Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
30.11.2020

Trampa mantojums

Komentē
0

Lai gan aizvadītajā nedēļā Donalds Tramps ļāva manīt, ka ir samierinājies – Baltais nams būs jāatstāj, pamata līksmībai nav.

Drīz pēc tam, kad Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās kļuva nepārprotama, Austrumeiropas liberālie mediji sāka ļaunpriecīgi minēt, ko darīs virkne reģiona politisko līderu, piemēram, Ungārijas Viktors Orbans, kuri iepriekš konsekventi bija publiski pauduši savu atbalstu Donaldam Trampam. Galu galā Slovēnijas premjers Janezs Janša jau pēc tam, kad ASV mediji ziņoja par Baidena pārsvaru, pamanījās apsveikt Trampu ar uzvaru vēlēšanās. Varētu šķist, ka Latvijā politiķi nav bijuši tik neapdomīgi, tomēr tā nav.

Te jāuzsver, ka neredzu problēmu, ja kāds politiķis paudis atbalstu Trampam vai bažas par nākotni Baidena uzvaras gadījumā. Problēma, manuprāt, ir tad, ja tiek sekots sazvērestības teorijām un uzturēta tēze par to, ka Trampam uzvara esot "nozagta". Pareizāk sakot, fakts, ka "Neatkarīgā" 27. novembrī publicē tekstu ar virsrakstu "Donalds Tramps cīņā ar "Deep State" ir spiests atkāpties", nepārsteidz un nesatrauc. Cita situācija, kad šo līniju savā "Facebook" kontā uztur arī vienas no Latvijas populārākajām partijām, ZZS, līderis Edgars Tavars. Vēlreiz – kamēr Tavars neslēpa savas simpātijas pret Trampu, tas iekļāvās viedokļu daudzveidībā kā neapšaubāmā vērtībā jebkurā demokrātijā. Savukārt simpātijas pret melošanu kā metodi un melotājam nepatīkama vēlēšanu iznākuma apšaubīšana gan ir satraucoša. Es negribētu piedzīvot to, ka šādi Trampa metožu mantinieki Latvijā sāktu apstrīdēt viņiem neizdevīgu vēlētāju izvēli. Tādēļ kopumā nevarētu teikt, ka Trampa "ēra" ASV politikā ir beigusies un nav vairs vērts muti dzisināt. Drīzāk jau otrādi – analīze tikai tagad var sākties. Daži piemēri.

Man nav saprotama un pieņemama Trampa pretinieku šausmināšanās par to, kā desmitiem miljonu cilvēku vispār var nobalsot par "kaut ko tādu". Toties ir interesanti – kāpēc palielinājies atbalsts Trampam ASV dzīvojošo islāmticīgo vidē, ja patur prātā, ko ASV līdzšinējais prezidents ir sarunājis par šai reliģijai piederīgajiem. Demokrātiem un viņiem simpatizējošajiem komentētājiem, cik saprotu, tas ir nepatīkams pārsteigums, ko viņi nu cenšas apsmadzeņot. Viena no, kā saka, darba versijām – konkrētās grupas (līdzīgi arī ar ieceļotājiem no Dienvidamerikas un viņu pēctečiem) sociāli konservatīvie uzskati. Es tagad ļoti vienkāršošu, tomēr tas nozīmē, ka daļa vēlētāju ir gatava pieciest kāda politiķa vai partijas īstenotās politikas un retorikas būtisku segmentu, ja vien saprotami un tuvi ir citi šīs politikas un retorikas aspekti. Varētu teikt, ka nekā neparasta vai jauna te nav – daudzi no mums, mani ieskaitot, balso par t.s. mazāko ļaunumu, respektīvi, redz arī izvēles nepilnības. Tomēr Trampa un islāmticīgo (arī Latinos) attiecību gadījumā šis kompromiss ir diezgan, atvainojiet par neveiklu vārdu spēli, ekstrēms. Es personīgi nebūtu gatavs balsot par līderi, kurš izteicies, ka man nav vietas šajā valstī, – pat ja man riebjas līdera oponenti. Tomēr šai piezīmei nav kāds noniecinošs zemteksts, jo nav jēgas iekarst par pasaules uztveres modeli, kas acīmredzami pastāv. Latvijas kontekstā tas varētu izskaidrot Aivara Lemberga ilglaicīgo un nenoliedzamo popularitāti. Un tas nozīmē arī to, ka, iespējams, kļūdās tie, kuri ironizē par Alda Gobzema izredzēm Latvijas politikā. Lai ko arī Gobzems un Artuss Kaimiņš sarunāja par KPV LV atbalstītājiem abu kungu savulaik nopludinātajās telefonsarunās, tas tiks piedots, ja vien Gobzems spēs uzrunāt citas sajūtas un priekšstatus noteiktā elektorāta daļā.

Ne visai iepriecinošu pārdomu vērts ir arī jautājums par informatīvās telpas tālāku radikalizēšanos un segmentēšanos. Līdzšinējā prezidenta uzticamais atbalsts ASV televīziju tirgū, "Fox News", Trampa vēlētājiem vairs nešķiet pietiekami uzticams informācijas avots, un palielinās vēl radikālāk noskaņotu mediju popularitāte. Tas pats attiecas uz sociālo tīklu platformām, kur Trampa piekritēji migrē prom no "Twitter" uz "Parler", jo uzskata, ka pirmais pret konservatīvo uzskatu paudējiem izturas netaisnīgi. Es gan personīgi neredzu saistību starp konservatīviem uzskatiem un viltus ziņām, bet kopumā var saprast neapmierinātību ar sociālo platformu lielo ietekmi uz informatīvo telpu (starp citu, neapmierināti ir arī antitrampisti, kuri uzskata, ka platformas nedara pietiekami daudz viltus ziņu apkarošanā). Un atkal – es neredzu problēmu jaunu informatīvo platformu tapšanā per se; problēmas var radīt tas, ka šajās jaunajās platformās to lietotāji dzīvos vēl lielākā "burbulī" un vēl mazāk pieņems atšķirīgu viedokli. Taisnības labad jāsaka, ka "burbuļi" ne mazāk raksturīgi arī frontes pretējai pusei – manuprāt, jādzīvo diezgan specifiskos priekšstatos par pasauli, lai protestētu pret Antīkās Romas autora Ovīdija dzeju (Kolumbijas Universitātes studenti konkrētajā gadījumā), jo, raugi, Ovīdija aprakstītajos sengrieķu mitoloģijas sižetos esot pārāk daudz vardarbības. Tomēr no tā, ka radikalizējas abas puses, vieglāk nekļūst. Acīmredzot mums jārēķinās ar tendenci, kuras loģisks iznākums – ja atgriežamies mums aktuālākā kontekstā – ir kāda Lietuvas mediķa stāstītais par pacientu, kurš, pat nonācis ar Covid-19 reanimācijas nodaļā, turpina apšaubīt koronavīrusa pastāvēšanu. Tēlaini izsakoties, ja iepriekš subjektīvs skatījums nozīmēja to, ka es nesavaldoties savu oponentu varēju nosaukt par stulbu cilvēku, tad nu es vienā mierā un pilnā nopietnībā varu apgalvot, ka viņš vispār ir nevis cilvēks, bet maskējies citplanētietis. Atklāti sakot, man nav priekšlikumu par to, kā šādā modelī iespējama saruna.

Skaidrs, ka šīs tendences parādījās jau krietnu brīdi, pirms vēl Donalds Tramps kļuva par ASV prezidentu. Zināmā mērā Tramps, visticamāk, neapzināti ir izdarījis pakalpojumu Vladimiram Putinam un vēl prāvai grupai personāžu, ar savu darbību novēršot uzmanību no tā, līdz kādam līmenim melos un ticībā saviem meliem ir nonākuši daudzi ļaudis (respektīvi, ne tikai politiķi) Krievijā, Ķīnā, Polijā, Indijā, Serbijā utt. Un ir arī skaidrs, ka tā sabiedrības daļa – starp citu, ar dažādiem politiskajiem uzskatiem –, kas cenšas ievērot kaut minimālu racionālas argumentācijas tradīciju, izrādījās šīm tendencēm nesagatavota.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!