Tolaik biju pavisam maziņš, bet nakti uz 2000. gada 1. janvāri atceros labi. Visi pieaugušie bija īpaši pacilāti, salūts šķita neparasti košs, gaisā virmoja prieks, pareģojumi un cerības par jauno tūkstošgadi. 2010. gada iestāšanos nekādi nevaru atcerēties, toties tagad jaunās desmitgades tuvošanās atkal kaut ko iekustina. Jaunie divdesmitie, jaunā zelta ēra. Domāju, ka tā nav vien māņticība vai pašapmāns – atskaites punkti kļūst par simboliem, un simbolu spēks ir liels. Arī sevi pieķeru pie iracionālas cerības, ka tagad viss atkal ies uz augšu, sāksies gaišāki laiki, un vienīgais, ar ko spēju to izskaidrot, ir aptuvenas asociācijas un romantikas apdvestas ilūzijas ar iepriekšējiem divdesmitajiem – amerikāņu džezs un Ficdžeralds, Sutas un Beļcovas "Preses balles", skaistas, nu jau gadsimtu vecas Rīgas fotogrāfijas. Laiks mani mulsina – gan pagājušais, gan tagadējais. Vai manām iedomām vispār ir kāda saikne ar to, kā cilvēki toreiz dzīvoja? Kā manas divdesmit gadu vecās atmiņas var būt košākas par uz pusi jaunākām? Cik strauji pagājis šis gads: kā pēdējā pusgada laikā notikušais spēj ietilpt sešos mēnešos un, galu galā, cik neizturami garas var būt bezmiega naktis!
Pirms nepilniem diviem mēnešiem ievācos jaunā dzīvoklī. Man ir tradīcija katrā šādā pārmaiņu laikā pārlasīt visas Remarka grāmatas. "Trīs draugus" pirmo reizi atšķīru agrā pusaudzībā, un tas mainīja visu manu pasauli. Pēcāk katru romānu esmu pārlasījis padsmit reižu, taču nu pirmo reizi tie nesniedza gaidīto, pazīstamo komfortu, jo vairs nekādi nespēju nopurināt aizkaitinājumu par detaļām, kas dūrās acīs, – izsmējīgās piezīmes par gejiem "Ēnās paradīzē", mačisma uzplaiksnījumi "Debesīm nav lutekļu" un citu problēmu nebeidzamā romantizēšana. Tāpat aiz sentimentālās ilūzijas par iepriekšējā gadsimta zelta laikmeta uzplaukumu slēpjas traģisms. Un tomēr spēja atskatoties saredzēt trūkumus liecina par to, ka vismaz kaut kas ir kļuvis labāk – kāda daļa pasaules ir kļuvusi asredzīgāka, uzmanīgāka, iejūtīgāka. Lai tas noder par iemeslu svinībām šonakt.
Un "Satori" ir pamats svinēt. 2019. ir bijis pārmaiņu laiks, bet tagad jaunā komanda ir iestrādājusies un skaitļi ir glīti – šogad bijis 1270 publikāciju, sarīkoti 23 publiski pasākumi, izdoti 2 drukāti izdevumi, likti pamati spožām idejām nākotnē, gada laikā portālu apmeklējuši vairāk nekā pusmiljons lietotāju, un šonakt pirmo reizi notiks "Satori" Jaungada balle. Paldies, dārgie lasītāji! Vēlam, lai visa nākamā desmitgade pilna cerību un mīlestības. Ar pārējo tiksim galā.
1