"Stimulē radošas spējas un oriģinālo ideju izpausmes, uzlabo vīriešu potenci, novērš sievietes frigiditāti un dažos gadījumos var izārstēt dažu formu neauglību. Atjauno spēkus, novērš nervu pāruzbudināmību, palīdz atbrīvoties no stiprām bailēm un naida, palielina vitalitāti un palīdz tikt galā ar psihoemocionālajiem traucējumiem." Šie un lērums citu dzīvi pārveidot sološu tekstu lasāmi bukletos, kas sasprausti viens pie otra uz ēdamgalda "Tibetas virtuvē". Pēc vairāku mēnešu gariem ceļojumiem, pusdienās pārsvarā uzņemot kartupeļus ar gaļu, jūtu nepieciešamību harmonizēt savu ķermeni, ieturot pusdienas, kas atbrīvo garīgumu un paaugstina enerģētiku.
"Tibetas virtuve" Ģertrūdes ielas sākumā ir ēdnīca ar interjeru, kāds varētu būt raksturīgs Polijas deviņdesmito gadu ceļmalu restorānos. Plastmasa, zeltītas tapetes, bezstila krēsli ar tizliem kokgriezumiem, bet apkārt pa ēdnīcas perimetru uz plastmasas dēlīšiem ar šabloniem sacepti kāškrustiem līdzīgi tibetiešu ornamenti. No kosmiskas formas spīdīgām tumbām "shuffle" režīmā pārmaiņus skan austrumnieciska bungu rībināšana, ko nomaina salkanas melodijas sintezatora un flautas pavadījumā.
Daļa apmeklētāju izskatās pēc centra biroju darbiniekiem, bet otru kategoriju veido labi ģērbtas kundzes un meitenes, kas nopietni pievērsušās detoksikācijas tūrei vai apziņas attīrīšanai caur ajūrvēdu. Šī tipa kompānijai raksturīgas milzīgas saulesbrilles, zelta krāsas detaļas uz zābakiem un somiņām, no kurām dažkārt žēlīgi lūr mīļš klēpjsunītis. Šķiet, kaut kur ārā vajadzētu būt noparkotam vīra dāvātajam džipam.
Aiz letes pie sienas ir izdrukāta ēdienkarte, kurai tuvāk par diviem metriem nokļūt nevar, un pusdienotāju rinda virzās pietiekami ātri, lai nebūtu iespējams iedziļināties un saprast, ko vēders šodien vēlas pusdienās. Vēlāk datorā pētot nobildēto ēdienkarti, ievēroju, ka ir bijis pieejams ajūrvēdiskā gavēņa rīsu ēdiens khičarī, ko sev atklāju "Daily" restorānā LU Visvalža ielas ēkā. Rindā stāvot, tik vien paspēju ievērot, ka ēdienkarte ir piemērota gan gavējošai skaistulei, kas var pasūtīt gan "greipfrūktu", gan "selerīju" sulas, gan kārtīgam vecim, kurš īsti nevar atvadīties no padomju klasikas – griķiem un kartupeļiem.
Izvēlos lēcu zupu, rīsus ar žāvētiem augļiem un gurķu salātiem. Saldajā man ir biezpiens ar augļiem un kafija ar garšvielām. Bleķa šķīvjos ēdienam ir cits raksturs – kaut kas no cietuma, padomju skolas ēdnīcas vai ekscentriska dizainera risinājuma ēdnīcai slimnīcas stilā. Bet tas, kas iekšā traukos, it nemaz negaršo pēc bērnības skolas ēdnīcas. Lēcu biezzupa ir lieliska. Es nespēju noteikt pievienotās austrumu garšvielas, bet zupa nav ne sāļa, ne asa, tā ir aromātiska un viegli pikanta. Tai piemīt latviešu ēdnīcām neparasta garša – silti iesaku pamēģināt.
Pusporcija ar rīsiem un žāvētajiem augļiem izrādās krietni par īsu, tomēr šeit jēdzieni par pusi vai pilnu porciju īsti nestrādā – ēdiens tiek svērts, un labāk iepriekš zināt, cik gramus jūs normāli varat apēst otrajā. Rīsi ar augļiem ir tādi, kādus es tos iedomājos, nav lielu pārsteigumu ar Tibetas garšām. Līdzīgi ir ar biezpiena saldo, kura dekorācijai izmantotas pāris stingras vīnogas un smalki griezta ābolu šķēlīte. Varbūt Tibetā viņi tā ēd, domāju, tiesājot otru saldo, ko piecgadīgā Rasma vairs nespēj pieveikt. Viņas favorīts ir milzīgs, kraukšķīgs čipsis ar lielisku nosaukumu "papadam" par 45 centiem. Papadams ir liela, uz pāris sekundēm eļļā iemesta vai uz liesmas uzkarsēta plāna pankūka, kas ēdama gan kā kraukšķināms gardums, gan laužams gabaliņos un mērcējams čatnijā vai citās mērcītēs. Tam ir savdabīga saldi sāļa garša, un mēs, piedrupačojot visu galdu, pārīti skaļi nograužam bez jebkādām piedevām.
Ēdnīcai uzdūros, tīklā meklējot Himalaju un Tibetas virtuves. Izlasot atsauksmes meklētāja pirmajā piedāvātajā lapā, īpaši tur doties negribas; divās no trim rakstīts, ka apkalpošana ir rupja vai naidīga, trešā atsauksme sastāv no diviem vārdiem: "baigais miers". Mūsu gadījumā attieksme ir neitrāli neredzoša, it kā iepirktos svešā hipermārketā darbadienas beigās. Lētajā galā tā varētu būt norma, bet ja pilnas pusdienas maksā sešus eiro, tad parasti šajā cenā ietilpst arī smaids. Bet varbūt ajūrvēdas virtuvē smaidu patur iekšienē?
"Tibetas virtuve" sagādās neaizmirstamu prieku stulbi tulkotu un muļķīgu reklāmu cienītājiem. Ēdot otro, uz galda atrodu brošūru produktam, kas ne tikai "atjauno ādas veselumu", bet arī atbrīvo no "satraucamības, lieka šķidruma uzkrāšanās un nosprostošanās". Kāds cits brīnums palielinās "treniņu, rezultatīvumu un sasniegumu rādītājus". Citos drukas darbos minēti "ekoloģiski tīri augļi no ziedošās Sicīlijas, kas audzēti dabiskos apstākļos Etnas vulkāna tuvumā, kas ir dabīgs veselības un laba garastāvokļa avots!", bet pie letes ar lieliem burtiem reklamējas "ūdens ar 100 reizes vairāk skābekli". Nezinu, vai tas ir 100 reizes vieglāks par parasto ūdeni, tomēr, godīgi sakot, par šo ūdeni es nespēju beigt domāt.
Apvaicājot paziņu loku par citām Himalaju reģiona virtuves ēstuvēm, man tika pieminēta kāda vieta netālu no "La Rocca", un, sekojot norādēm, Artilērijas ielas rajonā es veru durvis uz "Himalaju Nepālas Āzijas virtuvi". Pie letes izšķirstu ēdienkarti, kas ir divās valodās – latviski un angliski, vēl nezinot, ka ēdienu nosaukumi svešvalodā pēc mirkļa kļūs svarīgi. Jaunajam čalim, kurš stāv letes otrajā pusē, sāku vaicāt par pusporciju zupas un pilnu otro, līdz vienā brīdī man zvīņas nokrīt no acīm: pretī stāv īsts nepālietis ar spožām melnām acīm, kurās atspīd balto gigantu sniegotās virsotnes un kurš ne vella nesaprot latviski. Izlasu viņam savu izvēli no ēdienkartes angliski. Pamājis ar galvu, viņš pazūd virtuvē, un es turpinu pētīt ar skavotāju pie sienas piešautos Himalaju virsotņu un Katmandu attēlus. Nepālieši ar ēdnīcas interjeru nav iespringuši, pēc visa spriežot, agrāk šeit ir bijis cits iestādījums, kura interjers ir atstāts, papildinot to ar orientālām lampiņām, kalnu ainavām un Budas attēlu. Bet nu štrunts par interjeru – vistas zupu ar ingveru, mulsi smaidot un paklanoties, pienes maza auguma nepāliete labākajos gados ar ogļu melniem matiem, garu, zilu šalli un tumši zaļā virskleitā.
Arī šeit viesojos ar piecgadīgo meitu, un, vaicājot pēc papildu šķīvja, jaunais čalis pazūd virtuvē. Cik var noprast pēc balsīm, viņš savā valodā sauc mātei, lai viņa to palīdz sameklēt. Pēc mirkļa mūs sagaida aizkustinošs skats – jaunais himalajietis mums pienes ar salvetēm un ēdaminstrumentiem servētu paplāti, kuras vidū spīd balts un tukšs šķīvis.
Biezā zupa ar mazos kubiciņos sagrieztām sastāvdaļām ir karsta, spēcinoša, bet ingvers tai piedod tādu kā pavasarīgu spirgtumu. Otrajā ēdam nūdeles ar olu un vistas gabaliņiem, kas ir tāds vienkāršs ēdiens, bet dažkārt mēdz garšot pēc ātri gatavojamām ķīniešu paciņām. Šeit tā nenotiek, ēdiens ir garšīgs, nav eļļains, un pavārs nav pārcenties ar sojas mērcēm. Starp citu, viņa vizītkarte stāv pie kases. Uz tās rakstīts: Bam Bhandari, šefpavārs. Kamēr cīnāmies ar nūdelēm, kāda "jauniņā" piegājusi pie letes un savā priekā par pusdienām cenšas latviski dalīties ar jauno nepālieti. Viņš, protams, māj ar galvu, bet dāma pietiekami ātri saprot, ka viņam viņas izsaucieni visdrīzāk atgādina putnu čivināšanu.
Kafijas automāts Himalaju retinātā gaisa dēļ ir nobiris, un tās vietā pasūtu melno Nepālas tēju. Jēziņ, šis gan ir lielisks pārsteigums – tā ir tēja ar pienu un garšvielām, un man tā tik ļoti iet pie sirds, ka pasūtu vēl vienu. Tikmēr jaunajam balto virsotņu iemītniekam ir uzradušies čomi ar tādu pašu kalnu atspīdumu acīs, un finālā es nespēju noturēties un palūdzu atļauju viņus nobildēt.
Šis ir cita tipa iestādījums nekā "Tibetas virtuve" – šeit ir pieejama gaļa, tātad kopējā aura un pieeja pavisam cita, lai gan netrūkst arī veģetāru ēdienu. Cenas līdzīgas kā "Tibetā", un pusdienas arī izmaksā ap sešiem eiro, lai gan noteiktā laikā ir pieejams pusdienu piedāvājums. Pats galvenais, ko vajadzētu ievērot šajā ēstuvē, – nesēsties ar skatu pret lielo sienas televizoru. Vienā pusdienu reizē kopā ar citiem pusdienotājiem nespējām acis noraut no radiovadāmo modelīšu sacensībām Vācijā, bet citā reizē tika rādīts kāds hokeja spēles sens atkārtojums, kur viena Maskavas hokeja komanda saklapēja lupatās otru Maskavas komandu.
2