12. decembrī Rīgā tiks atvērta vēsturnieces Inetas Lipšas jaunākā grāmata "Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā 1922–1934" par sieviešu lomu starpkaru Latvijas politikā.
Atšķirībā no priekšparlamenta (Satversmes sapulces), kurā pagājušā gadsimta sākumā strādāja sešas deputātes, Saeima ilgi bija parlaments bez sievietēm. Tikai 4. Saeimā (1931) — pēdējā pirms Kārļa Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma — par deputāti kļuva pirmā sieviete: pieredzējusī un sabiedrībā populārā politiķe Berta Pīpiņa.
Frīdriha Eberta fonda Baltijā izdotais vēsturnieces Inetas Lipšas pētījums "Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā, 1922–1934" meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc Saeimā tik ilgi netika ievēlētas sievietes, kā arī aplūko politiski un sociāli aktīvo sieviešu balotēšanos Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, viņu izvēlētās politiskās stratēģijas un taktikas, analizē kandidāšu rezultātus un darbību ikdienā starpkaru Latvijā.
"Grāmata atspoguļo sieviešu neatlaidīgo ieinteresētību politikā, viņu centienus kļūt par tās pilntiesīgām dalībniecēm un rāda, kāpēc par redzamāko šķērsli šī mērķa sasniegšanai kļuva tolaik vēlēšanās izmantotais grozāmo sarakstu princips," norāda Ineta Lipša .
Ineta Lipša savā vēsturnieces darbā pievēršas Latvijas vēsturē līdz šim maz aplūkotām sociālām tēmām, kas atklāj nezināmo par sabiedrību un tās ikdienu Latvijā pirms Otrā pasaules kara un padomju okupācijas periodā. 2021. gadā biedrība "Ascendum" izdeva Lipšas darbu "Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949", kurā apkopots unikāls vēstures materiāls, homoseksuālā jūrmalnieka Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatas.
Grāmatas dizaina autors ir Aleksejs Muraško.
1