Foto: Unsplash
 
Sleja
17.05.2021

Tiem, kuriem nereibst galva

Komentē
7
Saglabā

Pagājušajā nedēļā manu uzmanību piesaistīja ziņa, ka vienā no prestižākajiem akadēmiskajiem žurnāliem "Science" astoņpadsmit zinātnieki publicējuši vēstuli, kurā prasa nopietnāk izpētīt to, kā sākusies Covid-19 pandēmija. Pēc viņu domām, nepietiekami pārbaudīta versija, ka vīruss netīšām izlaists no laboratorijas Uhaņā [1].

Aicinājums ir interesants kaut vai tāpēc, ka vismaz līdz šim versija par Covid-19 aizsākšanos Ķīnas laboratorijā tika klasificēta kā sazvērestības teorija [2]. Šo versiju vairākkārt aizstāvēja Donalds Tramps, un "tradicionālie mediji" viņu par to kritizēja [3]. Kā vienmēr liela nozīme ir detaļām. Formulējums "vīruss cēlies no Uhaņas laboratorijas" ir neskaidrs, jo dažkārt ar to tiek domāts: "Vīruss glabājās laboratorijā, bet izspruka," dažkārt – "ķīnieši mākslīgi radīja vīrusu, un tas izspruka", bet citām reizēm doma ir – "Ķīna apzināti izlaida vīrusu". Gan konspirācijas teoriju aizstāvji, gan kritiķi ne vienmēr skaidri nodala šos dažādos vēstījumus (pirmais patiesībā pat īsti nav konspirācijas teorija), tāpēc, kad žurnālists Trampam jautāja, vai viņam ir pamats uzskatīt, ka "Uhaņas Virusoloģijas institūts bija vīrusa avots", un Tramps atbildēja: "Jā, man ir!" – Dies’ vien zina, ko viņš ar to domāja.

Tāpat jāuzsver, ka vēstules autori nenorāda, vai konkrētais koronavīruss ir mākslīgi radīts laboratorijā vai izsprucis no tās. Viņi tikai apgalvo, ka versija par noplūdi no laboratorijas ir pārāk viegli atzīta par ļoti mazticamu (Pasaules Veselības organizācijas formulējums) un nav nopietni izpētīta. Lai gan jāpiebilst, ka pats vēstules fakts ir interesants un rada aizdomas, ka tās autoriem laboratorijas versija nešķiet tikai formāla iespēja.

Skeptiskai attieksmei var būt dažādi iemesli. Nosaukšu tikai vienu – minētais skaidrojums ļoti atgādina jau dzirdēto stāstu par HIV izcelsmi. 80. gados, AIDS pandēmijas laikā, pasaulē izplatījās vēsts, ka HIV radīts ASV militārajās laboratorijās. Tagad izskatās, ka tā bija viena no padomju drošības dienesta VDK veiksmīgākajām globālajām dezinformācijas kampaņām. Šķiet, ka pirmo reizi šī "teorija" tika publicēta kādā Indijas avīzē (kā un kāpēc tieši indiešu žurnālisti varēja piekļūt amerikāņu militārajiem noslēpumiem?) un pēc tam ar Austrumu bloka mediju atbalstu ieguva teju vai leģitīmas teorijas statusu [4].

Vai no tā izriet, ka ideja par Covid-19 izcelsmi Uhaņas laboratorijā ir aplama? Nē, protams. Bet pieņemsim, ka aizdomas izrādās patiesas un Covid-19 izraisījušais vīruss patiešām ir izsprucis no laboratorijas, – vai tas nozīmētu, ka Covid-19 laboratorijas izcelsme nav sazvērestības teorija? Atbilde vairs nav tik skaidra, bet es tomēr teiktu – pirms gūti izšķirošie pierādījumi, tā būtu sazvērestības teorija, pat ja galu galā izrādītos patiesa.

Protams, kad kaut ko nosaucam par sazvērestības teoriju, netieši norādām, ka uzskatām to par aplamu. Tomēr, manuprāt, aplamība nav sazvērestības teoriju galvenā īpašība. Piemēram, pētnieki nodala sazvērestības teorijas no viltus ziņām, lai gan šīs parādības daļēji pārklājas [5]. Sazvērestības teorijas ir savdabīgs faktu interpretācijas veids. Proti, sazvērestības teorijas balstās pieņēmumā, ka lietas nenotiek nejauši un tas, kas izskatās pēc nejaušiem notikumiem, patiesībā ir kāda slepena spēka kontrolēts. Savukārt viltus ziņu gadījumā nav nepieciešama atsauce uz sazvērestību: piemēram, uzskats, ka aizsargmaskas neaizsargā no Covid-19, ir viltus ziņa, bet tas, ka aizsargmaskas liek valkāt valdība, lai mūs kontrolētu, ir sazvērestības teorija.

Protams, sazvērestības teoriju kritika balstās uzskatā, ka nav pamata pieņemt, ka mūsu dzīve un tādi notikumi kā Covid-19 ir kāda slepena spēka noteikti. Nevis, ka nekad nekādā gadījumā tā nevar notikt, bet ka kopumā tā ir nepareiza atslēga uz notikumu skaidrojumu. Tātad tas, ka vienā vai otrā gadījumā skaidrojums izrādās pareizs (arī apstājies pulkstenis vismaz divreiz dienā rāda pareizu laiku), nenozīmē, ka pati pieeja ir pareiza.

Skaidrojums tam, kāpēc ir ļoti mazticams, ka dažādi mūsu dzīves aspekti ir slepenu spēku kontrolēti, nevis nejauši, nav pāris vārdos izstāstāms. Pieminēšu tikai vienu, manuprāt, būtisku aspektu. Sazvērestības teorijas tā vai citādi tiecas pēc savdabīgas stabilitātes. Nejaušība ir neprognozējama un neracionāla, sazvērestība ir racionāla un izskaidrojuma. Tāpēc arī mūsdienu pētnieki sazvērestības teoriju uzplaukumu saista ar situācijām, kad cilvēki jūtas nestabili un apdraudēti. Bet mūsu eksistenciālā stabilitātes un nestabilitātes izjūta ir saistīta ar mūsu spēju pieņemt nenoteiktību un nedrošību domāšanā un spējā saprast pasauli. Sazvērestības teoriju aizstāvjiem, šķiet, grūti pieņemt "iespējamā" nenoteiktību. Proti, "iespējamais" atrodas grūti tveramā telpā, kurā nav drošu atbalsta punktu. Tajā ir tikai vairāk vai mazāk ticamais. Kad zinātnieki saka: Covid-19 laboratorijas izcelsme ir "mazticama", tas nešķiet nopietns apgalvojums, bet izklausās pēc neizlēmības, ko sazvērestības teorijas aizstāvis atrisina ar nepamatotu, bet stabilizējošu pieņēmumu – ja reiz nav izslēgta iespēja, ka vīruss radīts laboratorijā, tātad tas ir radīts tieši tur, jo tas padara saprotamu vīrusa pēkšņo izplatību.

Un vēl viena piebilde. Vienā no pēdējā laika daudzajiem interesantajiem pētījumiem par sazvērestības teoriju un viltus ziņu izplatību pētnieki uzdod jautājumu: kāpēc ticība sazvērestības teorijām korelējas ar izglītības līmeni (jo labāku izglītību cilvēks guvis, jo mazāk viņš tic sazvērestības teorijām), bet ticība viltus ziņām un aplamībām par Covid-19 ne? [6] Ne viņiem, ne man nav atbildes, tomēr es gribētu izteikt vienu apsvērumu. Proti, ticība sazvērestības teorijām lielā mērā ir politiska pārliecība – tā saistīta ar aizdomām, ka dzīvi slepeni kontrolē kāda elite – politiskā, biznesa, intelektuālā, Eiropas birokrātija u.tml. Attiecīgi tiem, kuri nav privileģēti un kuriem nav pieejas izglītībai, ir pamats neuzticēties elitei. Bet ticībā viltus ziņām, vismaz par Covid-19, politiskais aspekts nav obligāts. Man ir aizdomas, ka šeit drīzāk būtu jāanalizē mūsdienu sabiedrības savdabīgā attieksme pret zinātni un izpratne par to. Nevar teikt, ka cilvēki zinātniekiem neuzticas. Es pat teiktu otrādi – pārlieku uzticas un tāpēc visu laiku viļas. Tas ir kā naids pret mīļoto cilvēku. Cilvēki gaida no zinātniekiem skaidrību, bet tie jaucas, maina domas, runā viens otram pretim. Rezultātā tie, kuri nesaprot, kā darbojas zinātne, apmulst. Varbūt tā ir izglītības vaina: pārāk liels uzsvars uz dabas un tehnoloģiju izpratni, pārāk mazs – uz domāšanu.

Lai nu kā, tas, ka nezinām, kā cēlusies Covid-19 pandēmija, nav nekas traģisks, tas ir dabiskais zinātnieku neziņas un šaubu stāvoklis. Tas, ka izlaišana no laboratorijas ir mazticama, nozīmē tikai to, kas šajā apgalvojumā ir pateikts – iespēja ir mazticama, nevis neiespējama, bet diez vai notikusi. Tas, ka informācija par vakcīnu blaknēm vai ārstēšanās metodēm ir pretrunīga, varbūt nav ideāli, bet tas ir godīgi. Ļevs Šestovs reiz par filozofiju teicis: "Tiem, kam nereibst galva!" Diemžēl tas attiecas arī uz zinātni un droši vien uz dzīvi vispār – jāsaņemas un jādarbojas, pat ja reibst galva.


[1] https://science.sciencemag.org/content/372/6543/694.1

[2] https://www.scientificamerican.com/article/eight-persistent-covid-19-myths-and-why-people-believe-them/

[3] https://www.bbc.com/news/world-us-canada-52496098

[4] https://www.nytimes.com/video/opinion/100000006210828/russia-disinformation-fake-news.html

[5] https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2021.646394/full

[6] https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2021.646394/full

Artis Svece

Artis Svece ir filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents, viņa pētnieciskais lauks aptver dzīvnieku studijas, ekokritiku, sociālo filozofiju un kritisko domāša

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
7

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!