu meklēšanai. Tādēļ pat cienījamā izdevuma "Science" lapās ir meklējami uzmanību piesaistoši, bet metodoloģiski nekorekti pētījumi [1].

No datu viltošanas sensācijas vārdā zinātne nav bijusi pasargāta nekad. Arī zinātnieks ir cilvēks, tādēļ nav pārsteigums, ka daļa zinātnieku ir padevušies kārdinājumam un publicējuši pielabotus vai apzināti kļūdaini veiktus pētījumus. Agrāk zinātnē plaši bija izplatīta pētījumu atkārtošana, lai pārliecinātos, vai atklātā likumsakarīga ir stabila un nav tikai nejaušības vai apzinātas datu sagrozīšanas auglis. Būtiskākie pētnieciskie atklājumi pēc publiskas izskanēšanas nekavējoties tika vairākkārt pārbaudīti – un tikai pēc apstiprinošām pārbaudēm ieguva vietu mācību grāmatās. Šobrīd tā notiek daudz retāk, bet lielākā daļa pētījumu pārbaudes nepiedzīvo nemaz.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, atkārtotie pētījumi daudz mazāk interesē lasītājus, tādēļ zinātniskie žurnāli, kuri cīnās par lielāku auditoriju, nevēlas tādus publicēt. Otrkārt, zinātnieki mūsdienās lielāko daļu savu ienākumu gūst nevis no amata algām universitātēs vai institūtos, bet no dažādu projektu naudas piesaistīšanas. Cik ir tādu projektu naudas piešķīrēju, kuri būtu gatavi piešķirt naudu par jau notikušu pētījumu pārbaudīšanu? Treškārt, arī pašu zinātnieku karjera ir atkarīga no tā, cik daudz interesantu pētniecisku publikāciju viņi ir spējuši izveidot. Konkurence par labiem akadēmiskajiem amatiem ir nežēlīga, bet pētījumu atkārtošana nepalīdz iegūt papildu punktus. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk zinātnē ienāk kapitālisma principi pretstatā agrāk tajā valdošajiem ideālisma principiem, jo lielāka iespēja, ka tiks publicēti zemas kvalitātes, pavirši vai pat acīmredzami aplami pētījumi.

Zinātnisko pētījumu publicēšana jau pirms vairākām desmitgadēm ir kļuvusi par ienesīgu uzņēmējdarbības formu. Pētījumu publicēšanā ir iesaistītas vairākas puses. Pirmkārt, tie ir paši pētnieki, kuri ir veikuši pētījumus un vēlas tos publicēt. Otrkārt, tie ir izdevēji, kuri, saprotams, ar pētījumu publicēšanu vēlas nopelnīt. Trešā, līdz šim vēl nepieminētā puse ir pētījumu recenzenti. Visos atzītajos zinātniskajos žurnālos pētījumi pirms publicēšanas tiek nodoti recenzentiem, kuriem pieder eksperta tiesības atzīt pētījumu par publicējamu, likt to uzlabot vai noraidīt pavisam. Šajā ķēdē nopelna tikai izdevēji – gan pētnieki, gan recenzenti savu darbu veic bez samaksas. Pieaugot konkurencei starp universitātēm, tās saviem darbiniekiem arvien vairāk izvirza prasību publicēt pēc iespējas vairāk un atzītākus pētījumus. Arī recenzenta gods nodrošina cieņu (tie parasti ir augsti atzīti profesori). Tā kā visām iesaistītajām pusēm tas ir izdevīgi, pēdējās desmitgadēs ir būtiski pieaudzis gan zinātnisko žurnālu, gan publikāciju skaits. Diemžēl arī recenzenti, kuri šo darbu dara bez samaksas, jau sen ir sākuši domāt ekonomiskās kategorijās – un tādēļ recenzēšana nereti notiek pavirši, virspusīgi.

Pastāvot sistēmai, kurā gandrīz visi ir ieinteresēti lielāka efekta radīšanā sabiedrībā, apšaubāmas kvalitātes pētījumu nonākšana žurnālu lapās ir tikai likumsakarība. Piemēram, 2012. gadā tika konstatēts, ka 47 no 53 nozīmīgiem pētījumiem par vēža ārstēšanu neiztur pārbaudi [2]. Zinātne pārvēršas par naudas sūkni, kas balstās uz kopumā labo zinātnes reputāciju un to, ka alternatīvas jau nav.

Pēdējos gados palīgā ir nākušas elektroniskās publicēšanās iespējas. Tiek organizēti speciāli elektroniskie izdevumi, kuru mērķis ir publicēt tieši atkārtotus pētījumus [3]. Zinātnieku grupas mēdz organizēt publicētu un ietekmīgu zinātnisku publikāciju metodoloģiskas pārbaudes [1]. Tomēr tās ir brīvprātīgas iniciatīvas, kuras tā īsti neiekļaujas iepriekš aprakstītajā zinātniskās publicēšanās sistēmā. Ir maz ticams, ka tās spēs kļūt par sistēmas daļu, tomēr jācer, ka sapurinās esošo sistēmu un liks meklēt veidus, kā iziet no strupceļa, kurā ved līdzšinējais kurss.

Līdz šim vienmēr zinātne ir spējusi pašorganizēties, tādēļ jācer, ka pašlaik piedzīvojamās kvalitātes problēmas ir tikai īslaicīga slimība. Jā, zinātne ir atkarīga no ārēja finansējuma un daudzās valstīs ir atsevišķi likumi, kas ierobežo zinātnisko darbību. Saprotamu iemeslu dēļ ir ierobežotas iespējas veikt eksperimentus ar cilvēkiem, kaitējuma nenodarīšana ir viens no pamatprincipiem. Arī šobrīd ir vērojamas sabiedrības aktivitātes ar mērķi ierobežot zinātnieku iespējas veikt tādus vai citus eksperimentus. Piemēram, Eiropas Savienībā tikko ir savākti paraksti pret dzīvnieku izmantošanu eksperimentos. Tomēr ir grūti iedomāties, kā zinātne varētu ilgstoši sadzīvot ar plašākiem valstiski noteiktiem ierobežojumiem vai piespiedu kārtā noteiktiem pētniecības virzieniem. Pāri visam galvenā nozīme zinātnē ir reputācijai – ja izrādīsies, ka tiem, kuriem esošā sistēma nodrošina labākos sasniegumus, ir problēmas ar reputāciju, tad ar laiku radīsies citi, precīzāki sasniegumu noteikšanas rādītāji. Piemēram, zinātniskos žurnālus sāks vērtēt ne vien pēc to citējamības rādītājiem (t.i., cik bieži pētījumos tiek ievietotas atsauces uz šajā žurnālā publicētajiem pētījumiem), bet arī pēc citiem. Viens no tādiem varētu būt precizitātes rādītājs – cik bieži attiecīgajā žurnālā publicētie pētījumi ir pieķerti būtiskās metodoloģiskās kļūdās.

Zinātne ir un vienmēr ir bijusi eleganta savā vienkāršībā. Vērtēšanas principiem ir jābūt saprotamiem ne vien pašā zinātnieku vidē, bet pieņemamiem arī plašākā sabiedrībā, kura izmanto zinātnes sasniegumus. Sarežģīti un neveikli risinājumi šeit nederēs.

Galvenais izaicinājums zinātnei mūsdienu pasaulē – kā panākt, ka zinātniekiem ir vairāk laika un vairāk iespēju nevis dzīties pēc lielākas produktivitātes un tūlītējiem rezultātiem, bet gluži vienkārši domāt, kā arī rūpēties par savu un savas jomas reputāciju. Tas ir nopietns izaicinājums akadēmiskajai pasaulei, jo sabiedrība, protams, sagaida tieši pretējo.

 

[1] Hiltzik, M. (2013). Science has lost its way, at a big cost to humanity. Los Angeles Times, 27.10.2013.

[2] Prinz, F.; Schlange, T.; Asadullah, K. (2011). "Believe it or not: How much can we rely on published data on potential drug targets?". Nature Reviews Drug Discovery 10 (9): 712.

[3] IJRM Replication Corner – Structure and Process.

Tēmas

Reinis Lazda

Reinis Lazda ir sociālais un organizāciju psihologs ar plašām interesēm un cieņas trūkumu pret neapstrīdamām patiesībām.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!